Mana (pirmā) IFLA

Nokļūt Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā (World Library and Information Congress, WLIC), ko ik gadu rīko Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (The International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) – tas varētu būt katra bibliotekāra sapnis. Tikai parasti mums liekas, ka uz šo vispasaules pasākumu brauc tikai īpašie, izredzētie, augstos amatos esošie. Vai tur ir iespējams nokļūt mazpilsētas bibliotēkas darbiniekam? Vai viņam tur ir ko gūt un mācīties? Tādā pasaules bibliotekāru “Bābelē”, kur ņirb visas pasaules krāsas un valodas? Izrādās, ka jā! Ar Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB), Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un vietējās pašvaldības atbalstu man šogad bija iespēja piedalīties Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā, IFLA 85. ģenerālkonferencē un asamblejā Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, kas norisinājās no 2019. gada 24. līdz 30. augustam. Tas bija īpašs un nozīmīgs notikums manā dzīvē, jauna pieredze, septiņu dienu nemitīga mācīšanās un jaunā atklāšana.

Pirmā likumsakarīgā atklāsme – latviešu bibliotekāri ir lieliski kolēģi! Ar LBB svētību uz Atēnām devāmies 7 – Dace Ūdre un Kristīne Deksne no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Baiba Īvāne-Kronberga un Baiba Karčevska no Jelgavas pilsētas bibliotēkas, Olga Kronberga no Valmieras bibliotēkas, Ruta Suseja no Rēzeknes Centrālās bibliotēkas un es. Atēnās kopā draudzīgi dalījām dzīvokli (kā vēlāk izrādījās – ar skatu uz Akropoli).

Kongresa atklāšanas sesijā, izmantojot mobilo lietotni, kas pievieno bildei kongresa logo. 1. rindā no kreisās – Kristīne Deksne, Daina Girvaite, Ruta Suseja, 2. rindā no kreisās – Olga Kronberga, Baiba Karčevska, Baiba Īvāne-Kronberga.

Nezinu, kāds augstākstāvošs spēks bija sakārtojis, ka kopā bijām tieši mēs – tik dažādas, no dažādām Latvijas malām – bet jutāmies kā komanda, kā ģimene jau no pirmajiem brauciena mirkļiem. Atēnās pavadītās nedēļas vakaru sarunās ar kolēģiem esmu guvusi tik daudz ideju un labas pieredzes piemēru turpmākajam darbam! IFLA kongress notika Atēnu starptautiskajā konferenču centrā “Megaron”, kas ir viens no tehnoloģiski attīstītākajiem konferenču centriem Eiropā. Centrs ir ļoti moderns un skaists, tā tuvumā parks, kurā kongresa laikā skaļi dziedāja cikādes. Organizatoru komanda bija perfekti izkārtojusi norādes, lai no jebkura stāva un halles dalībnieki spētu ātri nokļūt vajadzīgajā vietā. Daudzās vietās bija pieejams dzeramais ūdens un, protams, kongresa telpās bija patīkami atvēsināts gaiss, kamēr ārā valdīja īsta svelme (ap +35 grādiem). Paši grieķi gan mums teica, ka parasti augusts Atēnās mēdzot būt daudz karstāks. Kongresā darbojās ap 300 brīvprātīgo, nekur neveidojās rindas vai drūzmēšanās, organizācija bija perfekta. Reģistrējoties katrs dalībnieks saņēma somu ar IFLA WLIC 2019 logo, kongresa materiālus, dalībnieka karti, uz kuras bija iespējams uzlīmēt norādi par to, kādā valodā dalībnieks spēj saprasties – jāpiebilst, ka daudzi gan šo iespēju nebija izmantojuši. Kongresa darba valoda bija angļu, taču atsevišķās sesijās bija arī prezentācijas spāņu un franču valodās. Taču arī valodas nepratējiem bija iespēja visu saprast, izmantojot austiņas ar surdotulkojumu pasaules lielākajās valodās. Līdz ar dalībnieka karti tika izsniegti taloniņi, ar kuriem saņemt kafiju konferences norises vietā, kā arī 2 dzērienus kultūras vakarā, kas notika citā vietā – Grieķijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā. Man kā nepieredzējušam dalībniekam lieliska ideja likās jaunpienācēju sesija (Newcomers Session), uz kuru tika aicināti visi, kas uz šādu pasākumu ieradušies pirmo reizi un šoreiz tādi bijām vairāk nekā 1000! Šīs sesijas laikā “jauniņos” uzrunāja IFLA ģenerālsekretārs Geralds Leitners (Gerald Leitner), IFLA prezidente Glorija Pereza Salmerona (Glòria Pérez-Salmerón), grieķu nacionālās komitejas pārstāve Antonija Arahova (Antonia Arahova) un citi. Tika sniegta informācija par to, kas ir IFLA, par tās darbību, sekcijām, kongresa programmu, kā to saprast un pielietot, par īpašo IFLA WLIC 2019 mobilo lietotni. Sekoja ieteikumi par sesijām, kuras mums būtu ļoti ieteicams apmeklēt, piemēram – IFLA prezidentes sesiju, īso stāstu sesija (Lightning talks), plakātu sesijas, kultūras vakaru… Runātāji iedrošināja mūs, lai nejūtamies apjukuši un neuztraucamies par to, ka varbūt viss simtprocentīgi arī nav saprotams un uztverams, ka tas ir tikai normāli, jo galu galā ap 500 sesijām vienas nedēļas laikā – tas nav joks! Tāpat tikām iepazīstināti ar to, ka līdztekus sesijām “Megaron” konferenču centra hallēs notiks 66 izstādes un prezentācijas, kurās varēs aplūkot dažnedažādus tehnoloģiju rīkus un ar bibliotēkām saistītus risinājumus. Jaunpienācēju sesijas atslēgfrāze bija: “Mēs esam IFLA!” Organizatori iedvesmoja, iedrošināja, aicināja mūs lielajā IFLA pulkā, patiešām rūpējoties par to, lai mēs justos gaidīti, iekļauti un vajadzīgi.

Vēl viena atklāsme – svarīgs ir dialogs, bez tā varam runāt katrs savu un cits citā neklausīties. IFLA kongresa moto – “Bibliotēkas: dialogs ceļā uz pārmaiņām” (Libraries: Dialogue for change) – kongresa nedēļā tika izpausts visos iespējamajos veidos. Arī jaunpienācēju sesijā mēs tikām mudināti uz dialogu – iepazīties, uzrunāt, dibināt kontaktus, diskutēt, runāties, dalīties pieredzē ar citiem dalībniekiem. Un, lai tam dotu brīnišķīgu noskaņojumu, jaunpienācēju sesija tika noslēgta ar kafiju, kūkām un savstarpēju iepazīšanos.

Kongresa programma bija ļoti bagātīga, reizēm pat bija grūti izvēlēties, uz kuru sesiju lai dodas, jo daudzas tik interesantas un notiek paralēli! Šajos pārgājienos no vienas sesiju telpas uz citu ik pa laikam bija iespēja iepazīties un aprunāties ar kādu no dalībniekiem, ne vienmēr paspējot iegaumēt visu vārdus, bet emocijas un smaidi – tie palikuši atmiņā.

Drīz pēc jaunpienācēju sesijas sākās kongresa atklāšana – ar iedvesmojošām uzrunām un grieķu deju iespaidīgu priekšnesumu. Un nu jau arī mēs jutāmies tā, ka esam IFLA! Bija sācies rosīgs kongresa sesiju darbs un katra devāmies uz jau iepriekš nolūkoto sesiju par interesējušo tēmu. Te jāpiemin ļoti parocīgā mobilā lietotne, kur atrodama visa informācija par notiekošo – izpētot sesiju piedāvājumu un ar zvaigznīti atzīmējot sev interesanto, var izveidot “savu” programmu, sakārtotu pa dienām, norises laikiem, pārskatāmi uzreiz redzot telpu nosaukumus, uz kurām jādodas. Katrai sesiju zālei dots nosaukums, tie izklausījās iespaidīgi un tik grieķiski – “Trianti”, “Lambrakis”, “Skalkotas” u. c.

Tik daudz iespaidu un jaunu zināšanu jau pirmajās sesijās, vai to vispār iespējams īsi un kodolīgi pastāstīt? Kongresa sākuma kopsavilkumam izvēlējos šo citātu no Geralda Leitnera prezentācijas: “Bibliotēku galvenā loma ir spēcīga un vienota bibliotēku nozare, kas stiprina izglītotu, informētu un līdzdalīgu sabiedrību”.

Bibliotekāru “Baltijas ceļš”

Vēl viens emocionāls brīdis kongresa sākumā – pie “Megaron” konferenču centra ieejas sapulcējās dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, ņemot rokās saudzīgi vestos mūsu valstu karogus un tika izveidots bibliotekāru “Baltijas ceļš”, par godu Baltijas ceļa 30. gadadienai.

Īsajos starpbrīžos starp sesijām apskatījām 66 izstāžu stendus, tur varēja uzzināt vairāk par EBSCO datubāzēm, moderniem skeneriem, mākslas digitālajām bibliotēkām, koplietošanas planšetēm bibliotēkās, bibliotēku dizaina risinājumiem, korejiešu stendā bija pat parfīms “Grāmatu smarža”.

Uzturoties Atēnās (arī šīs pilsētas apmeklējums ir manā dzīvē pirmoreiz!), priekšstats par šo pilsētu veidojās neviennozīmīgs – graustu rajoni un diemžēl liela netīrība pašā pilsētas centrā un pretstatā tādas tehnoloģiski modernas un estētiski baudāmas celtnes kā “Megaron” konferenču centrs, kur ir patīkami uzturēties, un uzraksts uz milzīgajiem logiem, vērstiem uz saules pielieto iekšpagalmu, vēsta: “Because what is known must be shared”. Šo savstarpējo dalīšanos ar zināšanām piedzīvojām visur un izbaudījām to ar lielu entuziasmu. Tā kā šī bija mana pirmā IFLA, biju arī pārsteigta un sajūsmināta par dalībnieku daudzveidību, ko redzēju visapkārt, īpaši vēlos pieminēt Āfrikas pārstāvjus – viņu tērpi bija tik koši, ka grūti acis atraut, un tā vien gribējās iet klāt un pateikties par dalīšanos ar šo skaistumu. Arī Latvijā pēdējā laikā aktualizējusies tēma par to, kāds tad ir mūsu bibliotekāra vizuālais tēls, LBB akcijas “#bibliotekāru mode” ietvaros jau esam priecājušies par radošiem, gaumīgiem un koptiem bibliotekāriem gan “Facebook” fotogrāfijās, gan uz LBB festivāla skatuves, taču, tieši atrodoties IFLA kongresā, es vēl vairāk sapratu, cik svarīgi ir tas, kā mēs sevi prezentējam, un ka patiesībā mūsu vizuālais tēls var radīt prieka un svētku sajūtu citos, ka pārdomāts un gaumīgs apģērbs ir arī cieņas izrādīšana bibliotēkas apmeklētājiem.

“Dialogs pārmaiņām” tik tiešām ir atslēgvārdi visām nedēļas sesijām un tikšanās reizēm, mēs tikām mudināti kļūt elastīgākiem, mazāk birokrātiskiem, iesaistīties pārmaiņu procesā. Man ļoti patika IFLA prezidentes Glorijas Perezas Salmeronas uzsvērtais, ka mūsdienās bibliotēkas nav pasīvi malā stāvētāji, informācijas pakalpojumu nodrošinātāji, bet gan pārmaiņu aģenti, aktīvi, pamanāmi un nozīmīgi! Kā teica viens no lektoriem, runājot par IFLA globālo vīziju – vienīgais veids, kā stiprināt bibliotēku jomu, ir panākt, lai bibliotēkas tiktu atzītas par atslēgfaktoru kopienas izaugsmē.

Īpašs pārdzīvojums bija kultūras vakars, kas notika pie Stavros Niarhos (Stavros Niarchos) fonda kultūras centra (tajā atrodas gan Grieķijas Nacionālā bibliotēka, gan Grieķijas Nacionālā opera) aptuveni 5 kilometru attālumā no Atēnu vēsturiskā centra. Dalībniekus uz turieni veda īpaši organizētos autobusos. Kultūras centra stiklotajā fasādē spoguļojās saules stari un blakus esošā baseina ūdeņi, tas ir liels, plašs, ērts, es teiktu – apmeklētājus aicinošs. Tā vien gribējās apsēsties uz kāda no krāsainajiem dīvāniņiem, bet visskaistākais skats pavērās naktī no kultūras centra milzīgās jumta terases – visas izgaismotās Atēnas pie kājām!

Grieķijas Nacionālā bibliotēka

Grieķijas Nacionālā bibliotēka

Grieķijas Nacionālā bibliotēka

Kultūras vakarā baudījām gan grieķu dejas un dziesmas, gan diskoritmus, kas nevienu neatstāja vienaldzīgu. Tieši esot IFLA kongresa kultūras vakarā, iedomājos, cik lieliska ideja ir katru gadu konferenci rīkot citā pasaules vietā, kāda kultūras bagātība tiek iepazīta un piedzīvota. Domāju, ka nekļūdīšos sakot, ka no grieķiem visi gaidīja sirtaki deju un no sirds to arī izbaudīja. Zemāk redzamajā fotogrāfijā pozējam kopā ar grieķu tautas tērpos tērptajiem dejotājiem.

Kultūras vakarā ar grieķu dejotājiem

Īpaši vēlos pieminēt plakātu sesijas, tās bija ļoti interesantas un iedvesmojošas. Kopumā varēja apskatīt ap 200 plakātu ar dažādiem bibliotēku piedāvājumiem, inovācijām, idejām, ideju autori bija sastopami divās no kongresa dienām. Daži plakāti bija pat trīsdimensionāli, no citiem laipnu skatu raudzījās suņi, ar kuriem kopā lasīt grāmatas, pasaku lasīšanas plakātu rotāja gaumīgi spilventiņi. Par labāko plakātu tika atzīts Lietuvas Nacionālās bibliotēkas pārstāvju Donata Kubiliusa (Donatas Kubilius) un Vaidas Gasiūnaites (Vaida Gasiūnaitė) plakāts “Arī laba adaptācija ir inovācija” (Every Good Adaptation is also an Innovation) jeb pārfrāzējot – “Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”.

Mirkļi no plakātu sesijas

Mirkļi no plakātu sesijas

Plakātu sesijas uzvarētājs – “Arī laba adaptācija ir inovācija” (Lietuva)

Atēnās tika daudz runāts arī par jauno IFLA ceļvedi nākotnei – stratēģiju 2019.–2024. gadam. To rotā atslēgvārdi – “inspire, connect, engage, enable”. (iedvesmot, vienot, iesaistīt un dot iespēju). Kā galvenie stratēģiskie virzieni tajā minēti – stiprināt bibliotēku globālo balsi, iedvesmot un pilnveidot profesionālo darbību, savienot un spēcināt bibliotēku jomu, optimizēt organizāciju. Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija ir unikāla. Pateicoties tās misijas plašumam un spējai iedvesmot, vienot, iesaistīt un dot iespēju, tai ir īpaša loma pasaules bibliotēku jomā. IFLA darbojas gan bibliotēku interešu pārstāvniecībā visā pasaulē, gan arī lai stiprinātu IFLA biedru – asociāciju, institūciju un indivīdu spēju aizstāvēt bibliotēku intereses un sniegt bibliotēku un informācijas pakalpojumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti mūsu planētas iedzīvotājiem.

Arī Latvijas pārstāvji uzstājās IFLA kongresā. Dace Ūdre ar apjomīgu prezentāciju “Latvijas izdevēju un Nacionālās bibliotēkas datu pārvaldība: paradigmas maiņa metadatu atkārtotā izmantošanā, ieviešot LNB portālu izdevējiem” (Curating Data from/to Publishers in Latvia: paradigm shift in metadata reuse exploiting Portal for Publishers), kurā vēstīja par Latvijas izdevējiem ieviesto jauno e-pakalpojumu platformu, kurā izdevējs, uzrādot minimālu metadatu kopumu, var saņemt šādus pakalpojumus: ISBN, ISMN, ISSN, UDK indeksu un autorzīmi, kā arī no starptautiskiem standartnumuriem ģenerētus svītrkodus. Tālāk šie dati tiek atkārtoti izmantoti Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā, Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā, kā arī pie obligāto eksemplāru pieņemšanas–nodošanas aktu ģenerēšanas, izdevējdarbības statistikas datu apkopošanai u. tml. Kongresa īso stāstu jeb zibsarunu sesijā uzstājās Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja, Latvijas Universitātes 2. kursa doktorantūras studente Baiba Īvāne-Kronberga (attēlā). Viņa sesijā prezentēja savu ideju, pētniecības jomu un vienlaikus reālu praktiskā darba pieredzi par to, kā bibliotēku ēkas padarīt par aktīvu bibliotekārā darba daļu. Prezentācijas “Kā radīt stāstu par bibliotēku” (Creating a Story About Library Building) laikā Baiba izstāstīja stāstu par to, kas ir kopīgs bibliotēkām un vīramātēm. Ja arī jūs gribat to uzzināt – pajautājiet Baibai!

Baiba Īvāne-Kronberga uzstājas īso stāstu sesijā

Kongresa laikā apmeklēju daudzas interesantas sesijas, gan par mobilajām lietotnēm bibliotēkām (Obotti Oodi bibliotēkai Helsinkos un Bibblix Stokholmā, Malmē un Katrineholmā), gan par kultūras mantojuma digitalizācijas un popularizācijas iespējām, gan par lasītāju klubiem bibliotēkās u. c. Nereti sarunas notika, veidojot grupas un diskutējot par kādu kopīgu aktualitāti, piemēram – jaunajām tehnoloģijām vai e-grāmatām. Tas deva iespēju iepazīties, veidot kontaktus, bagātināties ar citu dalībnieku daudzveidīgo pieredzi.

Īpaši emocionāli piesātinātu brīdi mums dāvāja Krievijas Bibliotēku asociācija, organizējot vakaru par godu A. S. Puškina 220. jubilejai. Tā organizētāji tiešām radīja pasākuma dalībniekiem īstu svētku sajūtu. Draudzīgā gaisotnē dažādu valstu pārstāvji savās dzimtajās valodās lasīja Puškina dzejoli “Jūs mīlēju”. To klausījāmies krievu, angļu, spāņu, vācu, franču, norvēģu, slovāku, čehu, japāņu, igauņu, latviešu u. c. valodās. Krievijas Bibliotēku asociācijas stendā konferenču centra telpās savukārt noskatījāmies interesantu prezentāciju par jauniešu bibliotēku Maskavā.

Festivāla ietvaros apmeklējām arī vairākas bibliotēkas, t. sk. arī Grieķijas Nacionālās bibliotēkas “veco” ēku, kas šobrīd glabā preses izdevumus.

Grieķijas Nacionālās bibliotēkas vecajās telpās

Grieķijas Nacionālās bibliotēkas vecajās telpās

Interesanti, ka visos bibliotēku apmeklējumos vizīšu vadītāji ļoti uzsvēra to, cik svarīgi bibliotēku izveidē ir bijuši bagāto grieķu un ārpus Grieķijas dzīvojošo tautiešu ziedojumi. Apmeklējumiem izvēlējāmies dažādas bibliotēkas – gan pieaugušajiem, gan bērniem – lai gūtu lielāku ieskatu. Zemāk redzamajā attēlā – Atēnu Centrālā bibliotēka. Jāatzīst, ka redzētās publiskās bibliotēkas Atēnās ir ļoti tradicionālas un vienkāršas, nepretendējot uz moderna dizaina vai tehnoloģiju brīnumu statusu. Bibliotēkas neizceļas ar pārāk lielu kārtību, visas grāmatas ir tikai mīkstajos vākos un darbam bibliotēkās tiekot piesaistīti arī studenti un brīvprātīgie.

Atēnu Centrālajā bibliotēkā

Kongresa ietvaros man bija tas gods pārstāvēt Latvijas Bibliotekāru biedrību ģenerālajā asamblejā, ar LBB valdes priekšsēdētājas Māras Jēkabsones pilnvaru apstiprinot tajā izvirzīto – IFLA prezidentes darba gala atskaiti, IFLA gada pārskatu, IFLA biedru naudas utt.

Ar lielu interesi apmeklēju sesiju par pasaulē labāko jauno bibliotēku. Šim konkursam tikuši pieteikti 16 pretendenti, finālisti bija 4 – Green Square Library+Plaza Sidnejā, Austrālijā (bibliotēkas komplekss ir iebūvēts laukumā – gan virs zemes, gan pazemē, ar dārzu un pat lielu lidmašīnu bibliotēkā), LocHal bibliotēka Tilburgā, Nīderlandē (bibliotēka iekārtota vecā dzelzceļa remontrūpnīcā, pielāgojot industriālo vidi un padarot to mājīgu), Kraistčērčas bibliotēka Jaunzēlandē (tās fasāde rada logu ar atvērtiem aizkariem iespaidu) un Oodi bibliotēka Helsinkos, Somijā. Tā kā man jau bija iespēja apmeklēt skaisto Oodi bibliotēku šī gada maijā, man ir īpašs prieks par to, ka šī bibliotēka saņēma 2019. gada labākās jaunās bibliotēkas pasaulē titulu. Oodi plašais pakalpojumu un iespēju klāsts ir pieejams iedzīvotājiem septiņas dienas nedēļā, no agra rīta līdz vēlam vakaram. Oodi darbojas kā “dzīvojamā istaba” vietējiem iedzīvotājiem. Šāds koncepts IFLA kongresā, runājot par mūsdienīgu bibliotēku, izskanēja vairākkārt. Bibliotēka ne tikai sniedz pakalpojumus, bet tā ir arī vieta, kur pavadīt laiku, norunāt tikšanās, pabūt vienatnē vai kopā ar draugiem, tā ir nekomerciāla vieta, kur atpūsties ģimenēm.

Iespaidu un atziņu pēc kongresa ir ļoti daudz, te tikai dažas no tām:

  • IFLA kongress ir platforma tiem, kam ir ko teikt un rādīt – iespēja ir katram;
  • IFLA kongress rada un veicina ļoti spēcīgu piederības sajūtu pasaules bibliotekāru saimei;
  • redzeslauka paplašināšana, kontaktu dibināšana un jaunu kultūru iepazīšana ir svarīga IFLA kongresa daļa;
  • IFLA kongress ir svētki pēc labi padarīta darba visiem dalībniekiem;
  • IFLA kongress dod lielisku iespēju nozares speciālistiem un sadarbības partneriem prezentēt jaunos sasniegumus, reklamēt izstrādātos produktus;
  • mēs Esam IFLA!

Noteikti novēlu katram bibliotēku nozares darbiniekam kaut reizi nonākt IFLA Vispasaules bibliotēku un informācijas kongresā un iedvesmoties! Nākamais – 2020. gada augustā Dublinā! Lai veicas!

Pie IFLA kongresa stenda, no kreisās – Dace Ūdre, Kristīne Deksne, Daina Girvaite, Baiba Karčevska, Baiba Īvāne-Kronberga, Ruta Suseja

Vēlreiz milzīgs paldies atbalstītājiem! VKKF, LBB un Kuldīgas novada pašvaldības iestādei “Kuldīgas Galvenā bibliotēka”.

Rakstā izmantotas fotogrāfijas no IFLA kongresa dalībnieku personīgā arhīva.

Daina Girvaite
LBB valdes locekle
Kuldīgas galvenās bibliotēkas vadītājas vietniece

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība