Vislabāk par bibliotēkām spēj iestāties to lasītāji, jeb, Noslēgusies grupas “Nielslens Lielsliens” organizētā akcija mazo lauku bibliotēku atbalstam

Šī gada sākumā – laikā no 2019. gada 18. janvāra līdz 2. februārim – piecās mazās Latvijas lauku bibliotēkās notika mūzikas apvienības “Nielslens Lielsliens” organizēta akcija mazo lauku bibliotēku atbalstam. Akcija bija īpaša ar to, ka grupa savu jauno albumu “Kad kniebējs kniebj” izvēlējās prezentēt nevis kādā smalkā mūzikas klubā Rīgā, bet gan mazās lauku bibliotēkās tālu no galvaspilsētas. Mūziķu koncertus papildināja oriģināldzejas lasījumi – savu dzeju lasīja dzejnieks un rakstnieks Raibīs (īstajā vārdā Oskars Orlovs), dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, aktieris, režisors un dzejnieks Toms Treibergs un dzejniece Madara Gruntmane.

Pasākumi notika:

  • 18. janvārī Gatartas bibliotēkā (Raunas novada Drustu pagasts);
  • 19. janvārī Vecumu bibliotēkā (Viļakas novada Vecumu pagasts);
  • 26. janvārī Stienes bibliotēkā (Limbažu novada Skultes pagasts);
  • 1. februārī Umpārtes bibliotēkā (Vecumnieku novada Vecumnieku pagasts);
  • 2. februārī Līkupēnu bibliotēkā (Saldus novada Rubas pagasts).

Dzeju Gatartas bibliotēkā lasa dzejnieks Raibīs.
Māras Jēkabsones foto

Gatartas bibliotēkā spēlē grupa “Nielslens Lielsliens”.
Māras Jēkabsones foto

Kā redzams, akcijā pārstāvētas tika visu Latvijas kulturvēsturisko reģionu mazās bibliotēkas – sākot ar Latgali Krievijas pierobežā un Vidzemes vidieni un beidzot ar Kurzemes un Zemgales Leišmalīti. Akcijas mērķis bija pievērst uzmanību mazajām lauku bibliotēkām un to nozīmei vietējā sabiedrībā. Daudzos lauku apvidos bibliotēka ir vienīgā kultūras saliņa, kas satur kopā vietējos iedzīvotājus un sniedz viņiem cilvēcīgai dzīvei tik nepieciešamos informācijas un kultūras pakalpojumus: šeit vietējie iedzīvotāji var lasīt grāmatas un presi, piekļūt datoriem un internetam, izmantot datubāzes un citus e-pakalpojumus, apmeklēt pasākumus un pulcēties interešu klubiņos vai vienkārši pasēdēt omulīgā vidē un papļāpāt par dzīvi, ko mūsdienās moderni sauc par iekļaušanos un socializēšanos. Mazās lauku bibliotēkas ir kā “mazas Gaismaspilis”, kas uztur dzīvu lauku iedzīvotāju garu, prātu un dvēseli.

Dzeju Stienes bibliotēkā lasa dzejnieks Guntars Godiņš.
Māras Jēkabsones foto

Dzeju Līkupēnu bibliotēkā lasa dzejniece Madara Gruntmane, spēlē grupa “Nielslens Lielsliens”.
Māras Jēkabsones foto

Iedzīvotāju skaita un pašvaldību budžetu samazinājuma dēļ katru gadu tiek reorganizētas aptuveni 4–5 pašvaldību publiskās bibliotēkas. Laikā no 2007. līdz 2017.­ gadam pavisam kopā reorganizētas 63 pašvaldību publiskās bibliotēkas, 30 no tām pārveidotas par ārējās apkalpošanas punktiem. Daudzām bibliotēkām tiek samazināts darbalaiks un bibliotekāra slodze. Jo mazāks darbalaiks un bibliotekāra slodze, jo mazāks apmeklējums un finansējums. Un kuram gan ienāk prātā padomāt par to, cik bibliotēkai un bibliotekāram ir viegli vai grūti pildīt savu misiju šādos apstākļos un kā tas ietekmē vietējo iedzīvotāju dzīvi un attīstības iespējas… Par atsevišķu bibliotēku optimizāciju pagājušajā gadā varēja dzirdēt un lasīt plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos (Limbažu novada bibliotēku optimizācija), taču ne visi bibliotēku optimizācijas gadījumi izskan tik tālu un tik skaļi. Tā kā Bibliotēku likums nosaka, ka pašvaldību bibliotēkas drīkst reorganizēt tikai ar Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu, daudzos bibliotēku optimizācijas gadījumos situāciju labot ir palīdzējusi Latvijas Bibliotēku padomes iesaistīšanās.

2001. gada 7. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 355 “Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi” nosaka, ka bibliotēku skaitu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nosaka novada dome, ievērojot punktu, ka uz katriem novada pagasta 2000 iedzīvotājiem ir jābūt vismaz vienai bibliotēkai. Noteikumos nav teikts, ka bibliotēku nedrīkst būt vairāk. Latvijas publisko bibliotēku tīkls ir mantojums no padomju laika, kad tika izvērsta plaša mazo lauku bibliotēku dibināšana. Pateicoties vadošo nozares speciālistu darbībai, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šis tīkls tika ne tikai saglabāts, bet arī attīstīts, un šobrīd ir mūsu valsts lepnums, jo nodrošina kvalitatīvus informācijas, kultūras un mūžizglītības pakalpojumus maksimāli tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai. Apstākļos, kad intensīvi tiek īstenota gan valsts un pašvaldību, gan komerciestāžu (piemēram, banku filiāļu) optimizācija, daudzviet bibliotēkas ir vienīgās iestādes attiecīgajā apdzīvotajā vietā, kur iedzīvotāji var saņemt ne tikai bibliotekāros pakalpojumus, bet arī piekļūt valsts, pašvaldības un komerciestāžu pakalpojumiem, tajā skaitā e-pakalpojumiem.

Ir jāsaprot, ka bibliotēku optimizācijas process nav viennozīmīgi vērtējams. No vienas puses, pašvaldību pienākums ir efektīvi rīkoties ar savu budžetu, bet, no otras puses, tām ir arī jāuzņemas atbildība par saviem iedzīvotājiem un jānodrošina viņu cilvēktiesību īstenošana. Nav jau gluži tā, ka pašvaldības nenovērtē bibliotēkas un to sniegtos pakalpojumus un tādēļ izvērš apzinātu un mērķtiecīgu bibliotēku samazināšanu. Situācija pašvaldībās ir ļoti dažāda, un ja kāda pašvaldība ir izlēmusi veikt savā pārvaldībā esošo bibliotēku optimizāciju, šis solis ir rūpīgi apdomāts un pamatots. Bibliotekāriem šādās situācijās ir vērts atbildēt uz jautājumu par to, cik patiesībā kvalitatīvi ir viņu sniegtie pakalpojumi un kādi ir bibliotēkas snieguma rādītāji, kas ir darīts bibliotēkas interešu aizstāvības laukā un kāda ir bijusi komunikācija gan ar pašvaldību un citām pārvaldošajām un pārraugošajām institūcijām, gan vietējiem iedzīvotājiem, medijiem un sabiedrību kopumā. Galvenais, ko sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem mēģina panākt bibliotēku nozari pārraugošās institūcijas, īpaši Latvijas Bibliotēku padome, ir – lai apdzīvotajās vietās, kur tiek plānota bibliotēku optimizācija, tiktu saglabāts kvalitatīvs bibliotekārais pakalpojums. Un lielākoties pašvaldību pārstāvji ir saprotoši un dara visu iespējamo, lai šis pakalpojums iedzīvotājiem tiktu nodrošināts.

Tā kā bibliotēku interešu aizstāvība ir viena no Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) pamatdarbībām, mēs nevarējām palikt vienaldzīgi pret grupas “Nielslens Lielsliens” iniciatīvu un nolēmām to atbalstīt ar savu klātbūtni. Uz visiem pasākumiem aizbraukt diemžēl nebija iespējams, mēs izvēlējāmies būt klāt trīs pasākumos: Gatartas bibliotēkas, Stienes bibliotēkas un Līkupēnu bibliotēkas pasākumā. Visi šie pasākumi apliecināja to, ka vislabākā un visefektīvākā bibliotēku interešu aizstāvība ir tad, ja par bibliotēku iestājas tās lietotāji un vietējie iedzīvotāji. To apstiprina gan bibliotēku nozares profesionālā literatūra, gan bibliotēku interešu aizstāvības aktivitātes visā pasaulē. Piemēram, lai protestētu pret plānoto Ņujorkas bibliotēkas budžeta samazinājumu, bibliotēkas lietotāji izveidoja ap bibliotēku dzīvo ķēdi. Ārzemēs iedzīvotāju piketi un gājieni bibliotēku atbalstam ir populārs savu bibliotēku interešu aizstāvības veids (sk. piemēru no Jaunzēlandes). Nenoliedzami ļoti svarīgs ir normatīvais atbalsts un nozari pārraugošo institūciju iesaiste, taču vislielākais spēks un ietekme ir tieši vietējiem iedzīvotājiem, kas var gan rakstīt vēstules un iesniegumus un vākt parakstus, gan organizēt dažādas akcijas un rīkot pasākumus un citas aktivitātes, izmantojot pozitīvu pieeju un veselīgu humora izjūtu. Labs piemērs (gan ne no bibliotēku jomas) ir grupas “Nielslens Lielsliens” līdera, Gatartas iedzīvotāja un biedrības “Drustu acs” pārstāvja Klāva Kalnača uzņemtais video par kartupeļu stādīšanu izdangātajā Latvijas ceļu posmā Piebalgas pusē. Tieši pateicoties Klāva aktivitātei šim jautājumam tika pievērsta arī mediju uzmanība, un šis ceļa posms šobrīd tiek uzturēts daudz labākā kārtībā nekā pirms tam.

LBB valdes un sekciju pārstāves kopā ar Drustu bibliotekārēm Gatartas bibliotēkā.
Foto no LBB arhīva

LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone un LBB Kurzemes nodaļas vadītājs Mārtiņš Lagzdons Līkupēnu bibliotēkā. Foto no LBB arhīva

Īpašā pasākumu pievienotā vērtība bija diskusija par attiecīgās bibliotēkas aktualitātēm un attīstības iespējām. Pēc dzejas lasījumiem un koncerta pasākuma apmeklētāji, organizatori un viesi pulcējās uz sarunu, kur brīvā atmosfērā pie tējas un kafijas pārrunāja esošo situāciju un dalījās viedokļos par to, kāda varētu būt bibliotēkas nākotne. Vienā no pasākumiem – Stienes bibliotēkā, kur vislielākās problēmas šobrīd sagādā bibliotēkas vajadzībām atbilstošas apkures trūkums, – tika uzrakstīts pasākuma organizatoru iesniegums pašvaldībai ar lūgumu atrisināt šo problēmu un ierīkot bibliotēkā tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo apkuri. Iesniegumu parakstīja visi pasākuma dalībnieki. Pēc pasākuma organizatoru informācijas, iesniegums šobrīd jau atrodas pašvaldības atbildīgo personu rokās.

Sarunas pie tējas un kafijas tases Līkupēnu bibliotēkā.
Māras Jēkabsones foto

Top iesniegums par Stienes bibliotēkas apkures jautājumu.
Māras Jēkabsones foto

Iedvesmojoties no šiem pasākumiem, LBB ir nolēmusi šī gada Latvijas Bibliotēku festivāla laikā pieņemt rezolūciju mazo lauku bibliotēku atbalstam. Ja jums ir vēl kādas idejas, kā LBB var iesaistīties Latvijas bibliotēku interešu aizstāvībā, priecāsimies par ierosinājumiem.

Vislabākā bibliotēku interešu aizstāvība, ko var veikt iedzīvotāji, ir bibliotēku apmeklēšana, savukārt vislabākais bibliotēku aizstāvības darbs no bibliotekāru puses ir kvalitatīvs darbs, tajā skaitā sadarbība un pozitīva komunikācija.

Informācija par akcijas pasākumiem medijos:

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja
Latvijas Bibliotēku padomes locekle
LNB Bibliotēku attīstības centra
galvenā bibliotekāre
67716050, 26115747
bibliotekarubiedriba@gmail.com
mara.jekabsone@lnb.lv

 

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība