Piektdien, 16. martā, Pagastlejās, Pelčos, norisinājās pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.
Pasākumu ievadīja Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, ar priekšlasījumu “Akvareļi un grāmatas – Pelču pils bibliotēkas noslēpuma sargātāji”. Pētniece atklāja, kā notiek Mihaela fon Līvena grāmatu identificēšana Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā. Daudziem pasākuma dalībniekiem atklājums bija tas, ka grāmatas kādreiz tika pirktas bez vākiem un tikai tad nestas pie iesējēja. Tas mūsdienās ļauj apgalvot, ka Fon Līvena bibliotēkas grāmatas atpazīstamas pēc tikai viņa bibliotēkai raksturīgiem raibpapīriem, kas izmantoti iesējumu vākos un neviļus atgādina akvareļdarbus. Katrā grāmatas titullapā atrodams arī tās īpašnieka zīmogs. Pēc šīm un citām grāmatu identificēšanas pazīmēm pētniece uz šo brīdi LNB krājumā atklājusi un apskatījusi jau 135 Mihaela fon Līvena grāmatas, tomēr par to īpašnieku un pašu grāmatu krājuma izcelsmi saglabājušās visnotaļ skopas ziņas, kas atstāj daudzus vēl atklājamus noslēpumus.
Daina Girvaite, bijusī Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja, stāstīja par Pelču kungu mājas bibliotēkas telpas pārvērtībām “No bibliotēkas par skolotāju istabu”. 20. gadsimta 20. gados tika izlemts Pelču pili izmantot skolas vajadzībām. Pilī notika pamatīga pārbūve, un vienīgā telpa, kas saglabāja savu sākotnējo iekārtojumu, bija greznā pils bibliotēka. Nav zināms, kā telpa tikusi izmantota līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem, taču vēlākos gados tur tikusi ierīkota gan pagasta, gan skolas bibliotēka, līdz telpa sākta izmantot skolotāju istabas vajadzībām. Īpaši ventilētie skapji, neiekārtotā meiteņu guļamistaba, bibliotēka bez grāmatām, bibliotēka kā svinību vieta, novadpētniecības materiālu krātuve un citi stāsti – D. Girvaite dalījās ar ziņām, kas atrodamas Kuldīgas muzejā, Pelču bibliotēkā un kuras snieguši Pelču iedzīvotāji.
Pasākuma noslēgumā Pelču iedzīvotāji rādīja vēsturiskus materiālus, kas glabājas viņu pašu privātajos arhīvos. Tie sniedza pāris negaidītas ziņas par Pelču muižu un firstu Mihaelu fon Līvenu, kā arī iezīmēja jaunus, vēl neatbildētus jautājumus turpmākai pētniecībai.
Šis ir trešais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā Vilzēnu pamatskolā, bet otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā.
Projekta norisi atbalsta:
Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja
Foto: Inga Surgunte, LNB
