Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Varakļānu novada muzejā

Piektdien, 9. martā, Varakļānu novada muzejā norisinājās pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos”, turpinot projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Pasākumu ievadīja aizlūgums Varakļānu muižas pils kapelā, kura laikā Varakļānu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcas prāvests Česlavs Mikšto atgādināja pasākuma apmeklētājiem par grāfa Mihaela Jana Borha (1753–1811) atstātajām pēdām Varakļānu apkārtnē – gan viņa darbību zinātnē un kultūrā, gan garīgās dzīves stiprināšanā.

Pasākumu turpināja tematiskie lasījumi Varakļānu muižas pils aktu zālē. Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka uzstājās ar priekšlasījumu “Varakļānu muižas pils ļaužu atmiņās un nostāstos”. Tie bija spoži atmiņu uzplaiksnījumi no Mihaela Jana Borha dzīves laika līdz 20. gadsimta otrai pusei. T. Korsakas stāstījumu kolorīti papildināja Viktors Briška, kādreizējais militārās mācības un sporta skolotājs Varakļānu vidusskolā, kura vadībā pašā pasākuma norises vietā – pils zāles sienās – skolēni izšāvuši līdz pat 6000 lodēm vienā mācību gadā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieces Kristīnes Zaļumas prezentācijas nosaukums bija “Kraukļu zelts Varakļānu pils bibliotēkas etīdēs”. Tas atklāja grāfu Borhu grāmatās atrodamos divu veidu ekslibrus ar dzimtas ģerbonim raksturīgo trīs melno kraukļu simbolu zelta vairogā, kā arī tos plašos un sazarotos ceļos, ko šie ekslibri kopā ar grāfa grāmatām veikuši pēc īpašnieka nāves. No plašās Varakļānu muižas pils bibliotēkas atsevišķas grāmatas mūsdienās glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Latvijas Universitātes bibliotēkā (profesora Embrika Stranda privātbibliotēkas kolekcijā) un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Pasākuma noslēgumā uzstājās Vadims Maksimovs, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos, kura pētniecības tēma ir Borhu dzimtai piederējušas Preiļu muižas vēsture, tai skaitā “Preiļu pils bibliotēka 19. gadsimta vidū”. Lasījums iezīmēja iespējamo Mihaela Jana Borha bibliotēkas daļēju pārceļošanu no Varakļāniem uz Preiļiem, kā arī viņa vārdā nosauktā brāļadēla, Preiļu pils īpašnieka Mihaela Borha (1806–1881) mantoto mīlestību uz grāmatām un literatūru.

Grāfa Mihaela Jana fon den Borha 265 gadu jubilejai veltītais pasākums bija plaši apmeklēts. Tajā izskanēja vairāki līdz šim nepubliskoti fakti un atklājās negaidītas likumsakarības, rosinot gan apmeklētāju iztēli, gan pētnieku turpmāko darbu.

Šis bija otrais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā.

Programma (PDF)

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība