Sēru vēsts: Mūžībā devusies ievērojamā bibliotēku nozares personība Anna Mauliņa

No tālās Londonas mūs sasniegusi skumja ziņa – 8. jūlijā mirusi ilggadējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece, Latvijas Bibliotekāru biedrības eksprezidente, ievērojama bibliotēku nozares pētniece un popularizētāja Anna Mauliņa.

Anna Mauliņa. Foto: Ligita Ieviņa

Anna Mauliņa (dzimusi Brūvere) dzimusi 1939. gada 10. oktobrī Daugavpils apriņķa Rudzātu pagastā. 1947. gadā uzsākusi mācības Rudzātu vidusskolā, ko absolvējusi 1958. gadā. 1960. gadā ieguvusi bibliotekāra kvalifikāciju Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un uzsākusi profesionālo karjeru Rīgas publisko bibliotēku sistēmā. Turpinājusi izglītību Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē, ko pabeigusi bibliotekologa specialitātē 1968. gadā. 1969. gadā pieņemta darbā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (tolaik – Latvijas PSR Valsts bibliotēkā), kur vispirms bijusi bibliotekāre, pēc tam – terminoloģijas sektora vadītāja. 1989. gadā Anna Mauliņa kļuva par Pētniecības nodaļas vadītāju. Viņa iniciējusi un organizējusi virkni starpnozaru konferenču, terminrades un citus nozares attīstības projektu, iesaistījusies zinātnisku un populāru izdevumu veidošanā. Vairākas starptautiskās konferences vainagojās ar apjomīgiem rakstu krājumiem, kas aizvien piesaista uzmanību ar starpdisciplināru kultūrvēstures, grāmatniecības, bibliotēku vēstures problemātikas atspoguļojumu. To vidū, piemēram, “Bibliotēka, grāmatniecība, ideoloģija Otrā pasaules kara laikā, 1939−1945” (1996), “Vārda brīvība, cenzūra, bibliotēkas” (1998), “Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525−2000” (2000). Annas Mauliņas nozīmīgāko sasniegumu skaitā – kopā ar terminoloģi, bibliogrāfi Silviju Liniņu sastādītās nozares terminoloģijas vārdnīcas. Tā 1993. gadā iznāca abu pētnieču kopdarbs – plaša četrvalodu skaidrojošā vārdnīca “Bibliotēku fondi un katalogi”, kas terminu aptvēruma un izsmeļošo skaidrojumu dēļ joprojām ir nepārspēts izdevums. Kopš 1993. gada Anna Mauliņa pastāvīgi iesaistījusies pedagoģiskajā darbā: bijusi nozares terminoloģijas kursa docētāja Latvijas Universitātē, lektore Latvijas Universitātes bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrā un LNB Mācību centrā.

2002. gadā Anna Mauliņa kļuva par LNB jaundibinātā Bibliotēku attīstības institūta direktori. Būdama pieredzējusi terminoloģe un pētniecības procesu administratore, viņa lielu uzmanību pievērsa jaunu ideju, sasniegumu popularizēšanai gan bibliotekāru aprindās, gan plašākā sabiedrībā. No 2003. līdz 2011. gadam viņas vadībā iznāca žurnāls “Bibliotēku Pasaule”, kur desmitiem rakstu, galvenokārt par ārzemju bibliotēkām, pieder arī Annas Mauliņas spalvai. Viņa bija viena no čaklākajām nozares procesu atspoguļotājām, ap 200 populāru un zinātnisku rakstu autore kā Latvijas presē, tā ārzemju izdevumos. Vairākus izsmeļošus rakstus viņa veltījusi bibliotēku informācijas lietotāju un autoru tiesību līdzsvara nepieciešamībai, skaidrojusi 21. gadsimta sākumā Latvijas bibliotekāriem mazpazīstamā publiskā patapinājuma uzskaites, aprēķināšanas un atlīdzības principus.

Anna Mauliņa bija aktīva Latvijas Bibliotekāru (LBB) biedrības biedre kopš tās atjaunošanas 1989. gadā. Būdama Pētniecības nodaļas vadītāja, viņa izprata un atbalstīja biedrības centienus atgriezties starptautiskajā apritē, veicināt nozares deideoloģizāciju un demokratizāciju, panākt pienācīgu bibliotekāra profesijas novērtējumu. Daudzus gadus Pētniecības nodaļas paspārnē darbojās LBB sekretariāts Silvijas Liniņas vadībā. Neatkarīgās valsts atjaunotnes pirmajos gados, kad valdīja akūts “brīvās pasaules” literatūras trūkums, Anna Mauliņa līdz ar citiem LBB biedriem – gan ar preses publikāciju, gan personisko kontaktu starpniecību – rūpējās par Latvijas bibliotēku papildināšanu ar trimdas grāmatām un kapitāliem ārzemju nozaru izdevumiem. 2002. gadā, ievēlēta par LBB priekšsēdētāju, viņa savus spēkus veltīja galvenokārt starptautiskās sadarbības veicināšanai un bibliotekāru izglītošanai, rosinot seminārus un konferences par bibliotēku internetizāciju un bibliotēku resursu digitalizāciju, kas tolaik Latvijā bija tikai aizsākusies. Anna Mauliņai bija raksturīgs stratēģisks nākotnes redzējums: iepazīstot ārvalstu bibliotēku procesus, viņa aicināja saskatīt to iedīgļus Latvijā un savlaicīgi gatavoties pārmaiņām.

Neraugoties uz ikdienas intelektuālo slodzi, Anna Mauliņa allaž bija gatava uzklausīt kolēģu prieku un bēdu stāstus, un, cik vien iespējams, sniegt atbalstu. Atmiņā palikuši arī viņas organizētie saviesīgie pasākumi, kur daudz tika dziedāts un pārrunāts par iepriekšējos gados piedzīvoto kultūrā un bibliotēkās. Tā bija vesela dzīves skola! Arī pēc aiziešanas pensijā 2011. gadā Anna Mauliņa ik pa laikam apmeklēja bibliotēku, arvien iepriecinādama kolēģus ar optimistisku un dzirkstoša humora pilnu dzīves skatījumu.

2000. gadā par izciliem sasniegumiem bibliotēku darbā Anna Mauliņa saņēma Kultūras ministrijas prēmiju. 2008. gadā viņas devums Latvijas bibliotekāru sabiedrībai un lasītājiem tika novērtēts ar Valsts apbalvojumu – Atzinības krusta V šķiru. 2017. gadā Annai Mauliņai piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda stipendija, savukārt 2018. gadā viņa ievēlēta par LBB Goda biedri.

Sērojam līdzi Annas Mauliņas tuviniekiem, draugiem un kolēģiem sakarā ar lielo zaudējumu.

 

Informācija pārpublicēta no:
https://www.biblioteka.lv/seru-vests-muziba-devusies-ieverojama-biblioteku-nozares-personiba-anna-maulina

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība