Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā

Trešdien, 28. martā, Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā norisinājās pasākums “Ceļojums starp redzamo un neredzamo: bibliotēka un izglītība Zaļajā muižā”, noslēdzot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Iesākumā pasākuma dalībnieki pulcējās pie Zaļās muižas, lai piedalītos ekskursijā par Zaļās muižas vēsturi un uzklausītu ar muižu saistītus nostāstus Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas skolotāju un Zaļās muižas pils gidu Līgas Andronovas un Valijas Barkovskas pavadībā. Ienākot pils telpās, viesiem bija iespēja ne vien sasildīties pie tējas krūzes kādreizējā pils salonā, bet ieskatīties arī trīs vēsturiskajās grāfienes Aleksandras fon Mēdemas bibliotēkas telpās, kuras šobrīd kalpo skolas vajadzībām.

Pasākuma priekšlasījumu daļu ievadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētnieces Kristīnes Zaļumas uzstāšanās ar nosaukumu “Trīs dzīves vienā: Zaļā muiža, grāfiene un bibliotēka”. Pētniece izstāstīja, ka Zaļās muižas pilī bibliotēka bijusi iekārtota jau 19. gadsimta sākumā, taču muižas vēsturē viens no nozīmīgākajiem grāmatu krājumiem piederēja grāfienei Aleksandrai Elīzei Dorotejai fon Mēdemai (1831–1913). Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas grāmatas ar pievilcīgo grāfienes fon Mēdemas ekslibru, ko turpat simts gadu glabā lielākās bibliotēkas Latvijā.

Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas skolotāja Valija Barkovska stāstīja par Aleksandras fon Mēdemas un viņas piecu meitu izšūto vilnas dzijas paklāju, kas dāvināts Zaļajai draudzei 1872. gadā. Pateicoties Valijas Barkovskas uzņēmībai, 412 cm garais un 244 cm platais paklājs uz pasākuma laiku bija nogādāts skolā, un pasākuma dalībnieki varēja novērtēt smalko un apjomīgo darbu.

Pasākumu noslēdza skolēni no mācību iestādēm, kuras līdzīgi kā Zaļenieku komerciālā un amatniecība vidusskola atrodas Vilces, Augstkalnes un Vircavas muižu ēkās. Skolēni iepazīstināja ar pārstāvēto muižu vēsturi un dzīvi mūsdienās.

Šis ir noslēdzošais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, piektais pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā” 21. martā notika Iecavā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā, bet sestais pasākums “Fon Bēru dzimtas bibliotēka Popes muižā” 22. martā notika Popē, Popes muižā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Dace Džeriņa, LNB

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Popes muižā

Ceturtdien, 22. martā, Popes muižas svētku zālē norisinājās pasākums “Fon Bēru dzimtas bibliotēka Popes muižā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Pasākumu ievadīja biedrības “Popes muiža” pārstāvja Roberta Grinberga vadīta ekskursija pa Popes muižas vēsturisko apbūvi. Kuplais pasākuma apmeklētāju pulks ielūkojās senākajā no Popes muižas celtnēm, 1635. gadā celtajā Medību pilī, apskatīja biedrības “Popes muiža” aprūpēto, pēc arhitekta Teodora Zeilera veidoto Popes muižas Zirgu stalli, izstaigāja Popes muižas kungu māju, kuru par savu sauc Popes skola.

Pasākuma turpinājums norisinājās skolas zālē, ar skatu uz kādreizējo fon Bēru dzimtas bibliotēkas telpu, tagad – zēnu darbmācības kabinetu. Pasākuma dienā tur tika izstādītas divas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā atrastas grāmatas no fon Bēru bibliotēkas, ko starplaikos ar pietāti un baltiem cimdiem rokās pāršķirstīja pasākuma dalībnieki.

Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, stāstīja par minētajām grāmatām un privātbibliotēku, no kuras tās nāk, priekšlasījumā “Skrejošam lācim pa pēdām: biogrāfiski motīvi Popes muižas bibliotēkas stāstos” apspēlējot fon Bēru ģerbonī ietverto ejošā lāča tēlu – tik noslēpumainu un nenotveramu, ka dzimtas izpētes darbs līdzinās aizraujošai pēdu dzīšanai. Pētniece vairāk pievērsās Karla Johana Ulriha fon Bēra (1836–1909) dzīves laikam, kad Popes kungu mājā glabājās aptuveni 4000 sējumu liela dzimtas bibliotēka. Zināms, ka 20. gadsimta 70. gados tās lielākā daļa krājuma atradās Kopenhāgenā. Mūsdienās daži muižas grāmatu krājuma eksemplāri glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Tartu Universitātes bibliotēkā.

Tā kā pasākuma apmeklētāji galvenokārt bija Ventspils novada bibliotēku darbinieki, vērtīgs bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāres Marlēnas Krasovskas sniegtais ieskats 2017. gada nogalē iznākušajā izdevumā “Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba vadlīnijās”, kas iezīmē bibliotēku veidošanos par lokāliem novadpētniecības centriem, kuru darbības pamatā ir sadarbība, partnerība un koordinācija. Savā ziņā projekts “Neredzamā bibliotēka” var kalpot kā uzskatāms piemērs bibliotēkas īstenotai pētniecībai tandēmā ar citām institūcijām un privātpersonām.

Pasākumu noslēdza Irēnas Lakšes, Popes pamatskolas bioloģijas skolotājas un Ugāles Mākslas studijas dalībnieces, izstādes “Baronu fon Bēru dzimtas muižu atveidojums pasteļu gleznās” atklāšana. Izstādē apkopotas gleznas, kas tapušas no plenēros Popes un Zlēku muižās tapušām skicēm.

Sk. arī Aivara Ķestera fotogrāfijas portālā ventasbalss.lv.

Šis ir sestais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, bet piektais pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā” 21. martā notika Iecavā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Iecavas mūzikas un mākslas skolā

Trešdien, 21. martā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā norisinājās pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Pasākums Iecavā no līdzšinējiem atšķīrās ar to, ka tas notika tieši fon der Pālenu muižas bibliotēkas ēkā, kurā šobrīd sadzīvo Iecavas mūzikas un mākslas skola, Jauniešu un Senioru centri. Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka un arhīvs bijuši tik apjomīgi, ka tiem uzcelta atsevišķa ēka, ko ar kungu māju savienoja divstāvu gleznu galerija. Pils tika 1924. gada saspridzināta, taču bibliotēkas korpuss palika un joprojām kalpo izglītojošiem mērķiem.

Pirmā pasākumā uzstājās Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, ar priekšlasījumu “Patstāvība un degsme: liecības par Lieliecavas muižas bibliotēku”. Pētniece atklāja, ka Lieliecavas muižas pils bibliotēka ir galvenokārt saistīta ar Leonīda fon der Pālena (1834–1908) vārdu un tā savulaik minēta starp desmit bagātākajām privātajām bibliotēkām bijušās Krievijas impērijas teritorijā. Likumsakarīgi, ka ģimene ir pievērsusi īpašu uzmanību kā cienīgiem kolekcijas glabāšanas apstākļiem, tā lasīšanas tradīciju izkopšanai. Kādreizējās bibliotēkas eksemplāri, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, izceļas ar grezniem vai īpaši grezniem iesējumiem un tikai šim krājumam raksturīgām ekslibru ielīmēm.

Pasākuma galvenā rīkotāja Anda Rācenāja, Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas vadītāja, prezentācijā “Veidojam Neredzamo bibliotēku” apkopoja projekta gaitā savāktos atmiņu stāstus un attēlus no iecavnieku personīgajiem arhīviem un Iecavas vidusskolas muzeja. Tā kā skatītāju vidū bija liela daļa liecību un  materiālu sniedzēju, pasākums dabiski pārauga sarunās un pat apņēmībā turpināt jaunu materiālu pievienošanu jau apkopotajiem. Īpašs paldies Zandai Zīvārtei, kura uz digitalizēšanas laiku Latvijas Nacionālajai bibliotēkai uzticēja pagaidām vienīgo projekta radošajai komandai zināmo fotogrāfiju, kurā no upes puses redzama vēl nenopostītā pils kopā ar jaunuzcelto bibliotēku.

Šis ir piektais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, bet ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā

Sestdien, 17. martā, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, Lizdēnos, norisinājās pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Daina Jēkabsone, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkas vadītāja, uzstājās ar priekšlasījumu “Ieskats Lizdēnu muižas (Lisden) vēsturē un barons Haralds Georgs Gideons fon Loudons (1876–1959)”. Tajā tika izstāstīta Lizdēnu muižas vēsture, sākot jau ar pirmajā liecībām no 15. gadsimta un minot ēkas, kas saglabājušās no dažādiem muižas vēstures periodiem. Izvērsts un emocionāli iekrāsots bija vēstījums par barona Haralda fon Loudona dzīvi un darbību sarežģītajā un nemierīgajā laikmetā – 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. D. Jēkabsones informācijas avoti bija bibliotēkā pieejamās grāmatas un raksti, kā arī sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem.

Pasākumu turpināja Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, kura sava pētījuma prezentācijai bija devusi nosaukumu “Lizdēnu muižas “Putnu karaļa” mantojums”. K. Zaļuma iepazīstināja ar nozīmīgāko barona fon Loudona privātā arhīva daļu, kā arī  dažiem viņa privātās bibliotēkas grāmatu eksemplāriem, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šie vēstures materiāli atklāj gan pasaulē pazīstamā ornitologa Haralda fon Loudona zinātnisko darbību, gan vairākas negaidītas līnijas viņa noslēpumainajā personībā.

Noslēgumā uzstājās pasākuma īpašais viesis – ornitologs Ruslans Matrozis, Haralda Georga Gideona fon Loudona dzīves un darbu vadošais pētnieks Latvijā. R. Matrozis šajās tēmās veicis vairākus pirmatklājumus un spēja iedvesmot klātesošos lizdēniešus uz jauniem atklājumiem, kas noteikti ieinteresētu pasaules ornitologu kopienu, kā arī liktu atkal plašāk izskanēt Lizdēnu vārdam.

Video no Ruslana Matroža Facebook profila

Pacilājošā noslēguma iespaidā daļa pasākuma dalībnieku kopā ar viesiem devās uz Lizdēnu muižas parku zudušās kungu mājas meklējumos. Izskanēja vairākas versijas par tās atrašanās vietu un cerība, ka tikšanās projekta “Neredzamā bibliotēka” ietvaros būs iekustinājusi turpmākus meklējumus pēc barona portretiem, pils fotogrāfijām un, iespējams, arī citiem materiāliem – liecībām par Haralda fon Loudona dzīvi Lizdēnos, kas līdz šim nav nonākuši pētnieku rokās. Pirmais brīnums notika jau pasākuma dienā: Lizdēnos dzīvojošā Jansonu ģimene Latvijas Nacionālajai bibliotēkai digitalizēšanai uz laiku nodeva 1907. gada Lizdēnu muižas parka un dzirnavu tehniskos projektus.

Šis ir ceturtais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, bet trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

12
Latvijas Bibliotekāru biedrība