LBB Erasmus+ projekts “Latvijas bibliotekāru-pieaugušo izglītotāju profesionālo IKT kompetenču paaugstināšana”

No 2019. gada 2. līdz 8. martam astoņi Latvijas bibliotekāri no visiem Latvijas novadiem piedalījās mācībās Spānijā, Alkala de Enaresas pilsētā.

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) jau pirms pāris gadiem veica plašu Latvijas bibliotekāru aptauju, lai uzzinātu viņu vēlmes veiksmīgākam un motivējošam darbam. Pārliecinoši lielākā daļa respondentu izteica nepieciešamību pēc profesionālās pilnveides, regulārām mācībām, jauno tehnoloģiju izmantošanas pieaugušo izglītošanas procesā. Tādēļ radusies nepieciešamība pēc motivētas un spēcīgas pieaugušo izglītotāju komandas izveides, kas darbotos ar bibliotekāriem Latvijas reģionos, izmantojot profesionālas IKT kompetences. Izglītots un motivēts bibliotekārs bibliotēkas lietotājiem spēs sniegt atbalstu un organizēt efektīvas mācības.

Eiropas dimensijas integrēšana pieaugušo izglītības projektos ir ļoti svarīgs motivācijas veids. LBB, īstenojot šo pieaugušo izglītotāju profesionālās pilnveides projektu, cer veicināt Latvijas bibliotekāru-pieaugušo izglītotāju sadarbību un attīstīt jaunus projektus. Erasmus+ aktivitāte KA1 piedāvā doties uz ārvalstīm, lai tur mācītos kursos un dalītos pieredzē ar citu valstu pārstāvjiem.

LBB projekta “Latvijas bibliotekāru-pieaugušo izglītotāju profesionālo IKT kompetenču paaugstināšana” darbības laiks ir no 2018. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 31. maijam. Projekta dalībniekiem tiešajā darbā ir saskare ar pieaugušo izglītības aktivitāšu organizēšanu. Dalībai šajā projektā izvēlēti aktīvākie bibliotekāri-pieaugušo izglītotāji ar LBB reģionālo nodaļu rekomendācijām: Mārtiņš Lagzdons, Saldus novada Kursīšu pagasta bibliotēkas-informācijas centra vadītājs, Itija Vespere, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste, Lana Augule, Dobeles novada centrālās bibliotēkas direktore, Viktorija Agafonova, Jelgavas pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre, Daiga Puķīte, Madonas novada bibliotēkas direktora vietniece metodiskajā darbā, Ilona Skorodihina, Preiļu Galvenās bibliotēkas direktore, Inta Kušnere, Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas direktore, Zane Linde, Rīgas Juridiskās augstskolas bibliotēkas juridiskā konsultante.

Mārtiņš Lagzdons: mācību procesā

Lana Augule un Viktorija Agafonova: mācību procesā

Zane Linde un Itija Vespere: mācību procesā

Mācību procesā

Kursu organizētājam “Cervantes Training” (Spānija, Alkala de Enaresa) ir gandrīz 20 gadu pieredze, piedāvājot mācības izglītotājiem, atbalstot un attīstot Eiropas dimensiju izglītībā. Kursu “Innovative skills in ICT through collaborative and project-based teaching and learning” (“Inovatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju apguve, izmantojot uz sadarbību un projektiem orientētu mācīšanu un mācīšanos”) vada profesionāli un starptautiski augstu novērtēti pasniedzēji. LBB projekta dalībnieku mācību programmu vadīja divi pasniedzēji: Hosē Garsija un Melinda Dūlija. Turklāt “Cervantes Training” līdztekus kursu programmai piedāvāja arī kulturāli izglītojošu programmu un dažādas ārpusnodarbību aktivitātes, kas veicināja kontaktu veidošanos starp kursu dalībniekiem un starpkultūru dialogu. Nenoliedzami iespaidīgs pārdzīvojums bibliotekāriem bija pasaulē pirmā modernā romāna un viena no nozīmīgākajiem darbiem literatūras vēsturē “Dons Kihots” autora Migela de Servantesa dzimtās mājas apmeklējums. Kursu organizācija daudz uzmanības velta tieši teorētisko zināšanu izmantošanai praksē, kas ir ļoti lietderīgi, profesionāli pilnveidojot pieaugušo izglītotājus. Mācības notiek angļu valodā.

“Cervantes Training” kursu “Innovative skills in ITC through collaborative and project-based teaching and learning” dalībnieki saņēma nepieciešamo atbalstu, jaunas idejas un apguva jaunas apmācību metodes veiksmīgai turpmākā darba organizēšanai, papildinot jau esošās praktiskās iemaņas IKT rīku izmantošanā tiešsaistes un tālmācības nodarbību organizēšanā. Turklāt šis projekts deva iespēju saliedēt dalībniekus un izveidot spēcīgu pieaugušo izglītotāju komandu visas valsts mērogā, pārstāvot Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali un Rīgu, un turpmāk dalīties ar zināšanām reģionāla un nacionāla mēroga semināros un citās Latvijas bibliotēku mūžizglītības aktivitātēs. Tā kā viena no mācību mobilitātes piedāvātajām tēmām ir starptautisku projektu apguve un iedvesmošana to realizācijai, LBB vēlas nākotnē attīstīt spēcīgu pieaugušo izglītotāju tīklu visā valstī, motivējot pieaugušo izglītotājus darboties gan vietējā, reģionālā, nacionālā, gan arī starptautiskā līmenī.

Zane prezentē Latvijas komandas projektu

Latvijas komanda kursu noslēguma dienā

Serifikātu saņemšana

Ļoti svarīga ir arī pieredzes apmaiņa ar mācību mobilitātes dalībniekiem no citām valstīm, starpkultūru dialoga stiprināšana un jaunu kontaktu nodibināšana. Kopā ar Latvijas bibliotekāriem šajā mācību mobilitātē piedalījās izglītotāji no Portugāles, Serbijas, Rumānijas, Grieķijas un Somijas.

Inta ar kursu organizētājiem

Kursu dalībnieku kopbilde

Projekta publicitātei un Latvijas bibliotekāru-pieaugušo izglītotāju pieredzes apmaiņai izveidota lapa sociālajā vietnē “Facebook” – “Latvijas bibliotekāri-pieaugušo izglītotāji”, kurai var pievienoties ikviens interesents.

Vairāk par projekta norisi dalībnieki informēs gan vietēja mēroga semināros, gan 16. aprīlī – Latvijas Bibliotēku festivāla laikā.

 

 

Ziņu sagatavoja:
Daina Girvaite
projekta koordinatore, LBB valdes locekle

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā

Trešdien, 28. martā, Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā norisinājās pasākums “Ceļojums starp redzamo un neredzamo: bibliotēka un izglītība Zaļajā muižā”, noslēdzot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Iesākumā pasākuma dalībnieki pulcējās pie Zaļās muižas, lai piedalītos ekskursijā par Zaļās muižas vēsturi un uzklausītu ar muižu saistītus nostāstus Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas skolotāju un Zaļās muižas pils gidu Līgas Andronovas un Valijas Barkovskas pavadībā. Ienākot pils telpās, viesiem bija iespēja ne vien sasildīties pie tējas krūzes kādreizējā pils salonā, bet ieskatīties arī trīs vēsturiskajās grāfienes Aleksandras fon Mēdemas bibliotēkas telpās, kuras šobrīd kalpo skolas vajadzībām.

Pasākuma priekšlasījumu daļu ievadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētnieces Kristīnes Zaļumas uzstāšanās ar nosaukumu “Trīs dzīves vienā: Zaļā muiža, grāfiene un bibliotēka”. Pētniece izstāstīja, ka Zaļās muižas pilī bibliotēka bijusi iekārtota jau 19. gadsimta sākumā, taču muižas vēsturē viens no nozīmīgākajiem grāmatu krājumiem piederēja grāfienei Aleksandrai Elīzei Dorotejai fon Mēdemai (1831–1913). Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas grāmatas ar pievilcīgo grāfienes fon Mēdemas ekslibru, ko turpat simts gadu glabā lielākās bibliotēkas Latvijā.

Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas skolotāja Valija Barkovska stāstīja par Aleksandras fon Mēdemas un viņas piecu meitu izšūto vilnas dzijas paklāju, kas dāvināts Zaļajai draudzei 1872. gadā. Pateicoties Valijas Barkovskas uzņēmībai, 412 cm garais un 244 cm platais paklājs uz pasākuma laiku bija nogādāts skolā, un pasākuma dalībnieki varēja novērtēt smalko un apjomīgo darbu.

Pasākumu noslēdza skolēni no mācību iestādēm, kuras līdzīgi kā Zaļenieku komerciālā un amatniecība vidusskola atrodas Vilces, Augstkalnes un Vircavas muižu ēkās. Skolēni iepazīstināja ar pārstāvēto muižu vēsturi un dzīvi mūsdienās.

Šis ir noslēdzošais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, piektais pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā” 21. martā notika Iecavā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā, bet sestais pasākums “Fon Bēru dzimtas bibliotēka Popes muižā” 22. martā notika Popē, Popes muižā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Dace Džeriņa, LNB

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Popes muižā

Ceturtdien, 22. martā, Popes muižas svētku zālē norisinājās pasākums “Fon Bēru dzimtas bibliotēka Popes muižā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Pasākumu ievadīja biedrības “Popes muiža” pārstāvja Roberta Grinberga vadīta ekskursija pa Popes muižas vēsturisko apbūvi. Kuplais pasākuma apmeklētāju pulks ielūkojās senākajā no Popes muižas celtnēm, 1635. gadā celtajā Medību pilī, apskatīja biedrības “Popes muiža” aprūpēto, pēc arhitekta Teodora Zeilera veidoto Popes muižas Zirgu stalli, izstaigāja Popes muižas kungu māju, kuru par savu sauc Popes skola.

Pasākuma turpinājums norisinājās skolas zālē, ar skatu uz kādreizējo fon Bēru dzimtas bibliotēkas telpu, tagad – zēnu darbmācības kabinetu. Pasākuma dienā tur tika izstādītas divas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā atrastas grāmatas no fon Bēru bibliotēkas, ko starplaikos ar pietāti un baltiem cimdiem rokās pāršķirstīja pasākuma dalībnieki.

Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, stāstīja par minētajām grāmatām un privātbibliotēku, no kuras tās nāk, priekšlasījumā “Skrejošam lācim pa pēdām: biogrāfiski motīvi Popes muižas bibliotēkas stāstos” apspēlējot fon Bēru ģerbonī ietverto ejošā lāča tēlu – tik noslēpumainu un nenotveramu, ka dzimtas izpētes darbs līdzinās aizraujošai pēdu dzīšanai. Pētniece vairāk pievērsās Karla Johana Ulriha fon Bēra (1836–1909) dzīves laikam, kad Popes kungu mājā glabājās aptuveni 4000 sējumu liela dzimtas bibliotēka. Zināms, ka 20. gadsimta 70. gados tās lielākā daļa krājuma atradās Kopenhāgenā. Mūsdienās daži muižas grāmatu krājuma eksemplāri glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Tartu Universitātes bibliotēkā.

Tā kā pasākuma apmeklētāji galvenokārt bija Ventspils novada bibliotēku darbinieki, vērtīgs bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāres Marlēnas Krasovskas sniegtais ieskats 2017. gada nogalē iznākušajā izdevumā “Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba vadlīnijās”, kas iezīmē bibliotēku veidošanos par lokāliem novadpētniecības centriem, kuru darbības pamatā ir sadarbība, partnerība un koordinācija. Savā ziņā projekts “Neredzamā bibliotēka” var kalpot kā uzskatāms piemērs bibliotēkas īstenotai pētniecībai tandēmā ar citām institūcijām un privātpersonām.

Pasākumu noslēdza Irēnas Lakšes, Popes pamatskolas bioloģijas skolotājas un Ugāles Mākslas studijas dalībnieces, izstādes “Baronu fon Bēru dzimtas muižu atveidojums pasteļu gleznās” atklāšana. Izstādē apkopotas gleznas, kas tapušas no plenēros Popes un Zlēku muižās tapušām skicēm.

Sk. arī Aivara Ķestera fotogrāfijas portālā ventasbalss.lv.

Šis ir sestais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, bet piektais pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā” 21. martā notika Iecavā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Iecavas mūzikas un mākslas skolā

Trešdien, 21. martā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā norisinājās pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Pasākums Iecavā no līdzšinējiem atšķīrās ar to, ka tas notika tieši fon der Pālenu muižas bibliotēkas ēkā, kurā šobrīd sadzīvo Iecavas mūzikas un mākslas skola, Jauniešu un Senioru centri. Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka un arhīvs bijuši tik apjomīgi, ka tiem uzcelta atsevišķa ēka, ko ar kungu māju savienoja divstāvu gleznu galerija. Pils tika 1924. gada saspridzināta, taču bibliotēkas korpuss palika un joprojām kalpo izglītojošiem mērķiem.

Pirmā pasākumā uzstājās Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, ar priekšlasījumu “Patstāvība un degsme: liecības par Lieliecavas muižas bibliotēku”. Pētniece atklāja, ka Lieliecavas muižas pils bibliotēka ir galvenokārt saistīta ar Leonīda fon der Pālena (1834–1908) vārdu un tā savulaik minēta starp desmit bagātākajām privātajām bibliotēkām bijušās Krievijas impērijas teritorijā. Likumsakarīgi, ka ģimene ir pievērsusi īpašu uzmanību kā cienīgiem kolekcijas glabāšanas apstākļiem, tā lasīšanas tradīciju izkopšanai. Kādreizējās bibliotēkas eksemplāri, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, izceļas ar grezniem vai īpaši grezniem iesējumiem un tikai šim krājumam raksturīgām ekslibru ielīmēm.

Pasākuma galvenā rīkotāja Anda Rācenāja, Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas vadītāja, prezentācijā “Veidojam Neredzamo bibliotēku” apkopoja projekta gaitā savāktos atmiņu stāstus un attēlus no iecavnieku personīgajiem arhīviem un Iecavas vidusskolas muzeja. Tā kā skatītāju vidū bija liela daļa liecību un  materiālu sniedzēju, pasākums dabiski pārauga sarunās un pat apņēmībā turpināt jaunu materiālu pievienošanu jau apkopotajiem. Īpašs paldies Zandai Zīvārtei, kura uz digitalizēšanas laiku Latvijas Nacionālajai bibliotēkai uzticēja pagaidām vienīgo projekta radošajai komandai zināmo fotogrāfiju, kurā no upes puses redzama vēl nenopostītā pils kopā ar jaunuzcelto bibliotēku.

Šis ir piektais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, bet ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

12
Latvijas Bibliotekāru biedrība