Publicēts simpozija “BOBCATSSS 2018” referātu krājums

Šogad 24.–26. janvārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā notika 26. ikgadējais starptautiskais bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes simpozijs “BOBCATSSS 2018” ar tematu “Lasīšanas spēks”, kuram bija trīs apakštēmas:

  • lasītprasme, paradumi un komunikācija;
  • atmiņas institūcijas;
  • tehnoloģiskie risinājumi.

Pirmais šāda veida simpozijs notika 1993. gadā Ungārijā, bet arī Latvijas dalībai šajā studentu konferencē ir sena vēsture. Šogad Latvijas pārstāvji piedalījās konferencē jau 18. reizi!

Simpoziju organizēja LU Sociālo zinātņu fakultātes studenti un pasniedzēji sadarbībā ar Ungārijas Etveša Loranda Universitātes (Eötvös Loránd University of Budapest) studentiem. Lielu ieguldījumu BOBCATSSS tapšanā sniedza Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas aktīvistes Lelde Petrovska un Zane Meldere. Priecājamies un lepojamies, ka mūsu biedri spēj lieliski organizēt augsta līmeņa pasākumus.

Video atskats uz trim iedvesmas pilnajām dienām:

BOBCATSSS simpozijs notika trīs dienas un to apmeklēja 194 informācijas un bibliotēku zinātnes studenti un profesionāļi no visas pasaules un 30 organizatori no Latvijas un Ungārijas. Trīs dienu laikā tika prezentēti 26 referāti, 9 darbsemināri, 18 plakāti un 4 peča-kuča (20 slaidi x 20 sekundes) prezentācijas. Pirmā diena norisinājās LNB telpās. Atklāšanas ceremonijā viesus priecēja folkloras kopa, svinīgas atkāšanas uzrunas no abu organizētāju universitāšu pārstāvjiem un Ungārijas vēstniecības misijas vadītāja vietnieces Kingas Šimones (Kinga Simon) uzruna. Kā arī ar referātu “Lasīšana kā vizuālās uztveres un valodas apstrādes process” (Reading as a Process of Visual Perception and Language Processing) uzstājās viens no trim galvenajiem runātājiem LU Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Dr. Jurģis Šķilters. Tika prezentēti plakāti un referāti, kā arī norisinājās svētku vakariņas.

Nākamās divas dienas notika viesmīlīgajā LU Dabas mājā. Otrā diena tika atklāta ar peča-kuča prezentācijām, kam sekoja otrās galvenās runātājas Gūtenberga Pasaules literatūras un rakstisko plašsaziņas līdzekļu (mediju) institūta grāmatu studiju direktores profesores Dr. Utes Šneideres (Ute Schneider) referāts “Vērojot lasītāju – vērtības, paražas un lasīšanas paradumi, lasot attēlus un sociālos medijus” (Watching the Reader – Values, Rituals and Practices of Reading in Pictures and Social Media Platforms). Otrās dienas noslēgumā tradicionāli notika diskotēka konferences organizatoriem un dalībniekiem.

Trešā diena tika pavadīta aktīvā gaisotnē, prezentēti referāti un vadīti darbsemināri. Noslēdzošās dienas galvenā runātāja bija Etveša Loranda Universitātes Humanitārās fakultātes Bibliotēku un informācijas zinātnes departamenta lektore Dr. Katalina Bella (Katalin Bella) ar referātu “Kādas grāmatas ir ungāru autoru lasīšanas sarakstā? Ungāru mūsdienu rakstnieku paradumi un mājas bibliotēkas” (What Books are on Hungarian Writers’ Reading List? Habits and a Home Library of Contemporary Hungarian Authors).

Trešās dienas noslēgumā tika apkopotas konferences dalībnieku balsis un žūrijas balsojums, lai apbalvotu labākos dalībniekus:

  • kā labākais referāts tika atzīts Lizas Morisones (Lisa Morrison) un Terija Vēča (Terry Weech) referāts “Datu lasīšana: lasītprasmes trūkums bibliotēku un informācijas zinātnes izglītībā” (Reading Data: The Missing Literacy from LIS Education);
  • visvairāk balsis ieguva un par labāko plakātu atzīts Janas Tonisones (Jaana Tõnisson) plakāts “Ko studenti īstenībā dara bibliotēkās?” (What Students Actually Do in Library?);
  • darbseminārs Airas Lepikas (Aira Lepik), Marisas Nols (Maris Nool) un Janas Tonisones (Jaana Tõnisson) “Būt vai nebūt – tas nav jautājums par bibliotēku sociālo mediju mārketingu!” (To Be or Not to Be – It’s Not the Question About Library Social Media Marketing!);
  • kā labākais peča-kuča tika novērtēts Nīderlandes studentu Lovija van Eka (Lowie van Eck) un Nila van der Mera (Niels van der Meer) peča-kuča “Datu žurnālistikas nozīme: Peča-Kuča par datu izguvi, informācijas vizualizāciju, faktu pārbaudi un satura grupu lomu bibliotēkās” (The Importance of Data Journalism: A Pecha Kucha About Data Retrieval, Information Visualization, Fact Checking and the Role of Content Teams in Libraries).

Noslēgumā tradicionāli tika nodots BOBCATSSS karogs nākamajiem organizatoriem – Osijekas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes Informācijas zinātnes departamenta (Horvātija), Upsalas Universitātes un Linneja Universitātes (Zviedrija) un Hāgas Lietišķo zinātņu universitātes (Nīderlande) studentiem, kuri rīkos “BOBCATSSS 2019” Horvātijā, Osijekā.

Biedrību simpozijā pārstāvēja LBB valdes locekle un Jauno speciālistu sekcijas vadītāja Elīna Sniedze ar referāta “Viena diena bibliotēkas dzīvē Latvijā: 6 gadu pieredze” (Library Day in the Life in Latvia: 6 Year Experience) priekšlasījumu un plakātu “Bibliotekāri apkārt pasaulei” (Librarians Around the World), kā arī LBB Novadpētniecības sekcijas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga ar referātu “Jelgavas pilsētas bibliotēkas kultūras ainava: lasot vēsturi un pārdomājot vērtības” (The Cultural Landscape of The City Library of Jelgava: Reading Histories and Rethinking Value).

Referātu pilnie teksti, plakāti un darbsemināru apraksti apkopoti konferences rakstu krājumā >>>

Foto galerija >>>

 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Sniedze
LBB valdes locekle
LBB JSS sekcijas vadītāja

LBB Latgales nodaļas bibliotekāru konference 2018. gada 28. septembrī Krāslavā

Latvijas Bibliotekāru biedrības Latgales nodaļa un Krāslavas novada centrālā bibliotēka šī gada 28. septembrī Krāslavā, Krāslavas pils staļļos – Amatu mājā – organizē Latgales novada bibliotekāru konferenci “Nemateriālā mantojuma popularizēšana Latgales bibliotēkās”.

Dalībnieku ierašanās no plkst. 9.30 līdz 10.00.

Konferences laikā dalībniekiem būs iespēja piedalīties daudzveidīgajās aktivitātēs nemateriālā mantojuma izzināšanai un popularizēšanai Latvijas simtgades svinību ietvaros:

  • tikšanās ar grāmatu autoriem, biedrības “Latgales kulinārā mantojuma centrs” pārstāvjiem un muzeja speciālistiem, stiprinot saikni ar bibliotekāriem vietējās teritorijas iepazīšanai, profesionālai pilnveidei un sadarbībai novadpētniecības jomā;
  • vienotu vērtību, paražu, zināšanu un prasmju izzināšana;
  • kultūras programmā tiks piedāvāta romantiska atpūta pastaigā pa Krāslavas pils parka celiņiem, baudot unikālo skatu uz Daugavas lokiem maģiskās mūzikas skanējumā!

Programma (PDF)

Uz tikšanos Krāslavā – pilsētā Daugavas lokos!

 

Informāciju sagatavoja:
Žaneta Moiseja
Krāslavas novada centrālā bibliotēka

Uz Latvijas Bibliotēku festivālu 2018 atskatoties

Šī gada 17.­ un 18. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Bibliotēku festivāls 2018. Ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) Latvijas Bibliotēku festivālu organizēja jau trešo gadu. Tradicionāli festivāla un arī Bibliotēku nedēļas moto tiek ņemts no Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) ģenerālkonferences nosaukuma. Šogad tas bija – “Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība”.

Festivāla pirmajā dienā – 17. aprīlī – notika Latvijas bibliotekāru 19. konference, LBB biedru kopsapulce un Gada balvas 2017 pasniegšana, kas noslēdzās ar Bibliotekāru diskotēku. Festivāla otrajā dienā – 18. aprīlī – notika Bibliotēku ideju tirgus un LBB sekciju sapulces.

Latvijas bibliotekāru 19. konferences atklāšana. Foto: Kristians Luhaers

Latvijas Bibliotēku festivālu atklāja vairākas uzrunas: Latvijas Republikas kultūras ministres Daces Melbārdes, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja Ginta Kaminska, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpilddirektores Dzintras Mukānes, Lietuvas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājas Jolitas Steponaitienes un Igaunijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājas Katres Rīsalu (Katre Riisalu) uzrunas.

Latvijas bibliotekāru 19. konference bija bagāta ar tuvāko kaimiņvalstu nozares speciālistu priekšlasījumiem. Par bibliotēkām un to interešu aizstāvību Norvēģijā stāstīja Norvēģijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Mariann Schjeide, savukārt Helsinku pilsētas bibliotēkas informācijas pakalpojumu konsultants Antti Sauli dalījās pieredzē, kādas šodien ir Somijas publiskās bibliotēkas. Balsoties uz pasaulē lielākajā tehnoloģiju konferencē “Web summit” (“Tīmekļa samits”) redzēto un dzirdēto, bibliotēku nākotnes prognozes sniedza Viļņas pilsētas centrālās bibliotēkas mārketinga vadītāja Julija Glosaitė, bet par to, kā 21. gadsimtā strādā Igaunijas publiskās bibliotēkas, stāstīja Pērnavas Centrālās bibliotēkas mārketinga vadītāja Krista Visas. Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijā viesojās kolēģi no Ukrainas. Ļvovas pilsētas bibliotēkas Pieaugušo tīkla direktore Любов Цяпало (Liubov Tsiapalo) un Ļvovas Kultūras pārvaldes vecākā speciāliste Анастасія Нечипоренко (Anastasiia Nechyporenko) atklāja noslēpumu, kā Ļvovas pilsētas bibliotēka kļuva par Ukrainas Gada bibliotēku 2017, stāstīja par labākajiem un redzamākajiem bibliotēkas pakalpojumiem un projektiem, kā arī dalījās pieredzē par bibliotēkas iekļaušanos urbānajā pilsētas kultūrvidē.

Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Baiba Ervalde (no kreisās) un LBB priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Foto: Kristians Luhaers

Konferences otrajā daļā tika parakstīts LBB un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības sadarbības līgums, kā arī sniegti LBB sadarbības partneru – Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības un Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas – pārstāvju pieredzes stāsti: par Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotēkas profesionālās harmonijas meklējumiem stāstīja Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotekāre Dace Balode, savukārt Ventspils Augstskolas bibliotēkas vadītāja Baiba Blumfelde dalījās ar savas bibliotēkas labāko pieredzi.

Dace Balode Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotēkā strādā kopš 1984. gada. Laika gaitā nomainījušies 7 direktori, skolas nosaukums, zīmogi un bibliotēkas atrašanās vieta. Ir cerība, ka tuvāko 2 gadu laikā bibliotēka iegūs jaunas telpas, līdz ar to aktuāls ir jautājums par bibliotekāra lomu telpu iekārtošanā. Vai arhitekta iecere atbildīs bibliotēkas vajadzībām, ar kādiem kompromisiem būs jāsaskaras, lai telpas būtu piemērotas arī bibliotekāro procesu veikšanai, kā nekļūdīties mēbeļu iegādē utt. Blakus intensīvam darbam ar lasītājiem un krājumu, bibliotekāre ir radoša krājuma norakstītāja – savā prezentācijā viņa demonstrē vairākus patiešām oriģinālus veidus, kā izmantot norakstītās grāmatas. Tāpat viņa rosināja domāt par to, kas patiesībā šodien ir skolas bibliotekārs, kādas jomas viņam jāpārzina un kā pasaulē, kur viss rit un mainās arvien straujāk, nepazaudēt profesionālo harmoniju.

Baibas Blumfeldes prezentācijas nosaukums bija “Mazas bibliotēkas lielie mērķi”. Ventspils Augstskolas bibliotēka ir dibināta 1997. gadā. Visas bibliotēkā pieejamās datubāzes bibliotēkas lietotājiem ir pieejamas attālināti, tiek nodrošinātas lietotāju informācijpratības nodarbības un organizēti citi pasākumi (diskusijas, dzejas dienas, muzikāli pasākumi, mākslas izstādes utt.). No 2017. gada septembra līdz 2018. gada martam bibliotēkā darbojās brīvprātīgā no Itālijas, kuras lielākais ieguldījums bija dažādu pasākumu organizēšana (“Aklais randiņš ar grāmatu”, “Itāliešu kultūra un tradīcijas”, “Spocīgi omulīgais šausmu vakars” u. c.). Bibliotēka aktīvi sadarbojas ar citām bibliotēkām, Ventspils domi un citām institūcijām, kā arī pilnveido bibliotēkas darbu iedvesmojoties no dažādiem nozares pasākumiem, piemēram, konferences “Modernu bibliotēku pakalpojumi un tehnika” Klaipēdā.

LBB biedru kopsapulce. Foto: Kristians Luhaers

Konferenci noslēdza LBB biedru kopsapulce, kuras laikā tika apstiprināts LBB 2017. gada pārskats, tika nobalsots par LBB valdes ierosinātajām LBB statūtu un biedru naudas izmaiņām, kā arī, nobalsojot par trīs LBB Goda biedru kandidātiem, tika atjaunota LBB Goda biedru tradīcija. Par LBB Goda biedriem ievēlēja: ilggadējo biedrības atbalstītāju un starptautisko sakaru veicinātāju Inesi Auziņu-Smitu, divkārtējo biedrības priekšsēdētāju, nerimstošo bibliotēku jomas attīstītāju un bibliotekāru iedvesmotāju Annu Mauliņu un ilggadējo biedrības Vidzemes nodaļas vadītāju, Vidzemes bibliotekāru saliedētāju Guntu Romanovsku. Apsveicam un lepojamies!

Gada balvas 2017 pasniegšanas pasākums. Foto: Kristians Luhaers

Vakarā notika Gada balvas 2017 pasniegšana. Pasākumu vadīja Uldis Timma, par pasākuma muzikālo noformējumu rūpējās vinyl DJ Mareks Ameriks. Pasākums tika atklāts ar dziesmu “Skaista mana tēva sēta”, īpašo bibliotekāru “aplausu kopdziesmu” un LBB priekšsēdētājas Māras Jēkabsones uzrunu. Ceremonijas laikā tika godināts “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2017”Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas diennakts lasītavas atvēršana, pasniegta LBB Gada balva un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības Gada balva, kā arī sveikti “Vikipēdijas” kampaņas “1Lib1Ref” jeb “1 bibliotekārs – 1 atsauce” laureāti.

LBB Gada balva šogad izvērtās par īstu sensāciju. Bija plānots pasniegt LBB Gada balvu divās nominācijās – “Gada bibliotekārs” un “Gada bibliotēka”. Tā kā visi Gada bibliotekāra balvai iesūtītie pieteikumi neatbilda nolikuma prasībām, bet Gada bibliotēkas nominācijā pieteikto iesniegumu vidū izvirzījās divi spēcīgi līderi, LBB Gada balvas komisija šogad nolēma Gada bibliotekāra balvu nolikuma prasību neievērošanas dēļ nepasniegt, tādējādi dodot iespēju godināt abus līdzvērtīgos Gada bibliotēkas balvas pretendentus. Līdz ar to LBB gada balvu nominācijā “Gada bibliotēka 2017” ieguva divas bibliotēkas – Jelgavas pilsētas bibliotēka un Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Kuldīgas Galveno bibliotēku sveica Kultūras ministre Dace Melbārde un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. LBB Gada bibliotēkas 2017 balvu Kuldīgas Galvenā bibliotēka ieguva par inovatīvu, modernu, radošu un oriģinālu darbu, ar savu piemēru iedvesmojot visas Latvijas bibliotēkas un bibliotekārus. Bibliotēka aktīvi darbojas virtuālajā un digitālajā vidē un var tikt uzskatīta par moderna un inovatīva novadpētniecības darba flagmani. Jelgavas pilsētas bibliotēku sveica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. LBB Gada bibliotēkas 2017 balvu Jelgavas pilsētas bibliotēka ieguva par aktīvu un pārdomātu izglītojošo darbību, intensīvu darbu sociālajos medijos un atraktivitāti un oriģinalitāti ne tikai strādājot bibliotēkas telpās, bet arī piedaloties pilsētas un novada norisēs. Pamatoti bibliotēkai var tikt piešķirts tituls “sadarbības un projektu lauva”. Apsveicam un lepojamies ar abām LBB Gada bibliotēkām 2017!

Dziesma “Mazā bilžu rāmītī” aizvadīja pie skolu bibliotekāriem un skolu bibliotēkām, ko sveica Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Baiba Ervalde un Tukuma 2. vidusskolas bibliotekāre Raita Kopiņa. Balvu “Gada skolas bibliotekārs 2017” par aktīvu darbību Latvijas skolu bibliotēku attīstības un sadarbības veicināšanā ieguva Rīgas 47. vidusskolas bibliotekāre Līva Pakalna, bet balvu “Gada skolas bibliotēka 2017” – Līvānu 1. vidusskolas bibliotēka par radošu domu un pieeju jaunās paaudzes izglītošanā, ieinteresētību skolu bibliotēku izaugsmē, publicitātē un attīstībā. Apsveicam!

LBB valde: Dace Ūdre (no kreisās), Daiga Puķīte, Daina Girvaite, Māre Jēkabsone, Elīna Sniedze, Krista Annija Lauberga, Ilona Skorodihina. Foto: Kristians Luhaers

Gada balvas pasniegšanas ceremonijas noslēgumā atkārtoti tika sumināta LBB Goda biedre – “Vidzemes zvaigzne”, kādreizējā LBB Vidzemes nodaļas vadītāja – Gunta Romanovska, kura vēl joprojām iedvesmo ne vien Vidzemes nodaļu, bet arī pārējās LBB reģionālās nodaļas. LBB priekšsēdētāja teica paldies vārdus arī valdes locekļiem, reģionālo nodaļu vadītājiem un LBB sekretārei par 2017. gadā paveikto. Festivāla pirmo dienu noslēdza Bibliotekāru diskotēka ar vinyl DJ Mareku Ameriku.

Gada balvas 2017 pasniegšanas pasākuma dalībnieki. Foto: Kristians Luhaers

Latvijas Bibliotēku festivāla otrajā dienā Latvijas bibliotekāri pulcējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva ātrijā, lai pieskandinātu bibliotēku ar Bibliotēku ideju tirgus aktivitātēm – “pirktas un pārdotas” tika visdažādākās idejas, sākot no puzlēm un dažādām citām galda spēlēm līdz bibliotēku rallijam, audiogidam, robotiem, grāmatu mākslai un nozīmīšu gatavošanai.

Bibliotēku ideju tirgus 2018. Foto: Kristians Luhaers

Ideju tirgu ievadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrības informēšanas un izglītošanas projekta “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” prezentācijas pasākums. Paralēli ideju tirgus norisei LBB valde organizēja LBB sekciju sapulces, lai pārrunātu katras sekcijas līdzšinējo darbību un plānotu nākotnes aktivitātes. Kā viens no sekciju sapulču rezultātiem ir tas, ka tika izveidota jauna sekcija – Bibliotēku attīstības sekcija, kurā tiks apvienots līdzšinējās Publisko bibliotēku sekcijas, Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas darbs. Pateicoties pagājušajā gadā iesāktajai sadarbībai ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociāciju, festivāla otrajā dienā bibliotekāriem bija iespējams apmeklēt un iepazīt trīs Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas bibliotēku darbu. Plašāks ideju tirgus apskats vēl tiek gatavots un būs pieejams LBB tīmekļvietnē.

Pavisam kopā Latvijas Bibliotēku festivālu apmeklēja gandrīz 400 bibliotekāri un bibliotēku draugi no visas Latvijas. Tie patiešām bija bibliotēku svētki divu dienu garumā!

Plašāku informāciju par festivālu, tajā skaitā konferences prezentācijas un festivāla fotogrāfijas sk. LBB tīmekļvietnē http://www.bibliotekari.lv/?page_id=4352.

Paldies festivāla atbalstītājiem: Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Kultūras ministrijai, Valsts kultūrkapitāla fondam, Rīgas Tehniskajai universitātei, izdevniecībai “liels un mazs”, sabiedrībai “Tilde”, dizaina projektam “Kokmaizītes” un uzņēmumam “NIC Ozols”.

Aicinām LBB aktualitātēm sekot gan biedrības tīmekļvietnē www.bibliotekari.lv, gan biedrības “Facebook” lapā: https://www.facebook.com/latvijas.bibliotekaru.biedriba.

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone, LBB priekšsēdētāja
Krista Annija Lauberga, LBB valdes locekle
Ārija Geidāne, Latvijas Bibliotēku festivāla 2018 brīvprātīgais palīgs, Rundāles novada Svitenes bibliotēkas vadītāja
Aiga Pīķe, Latvijas Bibliotēku festivāla 2018 brīvprātīgais palīgs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studente

Vai bibliotēkas piedalās sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā? Jā!

2018. gada 12.–13. aprīlī Ļvovā, Ukrainā, norisinājās 3. Starptautiskais jauno bibliotekāru forums “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība” (“Libraries and Sustainable Development of Society”), kuru organizēja Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļa. Šī gada forums bija veltīts ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un bibliotēku iesaistei ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā. Forumā piedalījās apmēram 100 dalībnieki no Ukrainas, kā arī viesi no Baltkrievijas, Kipras, Latvijas, Slovēnijas, Turcijas, Rumānijas un Katalonijas. Latviju šajā forumā pārstāvēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Latvijas Bibliotēku portāla redaktore, Latvijas Bibliiotekāru biedrības (LBB) sekretāre Kristīne Deksne.

Jauno bibliotekāru foruma galvenais mērķis bija apkopot labākos bibliotēku projektus Ukrainā un ārvalstīs, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķus. Šajā forumā tikās jaunie bibliotēku profesionāļi no dažādām valstīm, lai sasniegtu vienu kopīgu mērķi – dalītos savā redzējumā un pieredzē par lietām, kas veido modernu, inovatīvu bibliotēku.

3. Starptautiskā jauno bibliotekāru foruma “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība” dalībnieki. Foto no Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļas arhīva

Forumu atklāja Ukrainas Bibliotēku biedrības prezidente Iryna Shevchenko un Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļas vadītāja Oksana Boiarynova, kam sekoja Ukrainas jaunatnes un sporta ministra vietnieka Oleksandr Yarema video uzruna.

Iryna Halaiko, UNDP (United Nations Development Programme) ilgtspējīgas attīstības mērķu koordinatore Ļvovas apgabalā, akcentēja bibliotēku un vietējo kopienu mijiedarbības un sadarbības nozīmīgumu ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā, kā arī uzsvēra bibliotēku rīcībā esošos resursus, zināšanas un prasmes, lai veidotu partnerību šajā jomā.

No kreisās: Maja Jelen, Stavroulla Pitta, Ayse Korkmaz, Gisela Ruiz, Kristīne Deksne, Ionela Panait. Foto no Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļas arhīva

Ārvalstu nozaru speciālisti savos ziņojumos koncentrējās uz bibliotēku līdzdalību ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā savās valstīs, kā arī pauda savu redzējumu par dažādiem mūsdienu bibliotēku darbības aspektiem. Piemēram, Aisha Korkmaz (Atilim University, Turcija) stāstīja par mūsdienu bibliotēku iespējām kopienas dzīves uzlabošanā un bibliotēku aktivitātēm, kas saistītas ar informācijas saglabāšanu un inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, balstoties uz lietotāju aptaujām. Maja Jelen (University of Maribor Library, Slovēnija) akcentēja bibliotēku nozīmi lietotāju pašmācības prasmju attīstīšanā un iedzīvotāju izglītības veicināšanā. Stavroulla Pitta (University of Cyprus Library, Kipra) pastāstīja par interesantām idejām darbā ar bērniem akadēmiskajās bibliotēkās. Gisella Ruiz (Library Elisenda of Montcada, Katalonija) runāja par bibliotēku sociālajām programmām, kuru mērķis ir jauniešu adaptācija sabiedrībā, kā arī jauniešu lasītprasmes uzlabošana un pašrealizācijas iespēju meklēšana. Ionela Panait (“Dinucu Golescu” County Library, Rumānija) dalījās pieredzē par bibliotēku līdzdalību brīvprātīgo projektos, kuru mērķis ir paaugstināt izglītības līmeni un kvalitāti kā vienu no ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

LNB Latvijas Bibliotēku portāla redaktore, LBB sekretāre Kristīne Deksne sniedz priekšlasījumu “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība: Latvijas bibliotēku piemēri”. Foto no Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļas arhīva

Latvijas ziņojumā “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība: Latvijas bibliotēku piemēri” (“Libraries and Sustainable Development of Society: Examples from Libraries of Latvia”) tika uzsvērta doma, ka mūsdienās bibliotēka ir vieta un telpa komunikācijai, kas ir cieši saistīta ar augstas kvalitātes visaptverošas izglītības nodrošināšanu, kas, savukārt, ir viena no nozīmīgākajām attīstītas sabiedrības iezīmēm. Latvijas piemēri – 3 projekti, kas tiek realizēti Latvijas bibliotēkām sadarbojoties ar ārvalstu bibliotēkām un citām iestādēm:

  • Biznesa bibliotēku potenciāla attīstība uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās (BUSINESS BAG)”;

Projekta mērķis: Bibliotēku infrastruktūras uzlabošana un to darbinieku kapacitātes celšana ar mērķi nodrošināt inovatīvu uzņēmējdarbības atbalsta centra vidi, kā arī nodrošināt bibliotēkās kvalitatīvus biznesa atbalstošus pakalpojumus, attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla potenciālu un iespējas.

Projekta partneri: Bauskas novada pašvaldība, Pasvales rajona pašvaldība

  • “Interaktīvās izglītības telpa – efektīvs nelabvēlīgu ģimeņu bērnu sociālās integrācijas veids (OPEN UP)”;

Projekta mērķis ir radīt atbilstošus apstākļus Ludzas, Rokišķu un Jēkabpils bibliotēkās mazaizsargātu ģimeņu bērnu sociāli-ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai, tādējādi veicinot dzīves apstākļu uzlabošanos Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionā.

Projekta partneri: Ludzas novada pašvaldība (vadošais partneris), Rokišķu rajona pašvaldības bibliotēka (Lietuva) un Jēkabpils pilsētas dome.

  • “Ģimenes digitālo aktivitāšu centru tīkla izveide, dzīves kvalitātes un izglītības atbalstam Austrumaukštaitijā un Dienvidlatgalē (Network DigiHubs)”.

Projekta mērķis ir pielāgot projekta partneru esošās prakses un izmantot tās kā bāzi, lai divās Latvijas un divās Lietuvas bibliotēkās izveidotu jaunu sabiedrisko pakalpojumu – ģimenes digitālo aktivitāšu centrus, kuros ģimenēm un visiem interesentiem būs iespēja izglītoties un saturīgi pavadīt brīvo laiku ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotās telpās.

Projekta partneri: Utenas A. un M. Mišķina publiskā bibliotēka, Zarasu publiskā bibliotēka, Latgales Centrālā bibliotēka, Preiļu Galvenā bibliotēka un Lietuvas reģionālo bibliotēku asociācija.

Nozīmīgs notikums foruma laikā bija sadarbības līguma parakstīšana starp Ukrainas Bibliotēku biedrību un Kipras, Slovēnijas un Turcijas bibliotēku biedrībām. Memorands paredz ciešāku bibliotekāro saišu veidošanu, lai organizētu un realizētu kopīgus pasākumus un projektus nākotnē un veicinātu dažādu kultūru mijiedarbību pasaulē. Jāpiemin, ka Ukrainas Bibliotēku biedrības un Latvijas Bibliotekāru biedrības sadarbības līgums ir parakstīts jau 2015. gada 13. oktobrī.

3. Starptautiskais jauno bibliotekāru forums “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība” bija nozīmīgākais šī gada pasākums jaunajiem bibliotekāriem Ukrainā. Tas deva iespēju meklēt un apzināties savu vietu profesionālajā pasaulē, veidot kontaktus ar kolēģiem un saņemt vērtīgu profesionālo informāciju.

Dažas idejas no pieredzes stāstiem:

  • Prasība augstskolu studentiem vasaras brīvlaikā nostrādāt konkrētu stundu skaitu bibliotēkā kā brīvprātīgajiem;
  • “Problem books” – bibliotēka par simbolisku samaksu pārdod grāmatas ar defektiem (izplēsta kāda lapa vai citi bojājumi);
  • Plauktos starp grāmatām ievietoti “viltus vāciņi” ar grāmatu nosaukumiem, kuras nav atgrieztas bibliotēkā vai ir pazudušas – ja lasītājam mājās ir kāda no šīm grāmatām un viņam tā nav vajadzīga, ir iespēja uzdāvināt bibliotēkai;
  • Bērns savā pirmajā pediatra apmeklējumā saņem bibliotēkas sagatavotu dāvanu – maisiņu ar pirmajām bērnu grāmatiņām;
  • Bērni ar īpašām vajadzībām kā brīvprātīgie bibliotēkā – piesaistīti mentori un speciālisti, kas palīdz bērniem izprast savas sajūtas un emocijas caur grāmatu lasīšanu;
  • Nosacījums bērniem – ierodoties bibliotēkā pirms sērfošanas internetā, spēlēm un citām brīvā laika aktivitātēm 15 minūtes jāvelta mācībām;
  • Programmēšanas klubi bērniem un jauniešiem;
  • “Zinātniskais rings” – studenti, jaunie zinātnieki visiem saprotamā veidā stāsta par savām idejām un izgudrojumiem, notiek balsošana;
  • Bezmaksas valodu kursi un medijpratība;
  • Dažādas aktivitātes (spēles, radošās darbnīcas, video klipi), kas māca bērniem šķirot atkritumus.

Infrastruktūra, personāls, iesaistīšanās sociālajā dzīvē padara jebkuru bibliotēku par vienu no svarīgākajām iestādēm ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Bibliotēkām ir nepieciešamā kapacitāte un visas iespējas veicināt ilgtspējīgu sabiedrības attīstību, tomēr izpratnes un informācijas trūkums par labas prakses piemēriem rada šķēršļus plašākai un sistemātiskākai iesaistei ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

3. Starptautiskais jauno bibliotekāru forums bija lieliska iespēja uzzināt vairāk par jauno profesionāļu iespējām, kā arī par dažādiem bibliotēku projektiem, apmainīties ar idejām un uzzināt par bibliotēku iniciatīvu rezultātiem. Tāpat tikai nodibināti jauni kontakti ar dažādu valstu bibliotēku pārstāvjiem, kas nākotnē varētu kļūt par partneriem dažādos projektos un aktivitātēs. Katru gadu forums kļūst aizvien lielāks un kvalitatīvāks un turpina iedvesmot jaunos speciālistus strādāt radoši.

Foruma programma (PDF)
Fotogrāfijas no foruma (Facebook)

 

Ziņu sagatavoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Latvijas Bibliotekāru biedrības sekretāre

1238
Latvijas Bibliotekāru biedrība