Atskats uz IFLA 84. ģenerālkonferenci Kualalumpurā, Malaizijā

2018. gada 24.–30. augustā Kualalumpurā, Malaizijā, notika Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) 84. ģenerālkonference. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstam konferencē piedalījās un Latvijas Bibliotekāru biedrību (LBB) un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) tajā pārstāvēja LBB valdes priekšsēdētāja un LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone.

Konferences programma bija blīva un daudzslāņaina. Apmeklētas tika šādas konferences sesijas:

  • Atklāšanas sesija (Opening Session) un Noslēguma sesija (Closing Session);
  • IFLA Galvenā sesija (IFLA Highlights Session);
  • IFLA Prezidentes sesija (IFLA President’s Session);
  • No datiem uz bibliotēku interešu aizstāvību: digitālo rīku, piemēram, IFLA Pasaules bibliotēku kartes, izmantošana bibliotēku stāstu izplatīšanā (From Data to Advocacy: Using Digital Tools Like the IFLA Library Map of the World to Communicate Your Library Stories);
  • Patvērums pilsētā: publiskā bibliotēka kā droša vieta (Sanctuaries in the city: the public library as a safe space);
  • Paplašiniet savu sasniedzamību digitālajā pasaulē: kā būt 1000 vietās vienlaikus (Expand your reach in a digital World: How to be in a 1000 places all the time);
  • Bibliotekāru mode: ko mūsu ģērbšanās stils liecina par mums? (Librarian Fashion: What does the way we dress say about us?);
  • Gada publiskās bibliotēkas balvas ceremonija (Public Library of the Year Awards);
  • Aktuālie temati akadēmiskajās un zinātniskajās bibliotēkās (Hot Topics Academic & Research Libraries);
  • Bibliotēku pakalpojumi: spēcināt cilvēkus attīstīt viņu starpkulturālo identitāti (Library Services: Empowering people to develop their inter-cultural identities);
  • Bibliotēku interešu aizstāvība 101: katrs bibliotekārs ir bibliotēku interešu aizstāvis! (Advocacy 101: Every librarian an advocate!).

Konferencē tika demonstrētas aktuālās IFLA iniciatīvas un projekti: IFLA Globālā vīzija (IFLA Global vision, https://globalvision.ifla.org), Pasaules bibliotēku karte (Library Map of the World, https://librarymap.ifla.org) u. c.

Jaunums IFLA konferences programmā bija Lightning talks, ko latviski varētu tulkot kā Zibsarunas. Tā bija konferences sesija, kur dažādu bibliotēku pārstāvji no visas pasaules īsās (5–7 minūšu) prezentācijās demonstrēja savus pieredzes stāstus un idejas.

Kā Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētājai man bija nozīmīga iespēja piedalīties IFLA Asociāciju biedru sanāksmē (Association Members Meeting) un Bibliotēku asociāciju pārvaldības sekcijas (Management of Library Associations Section) sanāksmē, kā arī IFLA kopsapulcē.

Papildus konferences programmā iekļautajām sesijām apmeklēju arī konferences izstādi, Malaizijas Nacionālo bibliotēku un vairākas bibliotēkas Malaizijas pilsētā Melakā un tās apkārtnē.

Uzskatu, ka dalība konferencē bija veiksmīga. Tika iegūta jauna informācija un pieredze, nostiprināti esošie un nodibināti jauni profesionālie kontakti sadarbībai gan LBB, gan LNB Bibliotēku attīstības centra ietvaros. Gūta pārliecība, ka Latvijas bibliotēkas strādā ļoti labā līmenī un ir vērts ar Latvijas bibliotēku pieredzi dalīties lielākos un mazākos starptautiska līmeņa pasākumos.

Plašāku informāciju par konferenci un tās programmu sk. konferences tīmekļvietnē: https://2018.ifla.org.

Atskatu uz konferencē gūtajiem iespaidiem un atziņām varat skatīt LBB “Facebook” lapā ievietotajā izvērstajā fotogalerijā un audioslaidrādē no 2018. gada 26. septembra pasākuma “Tikšanās bibliotekāru stāvā: pieredzes stāsti”.

IFLA 85. ģenerālkonference notiks Atēnās, Grieķijā, no 2019. gada 24. līdz 30. augustam. Informācija par konferenci: https://2019.ifla.org.

Aicinu būt drosmīgiem un pieteikties dalībai IFLA ģenerālkonferencē ar prezentāciju vai plakātu!

 

Informāciju sagatavoja:
LBB valdes priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

Eiropas kultūras identitātes un pilsoniskuma konstruēšana Erasmus+ programmas projektu ietvaros

Laikā no 2018. gada 26. septembra līdz 28. septembrim Itālijas Erasmus+ nacionālā aģentūra organizēja Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ starptautiskās sadarbības pasākumu (TCA) – konferenci “Ceļā uz pilsonisko apziņu izmantojot Eiropas kultūras mantojumu” (Paths towards Citizenship through European Cultural Heritage) Palermo, Itālijā.

Konferencē piedalījās 130 pārstāvji no 20 Eiropas valstīm un 500 Itālijas skolu, universitāšu, pieaugušo izglītības iestāžu, Nacionālo aģentūru, Izglītības ministriju un pašvaldību pārstāvji.

Konference bija daļa no 1268 Itālijas realizētajām iniciatīvām Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros. Konferences darbs ritēja četros tematiskos blokos: Kultūras mantojums Eiropas identitātes stiprināšanā; Izglītība un kultūra radikālisma apkarošanai; Mantojums pieder visiem; Vidusjūras kultūra kā tilts uz citām kultūrām.

Konferences paneļdiskusijas, priekšlasījumi un labās prakses piemēri Erasmus+ projektu gaismā iezīmēja Eiropas kultūras identitātes un modernā pilsoniskuma konceptu, balstītu uz brīvību un demokrātiju.

Konferences formālais mērķis bija iepazīt un svinēt Sicīlijas kultūras mantojumu. Tomēr, tematisko bloku provokatīvais uzstādījums aicināja atbildēt uz izglītotājiem, māksliniekiem, bibliotekāriem, dažādu līmeņu vadītājiem neērtiem jautājumiem: kas ir pilsoniskums, pilsoniskā piederība, aktīvais pilsoniskums, kultūras pilsoniskums, pasaules pilsoniskums, pilsoniskuma ideoloģiskā bagāža? Vai tāda Eiropas identitāte vispār eksistē? Vai un kā iespējams sajust piederību kolektīvās identitātes konceptam? Kāda ir cena, ko maksājam par Eiropeisko identitāti?

Aptuveni 160 konferences dalībnieku vidū biju vienīgā bibliotekāre. Jāatzīst, mani ikreiz pārsteidz izglītības un kultūras sektora profesionāļu izbrīns par bibliotekāru klātbūtni Erasmus+ apmācībās, projektos un semināros: ko skolu bibliotekārs saredz un sadzird un gūst starptautiskos tālākizglītības pasākumos?

21. gadsimta skolas bibliotēkas atslēgvārdi ir sociālā līdzdalība, sociālā tīklošana un viedokļu apmaiņa. Šodienas bibliotēka sen nav tikai kultūras mantojuma novietne, bet mācību vide un izziņas cikla posms. Būtiski, lai šajā posmā kultūras mantojuma resursi tiktu ne vien gūti, bet sintezēti zināšanās.

Mana ikdienas darba lielais izaicinājums ir rast sinerģiju starp mūsdienu izglītības procesu un kultūras mantojuma resursiem.

Rietumu sabiedrībai šobrīd ir divi izaicinājumi: kultūras mantojuma marginalizācijas tendence un kultūras mediācija transkulturālā sabiedrībā. Būtībā, mēs piedzīvojam eiropeiskās identitātes krīzi. Izrādījies, ka identitāte nav tikai piederība un iekļaušanās, identitāte ir arī apzināta vēlme neiekļauties un izstāties.

Eiropas kultūras identitāte ir ne vien pētnieciski interesants jautājums, bet arī politisks: teju 60 gadus pēc Romas līguma parakstīšanas (šodien to sauc Līgums par Eiropas Savienības darbību). Eiropas Savienība ir ierobežots, nepabeigts un ekonomiskā racionālismā balstīts projekts, kuru raksturo demokrātijas un kultūras integrācijas deficīts.

Šeit ir adrenalīna pilns aspekts skolu bibliotēku darbā: no vienas puses, bibliotēka ir kultūras mantojuma mediators transkulturālā sabiedrībā, kura veidojas daļēji stihiski. No otras puses, bibliotekāriem pieder intelektuāla vara veidot šodienas sabiedrības satvaru, veicinot kultūras un mediju pratības formas.

Konferencē dzirdētie labās prakses piemēri rāda, ka Erasmus+ projekti ir mehānisms ceļā uz Eiropas kolektīvo identitāti, kura nebūt nekontrastē ar dažādajām nacionālajām identitātēm, bet gan pauž lojalitāti kultūras vērtībām: cilvēktiesībām, izteiksmes brīvība, demokrātijai un tiesiskumam.

Daudzie izglītības, mākslas un kultūras projekti patiesībā var būt rīks, kas pārvērš nacionālās vērtības, simbolus un uzskatus par kopējām sociālajām un politiskajām normām.

Konferencē dzirdētais vairoja apziņu, ka kultūras mantojums ir spēcīga pilsoniskās piederības komponente un bibliotekāru proaktīva iesaiste var nodrošināt kultūras mantojuma ilgtspēju un vērtību pieejamību.

No Palermo atvedu pārliecību, ka kultūrizglītība nefokusējas uz artefaktiem, bet uz dzīvo kultūru un pati izglītība ir kultūras mantojuma daļa. Ir skaidrs, ka mūsdienu Eiropa ir daudzveidību Eiropa, kurā kultūras mantojuma kodu neparastās realitātes gan konfliktē, gan sadarbojas vienlaikus. Kopējā Eiropas identitāte nav kolektīvās atmiņas ideālu iekonservēšana, bet gan atvērtu un dinamisku projektu realizēšana.

Novēlu kolēģiem Latvijas skolu bibliotēkās iesaistīties un realizēt projektus, kuri rada vienotu kultūras telpu!

 

Informācija par konferenci: http://culturalheritage.erasmusplus.it/

#EuropeForCulture

 

Aija Jankava
LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja
Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre

Veiksmīgi aizvadīta konference “21. gadsimta bibliotēka”

2018. gada 12. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika konference “21. gadsimta bibliotēka”. Konferenci organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un Latvijas Bibliotekāru biedrību. Konferences mērķis bija sniegt labākās pieredzes paraugus un iedrošināt Latvijas bibliotekārus ieviest inovatīvus bibliotēku pakalpojumus bibliotēku darbā. Konference pulcēja vairāk nekā 350 bibliotēku nozares speciālistus no visu veidu bibliotēkām – akadēmiskajām, publiskajām un skolu bibliotēkām.

Konference ir sākusies. Priekšplānā – lektori no Vācijas. Foto: Kristians Luhaers

LNB Ziedoņa zāle bija pilna – konferences apmeklētāju skaits pārsniedza 350. Foto: Kristians Luhaers

Konferences pirmā daļa tika veltīta Vācijas bibliotēku pieredzei. Leibnica Ekonomikas un biznesa informācijas centra (Leibniz Information Centre for Economics and Business Studies, ZBW) izpilddirektors Torstens Meiers (Thorsten Meyer) stāstīja par savas bibliotēkas darbu digitālajā vidē un sociālajos medijos. Interesanti, ka bibliotēka ir atteikusies no “Facebook” konta un izmanto citus sociālos tīklus. Inovāciju un mūsdienīga darba piemērus no publiskajām Vācijas bibliotēkām sniedza Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko bibliotēku konsultatīvā centra (Landesfachstelle für das Öffentliche Bibliothekswesen Bayern, Bayerische Staatsbibliothek) vadītāja vietniece Ute Palmere-Horna (Ute Palmer-Horn). Kā atzina konferences klausītāji: “Utes Palmeres-Hornas ieteikums bibliotēkā ieviest frizieri, bija zāli uzspridzinošs!” Vēl viens konferences apmeklētāju secinājums ir tāds, ka “Vācieši izrādās atraktīvi!”

Lektors Torstens Meiers. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Ute Palmere-Horna. Foto: Kristians Luhaers

Vācu lektoriem tika uzdoti arī jautājumi. Foto: Kristians Luhaers

No kreisās: Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko bibliotēku konsultatīvā centra vadītāja vietniece Ute Palmere-Horna, Leibnica Ekonomikas un biznesa informācijas centra izpilddirektors Torstens Meiers, Gētes institūta Rīgā bibliotēkas vadītāja Zigrīda Murovska un LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Foto: Kristians Luhaers

Konferences otrā daļa bija veltīta Latvijas bibliotēku stāstiem. LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts stāstīja par mūsdienu bibliotēku aktualitātēm un izaicinājumiem no LNB skatupunkta, taču viņa stāstītais lika aizdomāties par ikvienas bibliotēkas darbu mūsdienu aspektā, piemēram, ka bibliotēkām ir jārīko tādas aktivitātes, kas patīk lasītājiem un iedzīvotājiem, nevis pašiem bibliotekāriem. Ļoti atzinīgi auditorija novērtēja Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītājas Aijas Jankavas stāstu par skolas bibliotēkas telpisko identitāti. Šis stāstījums pilnībā sagrāva visus stereotipus par putekļainu skolas bibliotēku un pelēku skolas bibliotekāru. Arī skolas bibliotēka var būt plaša un moderna, kā arī skolas bibliotekārs – atraktīva un spilgta personība. Latgales Centrālās bibliotēkas direktore Jeļena Šapkova stāstīja par ģimenes digitālo aktivitāšu centru tīkla izveidi dzīves kvalitātes un izglītības atbalstam Austrumaukštaitijā un Dienvidlatgalē. Tas ir projekts, kurš tiek īstenots vairākās bibliotēkās Latgalē un Augštaitijā. Projekta akcents ir jauno tehnoloģiju iegāde un aktīva izmantošana bibliotēkās vietējo iedzīvotāju prasmju un iemaņu attīstīšanā.

Lektors Augusts Zilberts. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Aija Jankava. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Jeļena Šapkova. Foto: Kristians Luhaers

Konferences prezentācijas pieejamas LNB tīmekļvietnes sadaļā “Bibliotekāriem”. Konferences fotogalerija ir aplūkojama LNB Bibliotēku attīstības centra “Facebook” lapā un Latvijas Bibliotekāru biedrības “Flickr” kontā.

Atgādinājumam – Gētes institūts Rīgā regulāri tulko bibliotekāriem noderīgus rakstus par Vācijas bibliotēku pieredzi. Lūk, daži pēdējā laikā tapuši rakstu tulkojumi:

Paldies visiem, kas palīdzēja konferences organizēšanā! Paldies dalībniekiem par atsauksmēm un ierosinājumiem nākamo konferenču tematiem! Tiekamies nākamajā modernam bibliotēku darbam veltītā konferencē!

 

Informāciju sagatavoja:
LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

Notika konference par nemateriālā mantojuma popularizēšanu Krāslavā

2018. gada 28. septembrī Krāslavā, Krāslavas pils Amatu mājā, notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Latgales nodaļas konference “Nemateriālā mantojuma popularizēšana Latgales bibliotēkās”, kas pulcēja teju 100 bibliotekārus no visas Latgales. Konferences tēma bija tāda nemateriāli materiāla vērtība kā ēdiens, kam bija veltīti gan vairāku lektoru priekšlasījumi, gan bibliotekāru konkurss.

Konference notika rudens ābolu laikā. Foto: Juris Roga

Konference pulcēja teju 100 bibliotekārus no visas Latgales. Foto: Juris Roga

Rudens dzestrumu palīdzēja kliedēt Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs, sveicot visus konferences viesus Krāslavā. Lai plašāk pievērstos tēmas izzināšanai, konferences uzrunu teica LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone, atklājot klātesošajiem Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) Globālās vīzijas ziņojuma kopsavilkumu, pieminot unikālu notikumu – Bibliotekāru modes skati, kas notika IFLA 84. ģenerālkonferencē Kualalumpurā, Malaizijā. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas rīkotajā konferencē tika demonstrēta cita veida skate – Latgales bibliotekāru pagatavoto Latgales tradicionālo ēdienu skate.

LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone (no kreisās) un Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktore Valentīna Magidas. Foto: Juris Roga

Konferences laikā lektore un grāmatu autore Lolita Šelvaha iepazīstināja klātesošos ar tradicionālajiem latviešu ēdieniem, savukārt, par ēdieniem gada ritējumā stāstīja tautas daiļamata meistare un grāmatu autore Maija Kulakova.

Lektore un grāmatu autore Lolita Šelvaha. Foto: Juris Roga

Tautas daiļamata meistare un grāmatu autore Maija Kulakova. Foto: Juris Roga

Biedrības “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” valdes priekšsēdētāja Tatjana Kozačuka iepazīstināja klātesošos ar Latgales kulinārā mantojuma tīkla attīstību, projektiem un biedrības darbību, bet Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Baiba Matvejenko stāstīja par jauno ekspozīciju “Pi vīna golda”, kas tiek veidota Krāslavas pils staļļos un tiks atklāta šī gada 25. oktobrī.

Pasākums, kā arī dienas laikapstākļi bija notikumiem un emocijām bagāti. Pirms pusdienām viesi varēja izbaudīt romantisku atpūtu pastaigā pa Krāslavas pils parka celiņiem, baudot unikālu skatu uz Daugavas lokiem ekskursijas vadītāja – “īsta” grāfa Plātera stāstījumā.

Ekskursiju pa Krāslavas pils parku vadīja “īsts” grāfs Plāters. Foto: Anna Bartuša

Pēc konferences oficiālās daļas visi klātesošie varēja nogaršot Latgales kulinārā mantojuma ēdienus, ko bija pagatavojuši un radoši prezentēja Latgales novadu un pagastu bibliotekāri, tajā skaitā Krāslavas novada bibliotekāri, piedāvājot 5 Krāslavas pilsētā dzīvojošo tautību tradicionālo ēdienu recepšu prezentācijas. Pieteikto ēdienu recepšu skates radošais priekšnesums – stāstījumi, video demonstrācijas, teatralizēti priekšnesumi, stiprināja piederības sajūtu un lepnumu par savu kultūru un konkrētu dzīvesvietu.

Komisija godalgoja 3 ēdienus atbilstoši nominācijām “Garšas inteliģence”, “Dažādais latgalietis” un “Visugunīgākais ēdiens”. Atraktivitāte piemita visu bibliotēku priekšnesumiem, kas stiprināja komisijas pārliecību par bagāto un dāsno latgaliešu ēdienu piedāvājuma klāstu un viesu uzņemšanas tradīcijām. Īpaši ar savu priekšnesumu priecēja Balvu Centrālās bibliotēkas kolektīvs, tādējādi iegūstot gan titulu “Dažādais latgalietis”, gan saņemot konferences dalībnieku vislielāko simpātiju skaitu. Nominācijas “Garšas inteliģence” un “Visugunīgākais ēdiens” tika piešķirtas Krāslavas novada bibliotēkām: Izvaltas pagasta bibliotēkai un Kaplavas pagasta bibliotēkai. Savukārt biedrība “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” pasniedza pārsteiguma balvu Robežnieku pagasta bibliotēkai par ēdiena vizuālo noformējumu.

“Krāslavas ebreji” gatavojas savas receptes performancei. Foto: Anna Bartuša

Balvu Centrālās bibliotēkas “rozītes” demonstrē savu recepti “rozītes”. Foto: Anna Bartuša

Krāslavas novada centrālā bibliotēka pateicas Krāslavas novada domei, īpaši Jānim Geibam, kas izrādīja iejūtību un sapratni konferences organizēšanas darbos, Krāslavas Tūrisma informācijas centra vadītājai Tatjanai Kozačukai par idejas virzību, atsaucību un veiksmīgu sadarbību, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvam ne tikai saimnieciskajā jomā, bet arī konferences radošā gara uzturēšanā, kā arī visiem sadarbības partneriem: Aleksandram Maijeram, Sergejam Jančevskim, Ivaram Geibam, Dace Samsanovičai, Aleksandram Kadeņecam, Vijai Kancevičai un Larisai Gribulei. Paldies konferences finansiālajiem atbalstītājiem: Krāslavas novada domei un Valsts kultūrkapitāla fondam.

Cerēsim, ka Krāslavas novada centrālās bibliotēkas sadarbība ar biedrību “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” grāmatas “Latgales kulinārā mantojuma pavārgrāmata” izdošanā tiks īstenota. Šajā grāmatā tiks apkopotas Latgales tradicionālo ēdienu receptes, kas tika iecienītas konkrētajā Latgales novadā, pagastā laika posmā no 1918. gada līdz mūsdienām, tādējādi saglabājot mūsu vecmāmiņu un māmiņu bagāto un daudzveidīgo kulinārā mantojuma recepšu klāstu, izmantojot tās šodien, kā arī nododot šīs receptes nākamajām paaudzēm.

Pasākuma foto galerija aplūkojama: Latvijas Bibliotekāru biedrības “Facebook” lapā un Krāslavas novada domes informatīvā izdevuma “Krāslavas Vēstis” tīmekļvietnē.

 

Ziņu sagatavoja:
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas
metodiķe Žaneta Moiseja

1239
Latvijas Bibliotekāru biedrība