Eiropas kultūras identitātes un pilsoniskuma konstruēšana Erasmus+ programmas projektu ietvaros

Laikā no 2018. gada 26. septembra līdz 28. septembrim Itālijas Erasmus+ nacionālā aģentūra organizēja Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ starptautiskās sadarbības pasākumu (TCA) – konferenci “Ceļā uz pilsonisko apziņu izmantojot Eiropas kultūras mantojumu” (Paths towards Citizenship through European Cultural Heritage) Palermo, Itālijā.

Konferencē piedalījās 130 pārstāvji no 20 Eiropas valstīm un 500 Itālijas skolu, universitāšu, pieaugušo izglītības iestāžu, Nacionālo aģentūru, Izglītības ministriju un pašvaldību pārstāvji.

Konference bija daļa no 1268 Itālijas realizētajām iniciatīvām Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros. Konferences darbs ritēja četros tematiskos blokos: Kultūras mantojums Eiropas identitātes stiprināšanā; Izglītība un kultūra radikālisma apkarošanai; Mantojums pieder visiem; Vidusjūras kultūra kā tilts uz citām kultūrām.

Konferences paneļdiskusijas, priekšlasījumi un labās prakses piemēri Erasmus+ projektu gaismā iezīmēja Eiropas kultūras identitātes un modernā pilsoniskuma konceptu, balstītu uz brīvību un demokrātiju.

Konferences formālais mērķis bija iepazīt un svinēt Sicīlijas kultūras mantojumu. Tomēr, tematisko bloku provokatīvais uzstādījums aicināja atbildēt uz izglītotājiem, māksliniekiem, bibliotekāriem, dažādu līmeņu vadītājiem neērtiem jautājumiem: kas ir pilsoniskums, pilsoniskā piederība, aktīvais pilsoniskums, kultūras pilsoniskums, pasaules pilsoniskums, pilsoniskuma ideoloģiskā bagāža? Vai tāda Eiropas identitāte vispār eksistē? Vai un kā iespējams sajust piederību kolektīvās identitātes konceptam? Kāda ir cena, ko maksājam par Eiropeisko identitāti?

Aptuveni 160 konferences dalībnieku vidū biju vienīgā bibliotekāre. Jāatzīst, mani ikreiz pārsteidz izglītības un kultūras sektora profesionāļu izbrīns par bibliotekāru klātbūtni Erasmus+ apmācībās, projektos un semināros: ko skolu bibliotekārs saredz un sadzird un gūst starptautiskos tālākizglītības pasākumos?

21. gadsimta skolas bibliotēkas atslēgvārdi ir sociālā līdzdalība, sociālā tīklošana un viedokļu apmaiņa. Šodienas bibliotēka sen nav tikai kultūras mantojuma novietne, bet mācību vide un izziņas cikla posms. Būtiski, lai šajā posmā kultūras mantojuma resursi tiktu ne vien gūti, bet sintezēti zināšanās.

Mana ikdienas darba lielais izaicinājums ir rast sinerģiju starp mūsdienu izglītības procesu un kultūras mantojuma resursiem.

Rietumu sabiedrībai šobrīd ir divi izaicinājumi: kultūras mantojuma marginalizācijas tendence un kultūras mediācija transkulturālā sabiedrībā. Būtībā, mēs piedzīvojam eiropeiskās identitātes krīzi. Izrādījies, ka identitāte nav tikai piederība un iekļaušanās, identitāte ir arī apzināta vēlme neiekļauties un izstāties.

Eiropas kultūras identitāte ir ne vien pētnieciski interesants jautājums, bet arī politisks: teju 60 gadus pēc Romas līguma parakstīšanas (šodien to sauc Līgums par Eiropas Savienības darbību). Eiropas Savienība ir ierobežots, nepabeigts un ekonomiskā racionālismā balstīts projekts, kuru raksturo demokrātijas un kultūras integrācijas deficīts.

Šeit ir adrenalīna pilns aspekts skolu bibliotēku darbā: no vienas puses, bibliotēka ir kultūras mantojuma mediators transkulturālā sabiedrībā, kura veidojas daļēji stihiski. No otras puses, bibliotekāriem pieder intelektuāla vara veidot šodienas sabiedrības satvaru, veicinot kultūras un mediju pratības formas.

Konferencē dzirdētie labās prakses piemēri rāda, ka Erasmus+ projekti ir mehānisms ceļā uz Eiropas kolektīvo identitāti, kura nebūt nekontrastē ar dažādajām nacionālajām identitātēm, bet gan pauž lojalitāti kultūras vērtībām: cilvēktiesībām, izteiksmes brīvība, demokrātijai un tiesiskumam.

Daudzie izglītības, mākslas un kultūras projekti patiesībā var būt rīks, kas pārvērš nacionālās vērtības, simbolus un uzskatus par kopējām sociālajām un politiskajām normām.

Konferencē dzirdētais vairoja apziņu, ka kultūras mantojums ir spēcīga pilsoniskās piederības komponente un bibliotekāru proaktīva iesaiste var nodrošināt kultūras mantojuma ilgtspēju un vērtību pieejamību.

No Palermo atvedu pārliecību, ka kultūrizglītība nefokusējas uz artefaktiem, bet uz dzīvo kultūru un pati izglītība ir kultūras mantojuma daļa. Ir skaidrs, ka mūsdienu Eiropa ir daudzveidību Eiropa, kurā kultūras mantojuma kodu neparastās realitātes gan konfliktē, gan sadarbojas vienlaikus. Kopējā Eiropas identitāte nav kolektīvās atmiņas ideālu iekonservēšana, bet gan atvērtu un dinamisku projektu realizēšana.

Novēlu kolēģiem Latvijas skolu bibliotēkās iesaistīties un realizēt projektus, kuri rada vienotu kultūras telpu!

 

Informācija par konferenci: http://culturalheritage.erasmusplus.it/

#EuropeForCulture

 

Aija Jankava
LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja
Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre

Veiksmīgi aizvadīta konference “21. gadsimta bibliotēka”

2018. gada 12. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika konference “21. gadsimta bibliotēka”. Konferenci organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un Latvijas Bibliotekāru biedrību. Konferences mērķis bija sniegt labākās pieredzes paraugus un iedrošināt Latvijas bibliotekārus ieviest inovatīvus bibliotēku pakalpojumus bibliotēku darbā. Konference pulcēja vairāk nekā 350 bibliotēku nozares speciālistus no visu veidu bibliotēkām – akadēmiskajām, publiskajām un skolu bibliotēkām.

Konference ir sākusies. Priekšplānā – lektori no Vācijas. Foto: Kristians Luhaers

LNB Ziedoņa zāle bija pilna – konferences apmeklētāju skaits pārsniedza 350. Foto: Kristians Luhaers

Konferences pirmā daļa tika veltīta Vācijas bibliotēku pieredzei. Leibnica Ekonomikas un biznesa informācijas centra (Leibniz Information Centre for Economics and Business Studies, ZBW) izpilddirektors Torstens Meiers (Thorsten Meyer) stāstīja par savas bibliotēkas darbu digitālajā vidē un sociālajos medijos. Interesanti, ka bibliotēka ir atteikusies no “Facebook” konta un izmanto citus sociālos tīklus. Inovāciju un mūsdienīga darba piemērus no publiskajām Vācijas bibliotēkām sniedza Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko bibliotēku konsultatīvā centra (Landesfachstelle für das Öffentliche Bibliothekswesen Bayern, Bayerische Staatsbibliothek) vadītāja vietniece Ute Palmere-Horna (Ute Palmer-Horn). Kā atzina konferences klausītāji: “Utes Palmeres-Hornas ieteikums bibliotēkā ieviest frizieri, bija zāli uzspridzinošs!” Vēl viens konferences apmeklētāju secinājums ir tāds, ka “Vācieši izrādās atraktīvi!”

Lektors Torstens Meiers. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Ute Palmere-Horna. Foto: Kristians Luhaers

Vācu lektoriem tika uzdoti arī jautājumi. Foto: Kristians Luhaers

No kreisās: Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko bibliotēku konsultatīvā centra vadītāja vietniece Ute Palmere-Horna, Leibnica Ekonomikas un biznesa informācijas centra izpilddirektors Torstens Meiers, Gētes institūta Rīgā bibliotēkas vadītāja Zigrīda Murovska un LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Foto: Kristians Luhaers

Konferences otrā daļa bija veltīta Latvijas bibliotēku stāstiem. LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts stāstīja par mūsdienu bibliotēku aktualitātēm un izaicinājumiem no LNB skatupunkta, taču viņa stāstītais lika aizdomāties par ikvienas bibliotēkas darbu mūsdienu aspektā, piemēram, ka bibliotēkām ir jārīko tādas aktivitātes, kas patīk lasītājiem un iedzīvotājiem, nevis pašiem bibliotekāriem. Ļoti atzinīgi auditorija novērtēja Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītājas Aijas Jankavas stāstu par skolas bibliotēkas telpisko identitāti. Šis stāstījums pilnībā sagrāva visus stereotipus par putekļainu skolas bibliotēku un pelēku skolas bibliotekāru. Arī skolas bibliotēka var būt plaša un moderna, kā arī skolas bibliotekārs – atraktīva un spilgta personība. Latgales Centrālās bibliotēkas direktore Jeļena Šapkova stāstīja par ģimenes digitālo aktivitāšu centru tīkla izveidi dzīves kvalitātes un izglītības atbalstam Austrumaukštaitijā un Dienvidlatgalē. Tas ir projekts, kurš tiek īstenots vairākās bibliotēkās Latgalē un Augštaitijā. Projekta akcents ir jauno tehnoloģiju iegāde un aktīva izmantošana bibliotēkās vietējo iedzīvotāju prasmju un iemaņu attīstīšanā.

Lektors Augusts Zilberts. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Aija Jankava. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Jeļena Šapkova. Foto: Kristians Luhaers

Konferences prezentācijas pieejamas LNB tīmekļvietnes sadaļā “Bibliotekāriem”. Konferences fotogalerija ir aplūkojama LNB Bibliotēku attīstības centra “Facebook” lapā un Latvijas Bibliotekāru biedrības “Flickr” kontā.

Atgādinājumam – Gētes institūts Rīgā regulāri tulko bibliotekāriem noderīgus rakstus par Vācijas bibliotēku pieredzi. Lūk, daži pēdējā laikā tapuši rakstu tulkojumi:

Paldies visiem, kas palīdzēja konferences organizēšanā! Paldies dalībniekiem par atsauksmēm un ierosinājumiem nākamo konferenču tematiem! Tiekamies nākamajā modernam bibliotēku darbam veltītā konferencē!

 

Informāciju sagatavoja:
LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

Notika konference par nemateriālā mantojuma popularizēšanu Krāslavā

2018. gada 28. septembrī Krāslavā, Krāslavas pils Amatu mājā, notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Latgales nodaļas konference “Nemateriālā mantojuma popularizēšana Latgales bibliotēkās”, kas pulcēja teju 100 bibliotekārus no visas Latgales. Konferences tēma bija tāda nemateriāli materiāla vērtība kā ēdiens, kam bija veltīti gan vairāku lektoru priekšlasījumi, gan bibliotekāru konkurss.

Konference notika rudens ābolu laikā. Foto: Juris Roga

Konference pulcēja teju 100 bibliotekārus no visas Latgales. Foto: Juris Roga

Rudens dzestrumu palīdzēja kliedēt Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs, sveicot visus konferences viesus Krāslavā. Lai plašāk pievērstos tēmas izzināšanai, konferences uzrunu teica LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone, atklājot klātesošajiem Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) Globālās vīzijas ziņojuma kopsavilkumu, pieminot unikālu notikumu – Bibliotekāru modes skati, kas notika IFLA 84. ģenerālkonferencē Kualalumpurā, Malaizijā. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas rīkotajā konferencē tika demonstrēta cita veida skate – Latgales bibliotekāru pagatavoto Latgales tradicionālo ēdienu skate.

LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone (no kreisās) un Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktore Valentīna Magidas. Foto: Juris Roga

Konferences laikā lektore un grāmatu autore Lolita Šelvaha iepazīstināja klātesošos ar tradicionālajiem latviešu ēdieniem, savukārt, par ēdieniem gada ritējumā stāstīja tautas daiļamata meistare un grāmatu autore Maija Kulakova.

Lektore un grāmatu autore Lolita Šelvaha. Foto: Juris Roga

Tautas daiļamata meistare un grāmatu autore Maija Kulakova. Foto: Juris Roga

Biedrības “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” valdes priekšsēdētāja Tatjana Kozačuka iepazīstināja klātesošos ar Latgales kulinārā mantojuma tīkla attīstību, projektiem un biedrības darbību, bet Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Baiba Matvejenko stāstīja par jauno ekspozīciju “Pi vīna golda”, kas tiek veidota Krāslavas pils staļļos un tiks atklāta šī gada 25. oktobrī.

Pasākums, kā arī dienas laikapstākļi bija notikumiem un emocijām bagāti. Pirms pusdienām viesi varēja izbaudīt romantisku atpūtu pastaigā pa Krāslavas pils parka celiņiem, baudot unikālu skatu uz Daugavas lokiem ekskursijas vadītāja – “īsta” grāfa Plātera stāstījumā.

Ekskursiju pa Krāslavas pils parku vadīja “īsts” grāfs Plāters. Foto: Anna Bartuša

Pēc konferences oficiālās daļas visi klātesošie varēja nogaršot Latgales kulinārā mantojuma ēdienus, ko bija pagatavojuši un radoši prezentēja Latgales novadu un pagastu bibliotekāri, tajā skaitā Krāslavas novada bibliotekāri, piedāvājot 5 Krāslavas pilsētā dzīvojošo tautību tradicionālo ēdienu recepšu prezentācijas. Pieteikto ēdienu recepšu skates radošais priekšnesums – stāstījumi, video demonstrācijas, teatralizēti priekšnesumi, stiprināja piederības sajūtu un lepnumu par savu kultūru un konkrētu dzīvesvietu.

Komisija godalgoja 3 ēdienus atbilstoši nominācijām “Garšas inteliģence”, “Dažādais latgalietis” un “Visugunīgākais ēdiens”. Atraktivitāte piemita visu bibliotēku priekšnesumiem, kas stiprināja komisijas pārliecību par bagāto un dāsno latgaliešu ēdienu piedāvājuma klāstu un viesu uzņemšanas tradīcijām. Īpaši ar savu priekšnesumu priecēja Balvu Centrālās bibliotēkas kolektīvs, tādējādi iegūstot gan titulu “Dažādais latgalietis”, gan saņemot konferences dalībnieku vislielāko simpātiju skaitu. Nominācijas “Garšas inteliģence” un “Visugunīgākais ēdiens” tika piešķirtas Krāslavas novada bibliotēkām: Izvaltas pagasta bibliotēkai un Kaplavas pagasta bibliotēkai. Savukārt biedrība “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” pasniedza pārsteiguma balvu Robežnieku pagasta bibliotēkai par ēdiena vizuālo noformējumu.

“Krāslavas ebreji” gatavojas savas receptes performancei. Foto: Anna Bartuša

Balvu Centrālās bibliotēkas “rozītes” demonstrē savu recepti “rozītes”. Foto: Anna Bartuša

Krāslavas novada centrālā bibliotēka pateicas Krāslavas novada domei, īpaši Jānim Geibam, kas izrādīja iejūtību un sapratni konferences organizēšanas darbos, Krāslavas Tūrisma informācijas centra vadītājai Tatjanai Kozačukai par idejas virzību, atsaucību un veiksmīgu sadarbību, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvam ne tikai saimnieciskajā jomā, bet arī konferences radošā gara uzturēšanā, kā arī visiem sadarbības partneriem: Aleksandram Maijeram, Sergejam Jančevskim, Ivaram Geibam, Dace Samsanovičai, Aleksandram Kadeņecam, Vijai Kancevičai un Larisai Gribulei. Paldies konferences finansiālajiem atbalstītājiem: Krāslavas novada domei un Valsts kultūrkapitāla fondam.

Cerēsim, ka Krāslavas novada centrālās bibliotēkas sadarbība ar biedrību “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” grāmatas “Latgales kulinārā mantojuma pavārgrāmata” izdošanā tiks īstenota. Šajā grāmatā tiks apkopotas Latgales tradicionālo ēdienu receptes, kas tika iecienītas konkrētajā Latgales novadā, pagastā laika posmā no 1918. gada līdz mūsdienām, tādējādi saglabājot mūsu vecmāmiņu un māmiņu bagāto un daudzveidīgo kulinārā mantojuma recepšu klāstu, izmantojot tās šodien, kā arī nododot šīs receptes nākamajām paaudzēm.

Pasākuma foto galerija aplūkojama: Latvijas Bibliotekāru biedrības “Facebook” lapā un Krāslavas novada domes informatīvā izdevuma “Krāslavas Vēstis” tīmekļvietnē.

 

Ziņu sagatavoja:
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas
metodiķe Žaneta Moiseja

Publicēts simpozija “BOBCATSSS 2018” referātu krājums

Šogad 24.–26. janvārī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā notika 26. ikgadējais starptautiskais bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes simpozijs “BOBCATSSS 2018” ar tematu “Lasīšanas spēks”, kuram bija trīs apakštēmas:

  • lasītprasme, paradumi un komunikācija;
  • atmiņas institūcijas;
  • tehnoloģiskie risinājumi.

Pirmais šāda veida simpozijs notika 1993. gadā Ungārijā, bet arī Latvijas dalībai šajā studentu konferencē ir sena vēsture. Šogad Latvijas pārstāvji piedalījās konferencē jau 18. reizi!

Simpoziju organizēja LU Sociālo zinātņu fakultātes studenti un pasniedzēji sadarbībā ar Ungārijas Etveša Loranda Universitātes (Eötvös Loránd University of Budapest) studentiem. Lielu ieguldījumu BOBCATSSS tapšanā sniedza Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas aktīvistes Lelde Petrovska un Zane Meldere. Priecājamies un lepojamies, ka mūsu biedri spēj lieliski organizēt augsta līmeņa pasākumus.

Video atskats uz trim iedvesmas pilnajām dienām:

BOBCATSSS simpozijs notika trīs dienas un to apmeklēja 194 informācijas un bibliotēku zinātnes studenti un profesionāļi no visas pasaules un 30 organizatori no Latvijas un Ungārijas. Trīs dienu laikā tika prezentēti 26 referāti, 9 darbsemināri, 18 plakāti un 4 peča-kuča (20 slaidi x 20 sekundes) prezentācijas. Pirmā diena norisinājās LNB telpās. Atklāšanas ceremonijā viesus priecēja folkloras kopa, svinīgas atkāšanas uzrunas no abu organizētāju universitāšu pārstāvjiem un Ungārijas vēstniecības misijas vadītāja vietnieces Kingas Šimones (Kinga Simon) uzruna. Kā arī ar referātu “Lasīšana kā vizuālās uztveres un valodas apstrādes process” (Reading as a Process of Visual Perception and Language Processing) uzstājās viens no trim galvenajiem runātājiem LU Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Dr. Jurģis Šķilters. Tika prezentēti plakāti un referāti, kā arī norisinājās svētku vakariņas.

Nākamās divas dienas notika viesmīlīgajā LU Dabas mājā. Otrā diena tika atklāta ar peča-kuča prezentācijām, kam sekoja otrās galvenās runātājas Gūtenberga Pasaules literatūras un rakstisko plašsaziņas līdzekļu (mediju) institūta grāmatu studiju direktores profesores Dr. Utes Šneideres (Ute Schneider) referāts “Vērojot lasītāju – vērtības, paražas un lasīšanas paradumi, lasot attēlus un sociālos medijus” (Watching the Reader – Values, Rituals and Practices of Reading in Pictures and Social Media Platforms). Otrās dienas noslēgumā tradicionāli notika diskotēka konferences organizatoriem un dalībniekiem.

Trešā diena tika pavadīta aktīvā gaisotnē, prezentēti referāti un vadīti darbsemināri. Noslēdzošās dienas galvenā runātāja bija Etveša Loranda Universitātes Humanitārās fakultātes Bibliotēku un informācijas zinātnes departamenta lektore Dr. Katalina Bella (Katalin Bella) ar referātu “Kādas grāmatas ir ungāru autoru lasīšanas sarakstā? Ungāru mūsdienu rakstnieku paradumi un mājas bibliotēkas” (What Books are on Hungarian Writers’ Reading List? Habits and a Home Library of Contemporary Hungarian Authors).

Trešās dienas noslēgumā tika apkopotas konferences dalībnieku balsis un žūrijas balsojums, lai apbalvotu labākos dalībniekus:

  • kā labākais referāts tika atzīts Lizas Morisones (Lisa Morrison) un Terija Vēča (Terry Weech) referāts “Datu lasīšana: lasītprasmes trūkums bibliotēku un informācijas zinātnes izglītībā” (Reading Data: The Missing Literacy from LIS Education);
  • visvairāk balsis ieguva un par labāko plakātu atzīts Janas Tonisones (Jaana Tõnisson) plakāts “Ko studenti īstenībā dara bibliotēkās?” (What Students Actually Do in Library?);
  • darbseminārs Airas Lepikas (Aira Lepik), Marisas Nols (Maris Nool) un Janas Tonisones (Jaana Tõnisson) “Būt vai nebūt – tas nav jautājums par bibliotēku sociālo mediju mārketingu!” (To Be or Not to Be – It’s Not the Question About Library Social Media Marketing!);
  • kā labākais peča-kuča tika novērtēts Nīderlandes studentu Lovija van Eka (Lowie van Eck) un Nila van der Mera (Niels van der Meer) peča-kuča “Datu žurnālistikas nozīme: Peča-Kuča par datu izguvi, informācijas vizualizāciju, faktu pārbaudi un satura grupu lomu bibliotēkās” (The Importance of Data Journalism: A Pecha Kucha About Data Retrieval, Information Visualization, Fact Checking and the Role of Content Teams in Libraries).

Noslēgumā tradicionāli tika nodots BOBCATSSS karogs nākamajiem organizatoriem – Osijekas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes Informācijas zinātnes departamenta (Horvātija), Upsalas Universitātes un Linneja Universitātes (Zviedrija) un Hāgas Lietišķo zinātņu universitātes (Nīderlande) studentiem, kuri rīkos “BOBCATSSS 2019” Horvātijā, Osijekā.

Biedrību simpozijā pārstāvēja LBB valdes locekle un Jauno speciālistu sekcijas vadītāja Elīna Sniedze ar referāta “Viena diena bibliotēkas dzīvē Latvijā: 6 gadu pieredze” (Library Day in the Life in Latvia: 6 Year Experience) priekšlasījumu un plakātu “Bibliotekāri apkārt pasaulei” (Librarians Around the World), kā arī LBB Novadpētniecības sekcijas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga ar referātu “Jelgavas pilsētas bibliotēkas kultūras ainava: lasot vēsturi un pārdomājot vērtības” (The Cultural Landscape of The City Library of Jelgava: Reading Histories and Rethinking Value).

Referātu pilnie teksti, plakāti un darbsemināru apraksti apkopoti konferences rakstu krājumā >>>

Foto galerija >>>

 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Sniedze
LBB valdes locekle
LBB JSS sekcijas vadītāja

1238
Latvijas Bibliotekāru biedrība