LBB pieredzes apmaiņas brauciens uz H. K. Andersena pasaku zemi – Dāniju

Sen senos laikos dzīvoja 38 bibliotekāri, kuri, noslēdzot 2018. gada vasaru, 11.–18. augustā aicināja burvīgo feju krustmāti – gidi Inesi Kravali – un vienmēr formā tērptos šoferus Edgaru un Juri, lai 8 dienās nobrauktu 4500 kilometrus, apmeklējot 5 valstis un 7 bibliotēkas Hansa Kristiana Andersena pasaku zemē – Dānijā.

1. diena

Diena sākās agri, jo jau plkst. 6.00 izbraucām no Rīgas, kas nozīmē to, ka Ventspils, Liepājas un citiem tālāk dzīvojošajiem kolēģiem nācās celties pavisam agri, lai kāptu karietēs un mērotu tālo ceļu uz Rīgu. Šajā dienā nobraucām vairāk nekā tūkstoti kilometru cauri trejdeviņām zemēm jeb cauri Latvijai, Lietuvai un Polijai. Pusdienojām jaukā ģimenes restorānā “Abra”, kuras saimnieki iemanījušies daudz svešzemju valodu, tajā skaitā latviešu, un laipni aicināja mūs palīdzēt lasīt sēnes. Tā kā mums sēņošana nebija ieplānota ceļojuma maršrutā, apsolījām palīdzēt atpakaļceļā. Ceļš šajā dienā bija tāls, kā arī uz ceļiem bija neskaitāmi daudz kariešu, kas veidoja sastrēgumus, tādēļ, ierodoties viesnīcā “Nevada”, bijām ļoti noguruši, bet mūsu sirdis sildīja domas par bibliotēkām, kuras apmeklēsim.

Ģimenes restorāns “Abra”

Ceļā caur Poliju

2. diena

Ieturējuši brokastis viesnīcā un kārtīgi izstaipījušies, bijām gatavi doties tālāk cauri Vācijai līdz pat Hamburgai – otrajai lielākajai Vācijas pilsētai, kas ir nozīmīga ostas pilsēta Elbas upes grīvā. Pilsētas apskatē mums pievienojās vietējā gide (pilsētu gidi vadīja ekskursijas krievu valodā), īpaši izrādot gan bagāto un grezno vāciešu un citu tautiešu ielu gar Elbas upi, kā arī iespaidīgo rātsnamu. Uzzinājām, ka Hamburgā ir 2496 tilti, kas ir vairāk nekā Venēcijā un Amsterdamā! Starp citu, Hamburgā dzīvo jauniešiem labi zināmā rakstniece Brigita Blobela (Brigitte Blobel), kā arī bērnu grāmatu autore Juta Bauere (Jutta Bauer) un daudzi citi pazīstami literāti. Baudījām arī īpašo Hamburgas siļķi! Pēc Hamburgas apskates devāmies uz Lībeku, kur mums bija paredzēta nakšņošana viesnīcā “IBIS”.

Iebraucot Vācijā

Hamburgas rātsnams

Hamburgas osta

Lībeka Trāves upes krastos ir burvīga, gluži kā pasaku pilsēta! Lībekas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Redzējām namu, kurā dzimis un audzis vācu rakstnieks – prozaiķis, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs Tomass Manns (Tomass Mann). Lībekā tiek gatavots pasaulē labākais marcipāns, kuru mums diemžēl neizdevās pagaršot, jo Vācijā svētdienās veikali ir slēgti. Tomēr izdevās baudīt vakariņas jūrnieku gaumē ar nosaukumu “Lübecker Labskaus”. Viesmīlis sākotnēji baidījās, ka mums varētu šis ēdiens likties nepierasts un negaršot, un pat solīja atnest citu ēdienu, ja šis negaršos. Jāteic, ka ēdiens latviešu dāmām patiešām bija visai nepierasts, taču ļoti gards – kartupeļu un marinētu biešu biezenis ar liellopa gaļu, kam klāt pasniegta vēršacs un marinēta siļķe.

Tieši Hamburga un Lībeka 1241. gadā nodibināja savienību, kuru uzskata par Hanzas savienības sākumu. Aplūkojām arī vēsturisko ēku Lībekā, kurā norisinājušies vairāki nozīmīgi Hanzas pilsētu saieti. Hanzas savienība bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautiski politisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu savienību ar aptuveni 300 dalībpilsētām, to skaitā bija arī astoņas tā laika Latvijas pilsētas (Rīga, Koknese, Limbaži, Cēsis, Valmiera, Straupe, Ventspils, Kuldīga).

Burvīgā Lībeka

Burvīgā Lībeka

Burvīgā Lībeka

Dalībnieki, klausoties gides Ineses stāstījumu

Lībekas velniņš

Lībekas miniatūra – tāda Lībeka izskatījusies senāk…

Vakariņas jūrnieku gaumē ar nosaukumu “Lübecker Labskaus”

3. diena

Jau agri no rīta cīruļi mūs modināja, lai dotos uz prāmi, kas aizveda mūs pāri jūrai uz Dānijas karaļvalsti. Interesants pārsteigums, ka uz prāmja kopā ar mums, uzbrauca arī vilciens!

Braucam uz prāmja reizē ar vilcienu

Mūsu prāmja ceļš

Jāatzīst, ka, uzreiz iebraucot Dānijā, var izjust lielu atšķirību starp mums pierasto dabas ainavu un Dānijas dabu, jo šeit nav mežu! Tomēr redzējām ļoti daudz stirnu, kas līdzīgi kā mazais Bembijs pastaigājās pa tikko nopļautajiem labības un biešu laukiem. Pēc Laimes pētniecības institūta datiem, šī ir pasaules laimīgākā zeme. Mums, bibliotekāriem, jau izdevies iepazīties ar Laimes pētniecības institūta vadītāja Meika Vikinga (Meik Wiking) grāmatu “Mazā hygge grāmata”. Šī institūta tīmekļvietnē pieejami daudzi interesanti pētījumi par laimi un labklājību Eiropā un pasaulē.

Ierodoties Kopenhāgenā, mūs sagaidīja vietējā gide, kas iepazīstināja ar pilsētu gan caur mūsu karietes logiem apskatot nozīmīgākos tūrisma objektus, gan arī aizvedot mūs apskatīt sardzes maiņas parādi pie karaļnama un, protams, Hansa Kristiana Andersena “Mazo nāriņu”. Šo skulptūru 1909. gadā lūdza izgatavot Karls Jākobsens (Carl Jacobsen), uzņēmuma “Carlsberg” dibinātāja dēls, kuru bija iedvesmojis baleta uzvedums. Viņš lūdza balerīnu Elēnu Praisu (Ellen Price), lai tā būtu modele, bet viņa piekrita tikai daļēji, tādēļ skulptūras autors Edvards Ēriksens (Edvard Eriksen) aicinājis arī savu sievu kā modeli skulptūras ķermenim. Skulptūra atklāta 1913. gadā, un tā ir 175 kg smaga. Nāriņai diemžēl bieži nākas ciest no vandālisma, tādēļ tā ir novietota tālāk no krasta, lai tai vairs nevarētu piekļūt. Būtiski, ka “Mazās nāriņas” statuju līdz pat 2029. gadam aizsargā autortiesības, kas pieder Ēriksena ģimenei. Šajā pilsētā mūsu karietes šoferi, apgriežot autobusu šaurajās ielās, rādīja īstu meistarklasi. Lai aplūkotu pilsētu no cita skatu leņķa, devāmies izbraukumā arī ar kuģīti.

Vairākas reizes braucām garām bibliotēkām, uz kurām mūsu ceļš vedīs rīt. Nakšņot devāmies uz Zviedrijas karaļvalsts pilsētu Malmi. Īpašas sajūtas radīja brauciens pa nepilnus astoņus kilometrus garo Oresundas tiltu (Øresund Bridge), kas savieno Dānijas un Zviedrijas karaļvalstis. Tas sākas ar tuneli 10 metrus zem ūdens – jūras dzelmē un vēlāk turpinās kā tilts pāri Baltijas jūrai. Tilts ir dalīts divos stāvos – 1. stāvā norit vilcienu satiksme, bet 2. stāvā brauc automašīnas. Īpaši izturīgākie Latvijas bibliotekāri vakarā devās aplūkot Malmes pilsētu un tajā notiekošo svētku koncertu.

Mazā nāriņa

Kāds ielās sastapts dānis

Dalībnieki, apmeklējot Dānijas karaļnamu

Baudot dāņu tradicionālo ēdienu – sviestmaizes

Aplūkojot Kopenhāgenu no cita skatupunkta

Tradicionāls kadrs – Kopenhāgenas krāsaino mājiņu iela

4. diena

Ceturtajā dienā, mūsu sirdis ietrīsējās spēcīgāk, jo devāmies uz Dānijas karalisko bibliotēku (The Royal (National) Library of Denmark) jeb tā saukto Melno dimantu. Nosaukums “Melnais dimants” radies īpašā sienu fasādes materiāla dēļ – ēkas fasāde izgatavota no 2500 m2 melna granīta klučiem, kas iegūti Zimbabvē, bet slīpēti Itālijas ziemeļos. Bibliotēkā iespējams viesoties arī virtuāli. Bibliotēkā vispirms klausījāmies divas prezentācijas par bibliotēkas struktūru un statistiku, kā arī Dānijas bibliotēku sistēmu. Dānijas bibliotēku statistika pieejama ikvienam nacionālajā statistikas datubāzē “StatBank Denmark”. Atverot saiti, jāizvēlas angļu valoda, pēc tam sadaļa “Culture and National Church”, tālāk sadaļā “Libraries” ir dažāda veida statistika par publiskajām un pētniecības bibliotēkām.

Dānijā ir 437 bibliotēkas, un apmēram 290 no tām ir “atvērtās bibliotēkas” – tas nozīmē, ka šīs bibliotēkas ir atvērtas arī bez bibliotekāru klātbūtnes. Lietotāji piekļuvei izmanto lasītāja kartes vai veselības apdrošināšanas kartes, kas ir ikvienam Dānijas iedzīvotājam. Darba laiks ir dažāds, bet lielākoties no plkst. 7.00 līdz 22.00, kamēr bibliotekāra darba laiks ir no plkst. 10.00 līdz 18.00. Šāda veida bibliotēkas nodrošina iespēju piekļūt bibliotēkas pakalpojumiem arī pēc standarta darba laika. Pētījumi rāda, ka, strādājot šādā modelī, ir audzis reģistrēto lietotāju un izsniegto grāmatu skaits. Kārtību bibliotēkās uzrauga paši lietotāji.

No vienas puses Karaliskā bibliotēka ir kā pasaku pils (atvērta kopš 1906. gada), kamēr otrā pusē tās jaunizbūvētā daļa ir modernās arhitektūras pērle, pareizāk sakot, dimants (atvērts kopš 1999. gada). Tā sastāv no trim struktūrvienībām: Melnā dimanta, Dānijas Nacionālās bibliotēkas un Kopenhāgenas Universitātes bibliotēkas. Pēc prezentācijām devāmies ekskursijā pa ēku, vispirms aplūkojot Karaliskās bibliotēkas krājumā esošās Latvijas un Rīgas kartes. Bibliotēkas krājumā starp retumiem atrodamie vecākie manuskripti ir saglabājušies pat no mūsu ēras 600. gadiem, toties jaunākā grāmata publicēta vakar. Izveidotas arī vairākas digitālās kolekcijas, kas ir pieejamas ikvienam. Tāpat kā Latvijas Nacionālā bibliotēka arī šī bibliotēka veic nacionālās bibliotēkas funkcijas, un tās mērķis ir saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu. Tādēļ daļa kolekcijas tiek izsniegta lasītājiem tikai skatīšanai uz vietas lasītavās, daļa kolekcijas netiek izsniegta vispār, toties Kopenhāgenas Universitātes bibliotēkas krājums tiek izsniegts studentiem. Lasītavas atrodas gan jaunajā ēkas daļā, gan vecajā, un bija pilnas ar studentiem, lai gan studiju laiks bija tikko iesācies. Apmeklējot bibliotēkas, vienmēr priecē tas, ka tiekam ievesti darbinieku zonā – redzējām darba telpas un krātuvi, kas atrodas senajā ēkas daļā un laikus priecē un biedē ar savu interesanto konstrukciju un režģa grīdu. Ekskursijas vadītājs uzsvēra jautru faktu, ka šī ir viena no retajām bibliotēkām, kurā sievietes uz darbu nāk tikai biksēs. Bibliotēkā ir vairākas izstāžu zāles, kā arī Karalienes halle jeb koncertzāle 400–600 cilvēkiem.

Pie Melnā dimanta

Klausoties par bibliotēkas struktūru un statistiku, kā arī Dānijas bibliotēku sistēmu

Karaliskās bibliotēkas krājumā rodama arī Latvijas karšu kolekcija

Dānijas Karaliskā bibliotēka

Dānijas Karaliskā bibliotēka

Dānijas Karaliskā bibliotēka

Dānijas Karaliskā bibliotēka

Dānijas Karaliskā bibliotēka

Dānijas Karaliskā bibliotēka no otras puses

Izstāde “Thomas Winding” bērniem Karaliskajā bibliotēkā

Izstāde “Thomas Winding” bērniem Karaliskajā bibliotēkā

Izstāde “Thomas Winding” bērniem Karaliskajā bibliotēkā

Izstāde “Gaza works” Karaliskajā bibliotēkā

Izstāde “Gaza works” Karaliskajā bibliotēkā

Izstādē “Gaza works” fotogrāfijas novietotas arī uz grīdas

Informācijas stendā visiem ir iespēja lasīt aktuālos rakstus par bibliotēku

Suvenīru veikalā – iespēja iegādāties naktslampiņu-grāmatu

Starp bibliotēku vizītēm, drosmīgākajiem interesentiem bija iespēja uzkāpt observatorijas tornī (Rundetaarn). Tas ir celts 17. gadsimtā, un ir unikāls ar to, ka tam nav kāpņu! Augšup ved 7,5 metrus plats ceļš, pa kuru cars Pēteris Lielais un Katrīna I tajā uzbraukuši ar karieti, bet vēlāk, Ginesa rekordus uzstādot, tajā ir braukts ar automašīnu, kā arī rīkotas velosacīkstes un uzbraukts pat ar vienriteni nepilnu divu minūšu laikā. Tornis ir daļa no Trinitātes kompleksa (Trinitatis Complex), kuru veido universitātes kapela, baznīca un Kopenhāgenas Universitātes bibliotēka (dibināta 1482. gadā). Pašlaik tornis joprojām tiek izmantots kā observatorija, kā arī sniedz iedzīvotājiem un viesiem skaistu skatu uz pilsētas jumtiem, bet 800 m2 lielā bibliotēkas zāle tiek izmantota izstādēm un pasākumiem. Līdz ar to mūsu sarakstā varējām iekļaut arī šo bibliotēku, kas zālē atradusies pat 200 gadus.

Observatorijas tornis

Torņa iekšpuse

Kādreiz šeit atradās universitātes bibliotēka, tagad tā ir izstāžu zāle

Skats no observatorijas torņa skatu laukuma

Skats no observatorijas torņa skatu laukuma

Kopenhāgenas Galvenajai bibliotēkai (Copenhagen Main Library, Københavns Hovedbiblioteket), kurai ir arī 19 filiālbibliotēkas, ir sena vēsture – tā dibināta jau 19. gadsimta beigās. Šajā ēkā agrāk bijusi spilvenu rūpnīca, pašlaik ēka atjaunota un pielāgota bibliotēkas vajadzībām. Ekskursiju sākām ar prezentāciju par bibliotēku, lai uzzinātu kā šī bibliotēka nonākusi līdz pārmaiņām struktūrā. Bibliotēkas stratēģijā 2014.–2019. gadam uzsvērts, ka būtiska ir ne tikai fiziskā vieta, bet arī digitālā vide, kā arī kompetenti bibliotekāri, kuri spēj sniegt kvalitatīvus pakalpojumus. Šajā bibliotēkā ieguldīts liels pētniecisks darbs, lai apkopotu sabiedrības vēlmes, piesaistītu ne tikai lasītājus, bet arī citus apmeklētājus, kas iepriekš bibliotēkā nav iegriezušies. Lauzti stereotipi par bibliotekāru, jo tiek ievērots pavisam jauns un unikāls princips – ikviens darbinieks pāris stundas dienā strādā apkalpošanā – bet ne mums ierastajā veidā pie galda. Tieši pretēji – bez galda, jo apkalpošanas galdi bibliotēkā ir tikai divi: viens otrajā stāvā kā informācijas punkts, otrs bērnu nodaļā (bet arī to plāno slēgt). Bibliotekārs atrodas telpā, un apkalpo tos lietotājus, kas viņam uzdod kādu jautājumu, tad, ja tie atrodas viņa “zonā”, kas ir apmēram metra rādiusā ap bibliotekāru. Bibliotēkā darbojas pašapkalpošanās serviss grāmatu izsniegšanai un nodošanai, kā arī ieviests zvanu centrs. Tajā strādā 8 cilvēki, kas atbild uz zvaniem un e-pastiem no visas bibliotēkas, tajā skaitā 19 filiālbibliotēkām. Visās filiālēs atrodas īpaši uzstādītas planšetes, ar kuru palīdzību iespējams veikt videozvanu konsultantam. Arī mēs izmēģinājām šo iespēju. Bibliotēkā atrodas neliela ierakstu studija, kurā tiek ierakstītas audiogrāmatas. Reizi mēnesī šī ierakstu studija bez maksas pieejama ikvienam, piemēram, vecvecāki ierunā kādu pasaku mazbērnam. Lielākoties grāmatas tiek izvietotas ar vāku pret lasītāju, jo pētījumu rezultātā secināts, ka šādā veidā novietotām grāmatām ir 20 reizes lielāks izsniegums. Savā ziņā tas ir kā mārketinga triks, tikai lietotājam tas ir bez maksas. Tāpat secināts, ka mūzikas un spēļu diski vairs nav aktuāli, tāpēc tie pārvietoti uz krātuvi, tomēr modē atgriežas vinila plates. Bērnu nodaļā uzsvars tiek likts uz lasītprasmes izkopšanu, tāpēc šeit ir ļoti maz rotaļlietu vai spēļu un vairāk grāmatu. Ne tikai bērniem, bet arī vecākiem, piemēram, grāmatas, kas māca pareizi rosināt bērniem lasīt, kā arī dažādi palīglīdzekļi lasītprasmes mācīšanai. Bibliotēkā ir 25 dažādi interešu klubi, 7 no tiem – lasītāju klubiņi. Interesants fakts – bibliotēkai ir vairāk apmeklējumu nekā Tivoli izklaides parkam!

Kopenhāgenas Galvenā bibliotēka un Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa

Interaktīva ziņojumu siena

Grāmatu izsniegšana

Grāmatu nodošana

Klientu apkalpošanas darba vietas

Bibliotēkā ir ne tikai bibliotekārie pakalpojumi, bet arī dažādu valsts pakalpojumu sniegšanas punkts. Apkalpošana notiek “paņemot” numuriņu. Vadi “karājas”, jo pakalpojums ir tikko ieviests, vēl nav pabeigts remonts

Kopenhāgenas Galvenā bibliotēka

Kopenhāgenas Galvenā bibliotēka

Kopenhāgenas Galvenā bibliotēka

Kopenhāgenas Galvenā bibliotēka

Tālāk devāmies uz Vejli, Jelgavas sadraudzības pilsētu, kur mums bija plānots nakšņot divas turpmākās naktis

5. diena

Rītu sākām agri, un pirms došanās uz nākamo ieplānoto bibliotēku, mums izdevās sastapt Vejles publiskās bibliotēkas (Vejle Public Library) darbinieci, kura mums laipni izrādīja bibliobusu, kas dodas konkrētos maršrutos 4 dienas nedēļā. Grāmatas ir iespējams arī iepriekš rezervēt. Vejlē bibliobuss kursē jau kopš 1980. gada, bet 2011. gadā tika iegādāts jauns autobuss. Ar īsziņu palīdzību var uzzināt, kad bibliobuss ir piebraucis konkrētajā vietā, lai to nenokavētu. Interesanti, ka iespējams arī bibliobusu rezervēt uz kādu konkrētu vietu, piemēram, skolu vai bērnudārzu.

Vejles publiskās bibliotēkas bibliobuss

Vejles publiskās bibliotēkas bibliobuss

Vejles publiskās bibliotēkas bibliobuss

Jelgavas pilsētas bibliotēkas pārstāves pie Vejles publiskās bibliotēkas bibliobusa

Laimīgi par iespēju paviesoties arī bibliobusā, devāmies tālāk uz Orhūsu, lai aplūkotu Dokk1, kura ir Orhūsas pilsētas galvenā bibliotēka (Aarhus Public Library) ar 18 filiālbibliotēkām. Bibliotēkā iespējams viesoties arī virtuāli, kā arī iepazīties ar faktiem par bibliotēku. Neparastais nosaukums radies, apkopojot iedzīvotāju aptaujas datus, un simbolizē doku jeb kuģu piestātni, kur novietota bibliotēka, kā arī dokumentu, jo bibliotēka ir dokumentu krātuve. Sākotnēji šajā vietā bijusi kuģu piestātne, bet ar laiku šī teritorija kļuvusi neapdzīvota un nomaļa, toties, pārceļot bibliotēku uz šo vietu, tā ir izveidojusies par pilsētas centru. Bibliotēkas ārpusē ir bērnu rotaļu laukums “globuss”, kas izvietots ap ēku, un katrā debess pusē ir kāds simbols – ērglis, lācis, mērkaķis, ledus kluči. Bibliotēkā notiek ap 80–100 pasākumu mēnesī, tos organizē gan bibliotekāri, gan sadarbības partneri, ar kuriem noslēgta abpusēja vienošanās, gan paši iedzīvotāji. Bibliotēkai ir atvērta tipa plānojums – nav norobežojošu sienu vai durvju, nostājoties jebkurā no bibliotēkas stūriem, var redzēt uz visām četrām debess pusēm gan telpā, gan pa logu. Lai gan šāda tipa plānojums varētu veidot bibliotēku ļoti skaļu, tomēr ir īpaši plānota koka sistēma gar sienām un uz griestiem, lai tā apslāpētu trokšņus. Bibliotēkā ir vieta radošajām darbnīcām un “makerspace”. Uz bibliotēku nāk ļoti daudz ģimeņu ar bērniem, tāpēc bērnu nodaļa šajā bibliotēkā tika nosaukta par “Bērnu un ģimeņu departamentu”, ir arī īpašs “Tēvu klubiņš”. Bibliotēkas darbiniekiem ir viedtālruņi, kuros ir īpaša bibliotēkas lietotne – tiklīdz grāmata tiek rezervēta vai tai tiek mainīta atrašanās vieta, grāmatas kodu noskenējot lietotnē, sistēma “saprot”, ka grāmatai ir mainīta atrašanās vieta, un tā to iegaumē. Neviena grāmata nepazūd! Lietotājs, rezervējot grāmatu, saņem informatīvu īsziņu un e-pastu. Pēc bibliotēkas apskates vietējā gide mums pastāstīja par Orhūsas vēsturi un ievērojamām vietām. Pēc tam izbaudījām brīvo laiku Orhūsā, un es, skrienot uz autobusu, neveikli paklupu tieši pie Dokk1. Ieguvu suvenīru uz mūžu, jo vienmēr kājas un roku izdaiļos rētas. Trakākās brūces līdz kāzām sadzīs! Nevienā pasakā princesēm neklājas viegli, tā nu arī es iejutos H. K. Andersena pasaku varoņu lomā.

Pie Orhūsas bibliotēkas Dokk1

Pie Orhūsas bibliotēkas Dokk1

Pie Orhūsas bibliotēkas Dokk1

Bērnu rotaļu laukumi pie Dokk1

Bērnu rotaļu laukumi pie Dokk1

Bērnu rotaļu laukumi pie Dokk1

Orhūsas bibliotēka Dokk1

Orhūsas bibliotēka Dokk1

Orhūsas bibliotēka Dokk1

Orhūsas bibliotēka Dokk1

Orhūsas bibliotēka Dokk1

Orhūsas bibliotēka Dokk1

Digitālā bibliotēka sniedz iespēju meklēt un apskatīt bibliotēkā pieejamās grāmatas

Digitālā bibliotēka sniedz iespēju meklēt un apskatīt bibliotēkā pieejamās grāmatas

Dalībnieki klausās stāstījumā par Orhūsas bibliotēku Dokk1

Dalībnieki klausās stāstījumā par Orhūsas bibliotēku Dokk1

Bērnu nodaļā interesanti plaukti  ar atvilktnēm – pārskatāmai grāmatu uzglabāšanai

Spēļu istaba, kas regulāri tiek pārkārtota atbilstoši mēneša tematam

Ļoti interesanta bija arī Herningas centrālās bibliotēkas (Herning Central Library; Herning Bibliotekerne) vizīte. Mūs sagaidīja bibliotēkas attīstības departamenta vadītāja Sāra Jorgensena (Sara Jørgensen). Ieejot bibliotēkā, smaržoja pēc popkorna, jo darbinieki gatavojās pusaudžu filmu vakaram. Jā, viņiem ir pašiem sava popkorna gatavošanas ierīce!

Bibliotēkas reklāmas video: https://youtu.be/lWvg2RUtTLU

Bibliotēka jaunajā vietā atvērta 2014. gadā. Šī bibliotēka veidota ar īpašu mārketinga stratēģiju – tā ir caurstaigājama, kā arī grāmatas izvietotas pēc lielveikalu plauktu principa. Turklāt ir izpētīts, ka tieši šādi izvietotu grāmatu izsniegums ir lielāks. Bibliotēkas dizains veidots raupjā Ņujorkas stilā, atklājot skatam ēkas konstrukciju no 90 000 pārstrādātiem ķieģeļiem un ventilācijas trubas, apvienojumā ar mājīgo skandināvu stilu – dīvāniem, plauktiem, augiem. Pirmajā mēnesī kopš renovētās ēkas atvēršanas tika reģistrēti 2155 jauni lietotāji, kā arī 2014. gada laikā izsniegts par 11 000 vairāk materiālu nekā 2013. gadā. Ēkā ir 5 km plauktu, kuros izvietoti ap 500 000 grāmatu. 90 % grāmatu ir izvietotas pagrabstāvā brīvpiekļuvē ikvienam lasītājam, bet 10 % – izvietoti pirmajā stāvā, kur atrodas bērnu lasītava, pusaudžu stūris un izstādes grāmatas. Pirmajā stāvā ir arī skatuve pasākumiem. Pie ieejas apmeklētājus sagaida bibliotēkas darbinieks – viesu sagaidītājs (host), kas palīdz apmeklētājiem orientēties ēkā, līdz ar to bibliotekāram pie informācijas galda vairs nav jāatbild uz jautājumiem par tualeti, ēkas plānojumu u. c. šāda veida jautājumiem, un bibliotekārs var strādāt tikai ar kvalitatīvu konsultāciju apmeklētājiem, kuriem tas nepieciešams. Lietotājiem ir iespēja rezervēt bibliotekāru privātai 30 minūšu konsultācijai, kā arī iespējams pasūtīt rezervētās grāmatas uz kādu no izsniegšanas punktiem visā pilsētā, kas atrodas lielveikalos. Bibliotēku novērtē ne tikai iedzīvotāji, bet arī pilsētas mērs, kurš reiz kāda žurnāla intervijā teicis, ka viņa mīļākā vieta pilsētā ir tieši bibliotēka!

Herningas centrālā bibliotēka

Plaukti izstādēm. Ja kādu izstādes grāmatu paņem lasītājs, ir rezerve atvilktnē, lai var izlikt vietā

Grāmatu nodošanas robots

Grāmatu krātuve atrodas brīvpieejā

Jauniešu literatūras plaukts

Vairumā Dānijas bibliotēku tiek lietots šāda veida grāmatu izstādīšanas veids, jo izpētīs, ka šādi grāmatu izsniegums pieaug

Herningas publiskā bibliotēka

Herningas publiskā bibliotēka

Herningas publiskā bibliotēka

Burvīgās Vejles ieliņas

Burvīgās Vejles ieliņas

Burvīgās Vejles ieliņas

6. diena

Billundas bibliotēka (Billund Library) veidota īpaši bērniem, lai gan tā ir publiska bibliotēka. Tās devīze ir: “Billunda ir bērnu galvaspilsēta. Šeit bērni mācās caur spēli un kļūst par radošiem pasaules iedzīvotājiem”. Bibliotēkas dizainu 2016. gadā veidojusi dizainere Rozana Boša (Rosan Bosch), bet renovāciju sponsorēja uzņēmums “Lego”. Dizainere veido dizainu kā ainavu – tuksnesis ar skudru pūzni, okeāns, kalni, kosmoss. Bērniem ir iespēja justies brīvi un kreatīvi, ir atļauts staigāt pa īpaši veidotiem grāmatu plauktiem. Bibliotēkā iekārtots arī īpašs “makerspace” stūris ar dažādiem materiāliem un, protams, “Lego” klucīši. Tomēr šajā “makerspace” nav dažādu iekārtu vai 3D printeru, jo nolemts vairāk attīstīt bērnu radošumu. Bibliotēkas direktors uzsver, ka ļoti svarīgi tuvumā šai zonai novietot izlietnes, kā arī lietot caurspīdīgas kastes materiālu uzglabāšanai. Dažreiz bibliotēkā tiek svinētas arī bērnu dzimšanas dienas. Interesanti, ka bibliotēkas griestos ievietots skaņu izolējošs materiāls. Bibliotēka ir pavisam neliela, tomēr mēneša laikā bibliotēku apmeklē apmēram 3–4 tūkstoši lietotāju. Bērni šeit veidotajās ainavās noteikti jūtas kā H. K. Andersena pasakā!

Video par Billundas bibliotēku https://youtu.be/lOUSzx_Uxeg

Billundas bibliotēkas ainavas

Billundas bibliotēkas ainavas

Billundas bibliotēkas ainavas

Bibliotekāri kalnos

Digitālā bibliotēka, kas parāda grāmatas recenzijas un līdzīgas grāmatas

Pārvietojami plaukti dažādām bērnu aktivitāšu lietām (nopērkami arī pie mums Latvijā nesen atvērtajā IKEA)

“Makerspace”

Billundas bibliotēkas interjers

Billundas bibliotēkas interjers

Billundas bibliotēkas interjers

Billundas bibliotēkas interjers

Billundas bibliotēkas interjers

Billundas bibliotēkas interjers

Billundas bibliotēkas interjers

Billundas bibliotēkas interjers

Pēc bibliotēkas apskates devāmies uz “Lego māju”, jo kas gan būtu Billunda bez “Lego”! 1916. gadā Ole Kirks Kristiansens (Ole Kirk Christiansen), vēlākais “Lego” klucīšu izgudrotājs, nopirka 1895. gadā atklāto Billundas mēbeļu fabriku. Vēlāk 1930. gadā viņš uzsāka dažādu saimniecībā noderīgu preču ražošanu no koka, kā arī no ražošanas atgriezumiem izgatavoja maza izmēra rotaļlietas, bet divus gadus vēlāk – no plastmasas. 1934. gadā fabrika ieguva savu tagadējo nosaukumu “Lego”. “Lego mājā” iespējams redzēt, kā top klucīši, kā arī veidot pašiem savas figūras, ēkas un citas konstrukcijas. Protams, “Lego mājā” var iegādāties “Lego” komplektus un kļūt par “Lego VIP kluba” biedru, ko daži no mums arī izdarīja. Ēka veidota ļoti interaktīva, tajā izvietoti īpaši ekrāni, kuri nosaka, kāda Lego figūriņa tu esi. Uz ēkas jumta iespējams uzkāpt, uz tā izvietotas arī dažādas atrakcijas. Slaveno “Legolandi” mēs šoreiz aplūkojām tikai no ārpuses, jo visam mums laika nepietika.

Bibliotekāri pie Legolandes

Kursīšu bibliotēkas vadītājs Mārtiņš Lagzdons un “Lego” vīrs

Bibliotekāri uz “Lego” mājas jumta

Skulptūra pie Legolandes ieejas

Kā pēdējo aplūkojām Sonderborgas publisko bibliotēku (Sønderborg Public Library, Biblioteket Sønderborg), kurai ir 10 filiālbibliotēkas. Vizītē mūs pavadīja bibliotekāres Zoja Skovgārda Asta (Zoe Skovgaard Asta) un Helle Larsena (Helle Larsen). Šī bibliotēka ir pierādījums, ka vecas ēkas renovācijas rezultātā var iegūt skaistu pērli. Ēkā atrodas ne tikai Sonderborgas publiskā bibliotēka, bet arī Vācu bibliotēka un Mākslas skola. Apvienojot vairākas institūcijas zem viena jumta, bibliotēka ir ieguvusi vairāk lietotāju. Bērnu nodaļa sadarbojas ar skolām, regulāri veidojot pasākumus, aicinot uz bibliotēkas nodarbībām, kā arī veidojot skolēnu mākslas darbu izstādes. Tādējādi par bibliotēkas apmeklētājiem kļūst arī vecāki un vecvecāki, kas ierodas, lai aplūkotu skolēnu izstādes. Bibliotēkā ir ap 30 lasītāju klubiņi, vasarā tiek rīkota lasīšanas akcija pieaugušajiem “Bingo”, kā arī vasaras akcija bērniem – jāizlasa 5 grāmatas, par kurām pēc tam jāraksta recenzija. Skolēniem regulāri tiek izdota pasākumu karte jeb “Menu”. Bibliotēka veido žurnālu “Biblioteket”, kurā apkopo informāciju par jau notikušajiem un gaidāmajiem pasākumiem.

Sobderborgas publiskā bibliotēka

Interaktīva ziņojumu siena

Interaktīva ziņojumu siena

Pie sienas redzama karte, kas regulējama ar attēla priekšplānā redzamo pulti

Spēļu zona

Plaukts dažādiem izdales materiāliem, bukletiem un žurnālam “Biblioteket”

Datori darbam ar bibliotēkas kopkatalogu

Kā jau lielākajā daļā Dānijas bibliotēku – kafejnīca

Bērnu nodaļas iekārtojums

Bērnu nodaļas iekārtojums

Bērnu nodaļas iekārtojums

Bērnu nodaļas iekārtojums

Plaukts, kas īpaši pielāgots CD izmēriem

Bērnu atskaites pēc vasaras lasīšanas konkursa

Bērnu atskaites pēc vasaras lasīšanas konkursa

Īpaša zona bērnu nodarbībām

Skats no bibliotēkas iekšpuses

Skats uz bibliotēku. Vai redzat bērnu nodaļas logu?

Mēs apmeklējām vairākas Dānijas pilsētas, kurās atrodas karalienes rezidences, bet karalieni tomēr nesastapām. Pagriezām savu karieti uz māju pusi un devāmies ceļā uz Brēmeni.

7. diena

Brēmenes pilsētas ekskursijā mums atkal pievienojas vietējā gide, šoreiz ekskursija noritēja lielākoties bez mūsu pavadošās karietes. Jāteic, ka Brēmenes vecpilsētas ieliņas ir pārsteidzoši skaistas, mājīgas un vilinošas. Noteikti vēlētos reiz šeit atgriezties, lai aplūkotu vairāk. Neskaitāmie Brēmenes muzikantu tēli jauki papildina pilsētu. Protams, neiztikām bez tradicionālās vācu šokolādes “Hachez” degustācijas, kā arī ikviens no mums pieskārās Brēmenes muzikantiem, aizvēra acis un vēlējās, lai piepildās kāds sapnis – renovēta bibliotēka, paaugstināts budžets vai jauni digitālie aģenti bibliotēkā. Turpinājumā izbaudījām arī pāris stundu iepirkšanos Brēmenes lielveikalos, jo – kā gan bez suvenīriem!

Pēcpusdienā sākām mājupceļu cauri Vācijai, lai nakšņotu jau Polijā, Koninā. Viesnīcā “Zajazd Blue” nokļuvām neilgi pirms pusnakts, jo Vācijas sastrēgumu dēļ satiksme bija ļoti lēna.

Ekskursija Brēmenē

Ekskursija Brēmenē

Ekskursija Brēmenē

Ekskursija Brēmenē

Brēmenes muzikanti

Brēmenes muzikanti

Brēmenes muzikanti

Brēmenes muzikanti

8. diena

Pēdējā ceļojuma dienā mūsu feinie šoferīši vadīja karieti caur Poliju un Lietuvu, lai jau pusnaktī iebrauktu Rīgā. Dalībnieki ieguva profesionālās pilnveides apliecinājumu 16 stundu apmērā, kas atgādinās, ka šis brauciens nav bijis tikai pasaka. Sabiedrībā valda stereotips, ka bibliotekāri darbā neko citu nedara – tikai klusumā lasa grāmatas, tomēr mēs zinām patiesību, ka darba laikā grāmatu atvērt laika nav. Toties ceļojuma laikā bibliotekāri izlasīja visas līdzi paņemtās grāmatas, kā arī nodrošināja kolēģiem autobusā starpbibliotēku abonementu.

Mēs kā Sprīdīši ieguvām kādu daļu no dāņu laimes,
aplūkojot bibliotēkas, un atgriezāmies savā laimīgajā zemē – mājās.

Dažādi fakti un pārdomas

Man šis bija pirmais šāda veida pieredzes apmaiņas brauciens, tas man deva lielisku pieredzi un atmiņas uz mūžu. Pāris atziņas, kuras guvu brauciena laikā:

  • Atvērtās bibliotēkas – mēs tomēr neesam tam gatavi. Lai gan Latvijas Universitātes bibliotēka un Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēka nodrošina studentiem 24/7­ servisu, uzskatu, ka ieviest šādu principu publiskajās bibliotēkās mēs vēl neesam gatavi. Šādu iespēju mēs varētu ieviest, ja būtu attīstījies vienotās lasītāja kartes projekts vai ja valsts mūsu identifikācijas kartēm blakus e-parakstam pievienotu arī bibliotēku piekļuves sistēmu, kā tas ir arī mūsu kaimiņiem igauņiem. Turklāt esam samērā uztraukti par to, kā tad bibliotēkas apmeklētāji spēs orientēties bez bibliotekāra, vai iedzīvotāji paši spēs uzturēt kārtību bibliotēkā, vai nekas netiks salauzts. Pielāgoties šādām pārmaiņām ir nepieciešams laiks un arī mūsu mentalitātes attīstība. Interesanta intervija ar bibliotekāri Kārenu Delfu (Karen Delfs) par Dānijas atvērtajām bibliotēkām.
  • Ikviens bibliotēkas darbinieks ir atbildīgs par kārtību bibliotēkā. Ikviens pacels nokritušu papīru vai aizmirstu kafijas krūzi, jo tikai tādā veidā ir iespējams nodrošināt koptu un aicinošu vidi bibliotēkā. Tāpat viņi uztur arī aicinošu digitālo vidi – tīmekļvietni, ierakstus sociālajos tīklos.
  • Dāņi ir lepni par savām bibliotēkām – ikvienā no bibliotēkām mums uzsvēra, ka tieši lietotāji ir lepni par bibliotēku!
  • Bibliotēkas izmanto loģistikas iespējas, un lielākoties grāmatas var nodot jebkurā no filiālbibliotēkām. Arī tad, ja grāmatu nodos kādā citā pilsētā, tā tiks nosūtīta uz attiecīgo bibliotēku. Atvieglota dzīve lietotājam!
  • Bibliotekāri apmeklētāju skaita uzlabošanai, kā arī pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai ir gatavi riskēt ar dažāda veida mārketinga stratēģijām. Mums ir, ko mācīties no dāņu kolēģiem – drosmi, uzņēmību un spēju domāt ne tikai ārpus kastes, bet arī spēt paredzēt vismaz divus soļus uz priekšu. Uzdrošinieties!
  • Ilgstošs darbs ar politiķiem un valdību. Vairākās bibliotēkās uzsvēra, ka renovācija vai jauna ēka neradās vienā dienā. Tas bija ilgstošs un neatlaidīgs darbs ar politiķiem un sabiedrību, lai lauztu stereotipus par bibliotēkām.
  • Nevienā no Dānijā apmeklētajām bibliotēkām nesūdzējās par to, ka budžets būtu par mazu. Šajā valstī ir izstrādāta progresīvo nodokļu sistēma, tiek maksāti ļoti augsti nodokļi, bet tie ir sadalīti būtiskajām nozarēm, un galvenais princips – iedzīvotājiem pienākas vienlīdzīga pieeja dažādiem pakalpojumiem, kas tiek segti no nodokļiem – slimības un bezdarbnieku pabalsti, izglītība, piekļuve informācijai (bibliotēkas un mediji), dažādi citi pakalpojumi. Ikvienā apmeklētajā bibliotēkā tika uzsvērts, ka pakalpojumi ir bezmaksas, tomēr tie tiek segti no nodokļiem. No vienas puses tā ir arī Latvijā, tomēr bibliotēku budžets joprojām ir nepietiekams.
  • Publiskajās bibliotēkās atrodas valsts pakalpojumu punkts, kurā strādā valsts iestādes darbinieks, nevis bibliotekārs. Cilvēkiem ir iespēja atjaunot vadītāja apliecību, aizpildīt dažādas veidlapas, izgatavot identifikācijas karti utt. Brīnišķīga ideja, lai bibliotekārs nebūtu noslogots ar valsts pārvaldes sistēmas darbu un bibliotekāram nebūtu jāpilda iedzīvotāju ienākumu nodokļu deklarācijas.
  • Visās publiskajās bibliotēkās ir kafejnīcas, turklāt bibliotekāri īpaši neuztraucas par to, ka lietotāji ēd ne tikai kafejnīcas zonā, bet arī citur bibliotēkā, jo to aizliegt vai kontrolēt nav iespējams. Viņi priecājas, ka cilvēki jūtas mājīgi.
  • Bibliotēku dizains ir svarīgs! Skandināvu stils un dizains bija jūtams ik uz stūra. Daļa no mūsu apmeklētajām bibliotēkām, piemēram, Billundas bibliotēka, Herningas publiskā bibliotēka, Dokk1, iekļautas iedvesmas katalogā, kuru veido “Publisko bibliotēku parauga programma” (Model Programme for Public Libraries). Ikvienam, arī mums, ir iespēja pieteikt savu bibliotēku kā “paraugbibliotēku” citiem.

Noteikti vēlos lielu paldies pateikt uzņēmumam “Balt-GO”, kas organizēja un plānoja maršrutu un viesnīcas, kā arī ļoti lielu paldies burvīgajai gidei Inesei Kravalei, kura mūs pavadīja visu ceļu un iepazīstināja mūs ar faktiem par visām pilsētām un valstīm, kurām braucām cauri, – ļoti zinoša, jautra un smaidīga gide! Šoferu Edgara un Jura meistarīgā prasme vadīt mūsu lielo karieti-autobusu pilsētu šaurajās ielās, lika mums justies droši. Ceram uz sadarbību arī turpmāk!

Anketu apkopojums

Lai izvērtētu to, kā mums ir izdevies šis pieredzes apmaiņas brauciens, aicinājām dalībniekus novērtēt brauciena saturu un organizāciju, kā arī ieteikt priekšlikumus citu braucienu organizēšanai. Brauciena saturu un organizāciju dalībnieki vidēji vērtē uz 9,4 ballēm 10 baļļu skalā. Līdz ar to sākums ir labs, bet mums ir lietas, ko uzlabot, un mērķis, uz ko tiekties!

Brauciena dalībnieki ierosina, ka nākamreiz nepieciešamas kopīgas vakariņas, lai iepazītos viens ar otru, jo šī brauciena laikā neizdevās iepazīties ar visiem kolēģiem. Turklāt brauciens autobusā cauri Lietuvai, Polijai un Vācijai bija samērā nogurdinošs. Protams, neskaitāmas uzslavas saņēma gide Inese Kravale, šoferi Edgars un Juris, kā arī LBB valdes locekle Elīna Sniedze. Dalībnieki atzīmē, ka ir grūti noteikt, kura bibliotēka patika visvairāk, jo katrai bija kāda īpaša nianse, katra bibliotēka bija atšķirīga.

Tika arī vaicāts, ko no redzētā Dānijas bibliotēkās vēlētos ieviest savā bibliotēkā:

  • “Gribētos ziņojuma dēļa vietā ekrānu, kurā būtu informācija par pasākumiem un jaunāko grāmatu piedāvājumu”;
  • “Tieši radošās idejas bērnu lasītavas iekārtošanā, domāt par plauktu formām un novietojumu, par izstāžu izvietošanu kumodēs, noteikti gribētu ieviest interaktīvo novadpētniecības karti, tas bija kaut kas vienreizējs”;
  • “Meklēšu risinājumu, lai savā bibliotēkā vairāk varētu izlikt grāmatas ar priekšpusi, ne tikai grāmatu muguriņām, kas piesaistītu apmeklētāju uzmanību”;
  • “Daudz domāju par bibliotēkas tipāžu, ko varētu nosaukt “ģimenes bibliotēka” – redzēju lieliskus paraugus, arī to, cik daudz dāņi domā par jaunās paaudzes izglītošanu, uz radošumu vērstas vides veidošanu. Vairāk domāšu par sadarbību ar citām savas apkārtnes organizācijām, iestādēm – tas ir ļoti labi slēgt sadarbības līgumus, konkrēti jau paredzot katras puses savstarpējo devumu un apņemšanos. Visu, ko noskatīju Dānijas bibliotēkās, nemaz neņemos uzskaitīt!”;
  • “Automatizēto grāmatu nodošanas – saņemšanas sistēmu”;
  • “Ļoti gribētos, lai arī mums būtu gan tehniski, gan dizaina ziņā iekārtotas bibliotēkas, bet mūsu līdzekļi to neļauj”;
  • “Pasapņojot tālāk – ierīkot kodu durvis, kartes, karšu nolasītāju un pirkstu nospiedumu sensorus, vārti apmeklējuma uzskaitei un vietas, kur apmeklētāji paši var nodot un saņemt grāmatas”;
  • “Telpu noformējums, info centra izveide, atvērtais plānojums, rezervēto izdevumu pašapkalpošanās piedāvājums, RFID, kafejnīca bibliotēkas ēkā – par to visu domāsim jaunajā bibliotēkas ēkā”.

Tāpat svarīgs ir arī to kolēģu viedoklis, kuri šoreiz uz Dāniju netika, bet labprāt dotos ar mums kopā uz kādu valsti nākamgad, tāpēc aicinājām izteikt viedokli par brauciena ilgumu, izmaksām, kā arī izvēlēties valsti, kuru vēlētos apmeklēt nākamgad. Aptaujā izteicās 114 kolēģi. Saskaitot rezultātus, secinām, ka 35 balsis tiek dotas Vācijai, 24 balsis Igaunijai, 22 balsis Lietuvai un Somijai. Tālāk seko Polija, Francija, Norvēģija, Zviedrija, Itālija, Krievija, Anglija, kā arī Dānija. Bet pa vienai balsij ieguvušas tādas valstis kā Grieķija Īrija, Japāna, Kanāda, Luksemburga, Rumānija, Ukraina un Uzbekistāna.

Aptaujātie bibliotekāri rosina mēģināt piesaistīt projektu līdzekļus, lai brauciena izmaksas daļēji tiktu segtas no LBB puses, vai mudināt darba devējus piešķirt komandējumu, jo tas tomēr ir darba devēja interesēs – motivēts, izglītots darbinieks, kas spēj ieviest inovatīvus un kvalitatīvus pakalpojumus ikvienā bibliotēkā.

Paldies, kolēģi! Aicinu Jūs nākamgad pievienoties pieredzes apmaiņas braucienā uz Bavāriju!

 

Atskatu sagatavoja:
Elīna Sniedze
LBB valdes locekle

Foto no E. Sniedzes personīgā arhīva

Aicinājums Latvijas bibliotekāriem doties profesionālās pilnveides un pieredzes apmaiņas braucienā uz Dānijas bibliotēkām

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) aicina Latvijas bibliotekārus doties profesionālās pilnveides un pieredzes apmaiņas braucienā uz Dānijas bibliotēkām 2018. gada 11.–18. augustā. Braucienu pēc LBB pieprasījuma organizē tūrisma firma “Balt-GO”. Pēc brauciena tiks saņemts profesionālās pilnveides apliecinājums. Lai palīdzētu braucienu noformēt kā darba braucienu, LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone ir sagatavojusi Aicinājumu, kas paredzēts iesniegšanai darba devējam brauciena pamatošanai.

Plašāka informācija par braucienu: http://www.bibliotekari.lv/?p=2718.

Ja nepieciešams individualizēts Aicinājums, rakstīt: mara.jekabsone@lnb.lv vai zvanīt: 26115747.

LBB Aicinājums (PDF)

Pieteikšanās LBB pieredzes apmaiņas braucienam uz Dānijas bibliotēkām 2018. gadā

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) izsludina pieteikšanos pieredzes apmaiņas braucienam uz Dāniju 2018. gada 11.–18. augustā. Profesionālajā vidē Dānija ir pazīstama ar savām skaistajām un modernajām bibliotēkām, netradicionālajām darba metodēm un inovatīvajiem pakalpojumiem. Brauciena laikā plānots apmeklēt šādas bibliotēkas: Dānijas Karaliskā (Nacionālā) bibliotēka jeb Melnais dimants, Kopenhāgenas pilsētas bibliotēka, Orhūsas publiskā bibliotēka un kultūras centrs “Dokk1”, Herningas Centrālā bibliotēka, Billundas bibliotēka un Sonderborgas bibliotēka.

Braucienu pēc LBB pieprasījuma organizē tūrisma firma “Balt-GO”. Brauciena profesionālo saturu nodrošina LBB valde. Pēc brauciena tiks saņemts profesionālās pilnveides apliecinājums.

Ja braucienam pieteiksies pietiekams skaits akadēmisko bibliotēku pārstāvju, tiks rasta iespēja apmeklēt arī vismaz dažas Dānijas akadēmiskās bibliotēkas.

Brauciena apraksts un plašāka informācija par braucienu (PDF).

Pieteikšanās elektroniski, aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu.

 


Kontaktinformācija jautājumiem par braucienu:
“Balt-Go” ekskursiju vadītāja Līga Pommere
tel. 29408385, e-pasts: liga.pommere@balt-go.lv


 

Ziņu sagatavojusi:
LBB valdes priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

Latvijas Bibliotekāru biedrība