Bibliotēku nedēļas 2017 vadmotīvs – Bibliotēkas un sabiedrība: vienotas kopīgiem mērķiem

biblioteku-nedela-2017“Vienoti mēs uzvarēsim, bet katrs atsevišķi – zaudēsim” – ar šādiem vārdiem Eiropas Savienības valstu vadītājus nesen uzrunāja Eiropadomes priekšsēdētājs, poļu politiķis Donalds Tusks, uzsverot, ka šobrīd vairāk kā jebkad ir nepieciešama eiropiešu drosme, apņēmība un politiska solidaritāte.

Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA kongresa, kas šogad notiks Polijas pilsētā Vroclavā, tēma ir “Bibliotēkas. Solidaritāte. Sabiedrība”, raisot asociācijas ar Polijas sociālo kustību “Solidaritāte”, kuras darbība pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados iezīmēja Austrumeiropas komunistisko režīmu beigu sākumu, un tādējādi atgādinot, ka bibliotēkām un sabiedrībai, kurai tās kalpo, ir jābūt vienotām savos mērķos un darbos, lai gūtu panākumus.

Bibliotēkas nepastāv vakuumā. Bibliotēkas ir sabiedrības spogulis, un tās ir stipras tikai tad, ja tās ieklausās sabiedrības sapņos un raizēs, un nesavtīgi kalpo sabiedrībai un tās vajadzībām. Tāpēc atļaušos apgalvot – bibliotēkas pakalpojumus nevar dalīt tradicionālos un inovatīvos. Dzīvotspējīgi un jēgpilni ir tikai tādi bibliotēkas pakalpojumi, kas patiešām ir vajadzīgi sabiedrībai. Tieši tāpēc bibliotekāriem vissvarīgākā prasme ir mācēt ieklausīties cilvēkos sev apkārt, un atsaukties viņu vajadzībām.

Tai pat laikā sabiedrībā vēl joprojām dzīvi ir stereotipi par to, kas ir bibliotēka un ko tā dara. Laikā, kad aizvien uzstājīgāk skan saucieni optimizēt un efektivizēt, saskaitīt un izmērīt it visu mums apkārt, mēs nedrīkstam bibliotēku uztvert kā pašu par sevi saprotamu. Mums ir jābūt gataviem un spējīgiem jebkuram parādīt un pierādīt mūsu darba vērtību. Mums ir ar ko lepoties – tad parādīsim to!

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā pieaug centieni šķelt un sanaidot, atrast īstus un iedomātus ienaidniekus; pasaulē, kurā patiesība ir kļuvusi relatīva, un vārda brīvība vairs nav pašsaprotama. Bibliotēku virsuzdevums ir sniegt piekļuvi informācijai ikvienam. Un ja vēl nesen kādam, iespējams, šķita, ka bibliotēkas ir arhaisms pasaulē, kurā informācijas badu ir nomainījusi informācijas pārbagātība, tad šobrīd mēs redzam, ka bibliotēkas ir nepieciešamas sabiedrībai vairāk kā jebkad, lai palīdzētu cilvēkiem nepazaudēt sevi informācijas plūdos, lai palīdzētu atsijāt informācijas graudus no pelavām, melus un propagandu no objektīvas, uzticamas un izsvērtas informācijas.

Varētu domāt, ka bibliotēku loma pasaules globālo problēmu risināšanā ir niecīga. Nevaru piekrist. Ja kādam šķiet, ka neko ievērības cienīgu jau mēs nedarām, iespējams vajag pameklēt citu skatu punktu, no kura paraudzīties uz bibliotēkām un to lomu sabiedrībā. Viens no šādiem skatu punktiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzītie ilgtspējīgas attīstības mērķi. Izrādās, bibliotēkas var palīdzēt šo mērķu sasniegšanā. Un ne tikai var – tās to jau dara, simtiem dažādos veidos. Ir tikai jāpamaina skatu punkts, jāspēj aiz mazajām lietām ieraudzīt  kopainu un savu vietu tajā, un parādīt to arī citiem.

Pirms gada mēs aicinājām jūs Bibliotēku nedēļas ietvaros runāt par to, kādas ir mūsu attiecības pašiem ar sevi, ar citiem bibliotekāriem, citām bibliotēkām, citām organizācijām, un kādās attiecībās esam ar saviem lietotājiem, kopienu un sabiedrību kopumā. Šī gada Bibliotēku nedēļas laikā – no 17. līdz 23.aprīlim – aicinām turpināt šo tēmu, un runāt par to vēl skaļāk.

Aiciniet savus lietotājus dalīties sociālajos tīklos ar stāstiem par to, kāpēc viņi mīl jūsu bibliotēku, izmantojot tēmturi #manabiblioteka. Aiciniet uz sarunu jūsu pašvaldību pārstāvjus, aiciniet viņus pastāstīt, gan klātienē, gan medijos, par bibliotēkas nozīmi, vaicājiet viņiem, kā viņi iecerējuši atbalstīt bibliotēku nākamajā pašvaldību darbības ciklā. Aiciniet jūsu sadarbības partnerus dalīties ar stāstiem par to, kādas ieceres viņiem palīdzējusi īstenot bibliotēka. Runāsim par sevi un par to, ko mēs darām, jo, kā mēdz teikt – kurš gan cits sunim asti cels, ja ne pats?

Aicinu Bibliotēku nedēļas ietvaros šogad īpašu uzmanību pievērst arī autortiesību jautājumam – atgādinu, ka 23.aprīlis pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības diena. Šobrīd Eiropas Savienībā ir sācies darbs pie autortiesību regulējuma pārskatīšanas, tāpēc es aicinu jūs pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka izsvērtāks autortiesību regulējums ļautu bibliotēkām pilnīgāk īstenot to misiju, it īpaši digitālajā vidē (plašāku informāciju par Eiropas Komisijas piedāvātajām izmaiņām autortiesību regulējumā un Eiropas bibliotēku organizāciju viedokli par tām var iegūt EBLIDA un LIBER sagatavotajos materiālos).

Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes vārdā novēlu mums visiem saturīgu un aizrautīgu Bibliotēku nedēļu!

 

Uldis Zariņš
LBB valdes priekšsēdētājs

Baltijas valstu bibliotekāru paziņojums par bibliotēku pakalpojumiem bēgļiem

Rīgā, 2015.gada 13.oktobrī

Mēs esam bibliotekāri. Mēs nevaram apturēt visus šīs pasaules karus, nemierus un konfliktus. Mēs nevaram atlīdzināt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest savas mājas, par visām tām ciešanām un šausmām, kuras viņiem ir nācies pieredzēt. Tas, ko mēs varam darīt, ir tas, ko mēs mākam darīt vislabāk – atvērt mūsu bibliotēku durvis ikvienam.

Šobrīd pasaulē 60 miljoniem cilvēku nākas dzīvot prom no savām mājām. Eiropa ir saskārusies ar lielāko humanitāro krīzi kopš Otrā pasaules kara, vairāk kā 4 miljoniem bēgļu no Sīrijas meklējot drošību ārpus savas dzimtenes.

Mēs nevaram paredzēt kā šī krīze attīstīsies. Mēs ceram, ka mūsu valdības atradīs veidu kā atrisināt konfliktus, kas liek miljoniem cilvēku pamestu mājas. Bet mums jābūt gataviem arī tam, ka situācija kara plosītajās valstīs pasliktināsies, bēgļu krīze Eiropā aizvien samilzīs, un Baltijas valstīm, kas līdz šim ir relatīvi maz bijušas iesaistītas bēgļu jautājumu risināšanā, būs jāsaskaras ar pieaugošu skaitu cilvēku, kas meklēs drošību starp mums.

Mums, Baltijas valstu bibliotekāriem, jābūt gataviem pieņemt šos cilvēkus savās lasītavās.

Mēs saprotam, ka 20. gadsimta vēsture ir atstājusi sāpīgas rētas mūsu cilvēku apziņā. Mēs apzināmies, ka šī iemesla dēļ mūsu sabiedrība var negribīgi uzņemt bēgļus savā vidū, un mēs saprotam, ka aizvien pieaugošs bēgļu skaits var novest pie spriedzes veidošanās starp bēgļiem un to uzņēmējiem.

Taču mēs esam stingri pārliecināti, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācija mums sniedz ļoti skaidru morālu platformu mūsu attieksmei pret bēgļiem. “Katram cilvēkam ir tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs un izmantot šo patvērumu”. Tas nozīmē, ka tas ir mūsu pienākums – uzņemties atbildību par bēgļiem, un attiekties pret viņiem cilvēcīgi un iekļaujošā veidā.

“Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus; šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām”. Šis ir vēl viens pants no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, kas ir kalpojis par vaduguni bibliotēku darbam pēdējās desmitgadēs.

UNESCO Publisko bibliotēku manifests saka: “Publisko bibliotēku pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem, neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, reliģiskās piederības, tautības vai sociālā statusa.” Tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu morāls pienākums ir pieņemt bēgļus mūsu bibliotēkās, kad viņiem būs nepieciešama mūsu palīdzība. Mēs augstu vērtējam mūsu principus attiecībā uz starpkultūru dialogu un kultūras daudzveidību. Mums jānodrošina, ka bibliotēkas ir atvērtas un iekļaujošas, un jābūt gataviem nodrošināt specifiski pielāgotus pakalpojumus bēgļiem, ļaujot viņiem kaut nedaudz vairāk sajusties kā mājās.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, mēs aicinām visus Baltijas bibliotekārus:

  • Mācīties no citu Eiropas valstu bibliotēku pieredzes, kas jau šobrīd praktiski strādā ar bēgļiem;
  • Savlaicīgi un pārdomāti attīstīt un plānot pakalpojumus bēgļiem, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības;
  • Attīstīt konsultāciju un atbalsta pakalpojumus bēgļiem, palīdzot viņiem labāk saprast kā darbojas mūsu sabiedrības un sociālie pakalpojumi;
  • Palīdzēt bēgļiem apgūt nepieciešamās valodu prasmes;
  • Īpašu uzmanību pievērst bērniem bēgļu vidū, palīdzot viņiem dziedēt bēgļu gaitās gūtās morālās traumas;
  • Informēt sabiedrību par bēgļu dzīves reālijām, viņu kultūru un iemesliem, kāpēc viņi ir kļuvuši par bēgļiem;
  • Veidot bibliotēkas kā dialoga un pārdomu vietas, un strādāt pie sabiedrības saliedētības.

Mēs aicinām mūsu valstu lēmumu pieņēmējus:

  • Ņemt vērā bibliotēku īpašo lomu, gatavojot plānus bēgļu integrācijai mūsu sabiedrībā.

 

Šo paziņojumu sagatavoja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bibliotekāru biedrības, un vienbalsīgi pieņēma un atbalstīja 85 10.Baltijas bibliotekāru kongresa un 250 17.Latvijas bibliotekāru konferences dalībnieki Rīgā, 2015. gada 13. oktobrī.