Pirmo reizi LBB vēsturē piedalāmies Sieviešu rallijā!

Šī gada martu Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) sāk ar unikālu un nebijušu aktivitāti – dalību NuKo.lv Sieviešu rallijā, kas notiks 9. martā Rīgā.

Sieviešu rallijs tiek rīkots par godu Starptautiskajai sieviešu dienai, un šogad notiks jau 11. reizi. Droši var apgalvot, ka tas ir viens no oriģinālākajiem, spilgtākajiem un vērienīgākajiem Sieviešu dienas pasākumiem Eiropā.

Par to, cik bibliotekāres šajā rallijā ir piedalījušās, vēsture klusē, taču skaidri zināms, ka pirmo reizi LBB vēsturē rallijā piedalīsies arī LBB komanda “Bibliotekāres”.

Komandas sastāvs:

  • Māra Jēkabsone, LBB valdes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre,
  • Krista Annija Lauberga, LBB valdes locekle, Cēsu Centrālās bibliotēkas sociālo mediju speciāliste,
  • Lāsma Zariņa, LBB Zemgales nodaļas vadītāja, Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore,
  • Inese Erdmane, LBB Vidzemes nodaļas Valmieras grupas vadītāja, Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre.

Dalības mērķis ir lauzt stereotipus par bibliotekāra profesiju un demonstrēt, ka bibliotekāres var būt gan stilīgas, atraktīvas un pamanāmas, gan veiklas un attapīgas. Turiet īkšķus un sekojiet līdzi rallija norisei!

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja

Vislabāk par bibliotēkām spēj iestāties to lasītāji, jeb, Noslēgusies grupas “Nielslens Lielsliens” organizētā akcija mazo lauku bibliotēku atbalstam

Šī gada sākumā – laikā no 2019. gada 18. janvāra līdz 2. februārim – piecās mazās Latvijas lauku bibliotēkās notika mūzikas apvienības “Nielslens Lielsliens” organizēta akcija mazo lauku bibliotēku atbalstam. Akcija bija īpaša ar to, ka grupa savu jauno albumu “Kad kniebējs kniebj” izvēlējās prezentēt nevis kādā smalkā mūzikas klubā Rīgā, bet gan mazās lauku bibliotēkās tālu no galvaspilsētas. Mūziķu koncertus papildināja oriģināldzejas lasījumi – savu dzeju lasīja dzejnieks un rakstnieks Raibīs (īstajā vārdā Oskars Orlovs), dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, aktieris, režisors un dzejnieks Toms Treibergs un dzejniece Madara Gruntmane.

Pasākumi notika:

  • 18. janvārī Gatartas bibliotēkā (Raunas novada Drustu pagasts);
  • 19. janvārī Vecumu bibliotēkā (Viļakas novada Vecumu pagasts);
  • 26. janvārī Stienes bibliotēkā (Limbažu novada Skultes pagasts);
  • 1. februārī Umpārtes bibliotēkā (Vecumnieku novada Vecumnieku pagasts);
  • 2. februārī Līkupēnu bibliotēkā (Saldus novada Rubas pagasts).

Dzeju Gatartas bibliotēkā lasa dzejnieks Raibīs.
Māras Jēkabsones foto

Gatartas bibliotēkā spēlē grupa “Nielslens Lielsliens”.
Māras Jēkabsones foto

Kā redzams, akcijā pārstāvētas tika visu Latvijas kulturvēsturisko reģionu mazās bibliotēkas – sākot ar Latgali Krievijas pierobežā un Vidzemes vidieni un beidzot ar Kurzemes un Zemgales Leišmalīti. Akcijas mērķis bija pievērst uzmanību mazajām lauku bibliotēkām un to nozīmei vietējā sabiedrībā. Daudzos lauku apvidos bibliotēka ir vienīgā kultūras saliņa, kas satur kopā vietējos iedzīvotājus un sniedz viņiem cilvēcīgai dzīvei tik nepieciešamos informācijas un kultūras pakalpojumus: šeit vietējie iedzīvotāji var lasīt grāmatas un presi, piekļūt datoriem un internetam, izmantot datubāzes un citus e-pakalpojumus, apmeklēt pasākumus un pulcēties interešu klubiņos vai vienkārši pasēdēt omulīgā vidē un papļāpāt par dzīvi, ko mūsdienās moderni sauc par iekļaušanos un socializēšanos. Mazās lauku bibliotēkas ir kā “mazas Gaismaspilis”, kas uztur dzīvu lauku iedzīvotāju garu, prātu un dvēseli.

Dzeju Stienes bibliotēkā lasa dzejnieks Guntars Godiņš.
Māras Jēkabsones foto

Dzeju Līkupēnu bibliotēkā lasa dzejniece Madara Gruntmane, spēlē grupa “Nielslens Lielsliens”.
Māras Jēkabsones foto

Iedzīvotāju skaita un pašvaldību budžetu samazinājuma dēļ katru gadu tiek reorganizētas aptuveni 4–5 pašvaldību publiskās bibliotēkas. Laikā no 2007. līdz 2017.­ gadam pavisam kopā reorganizētas 63 pašvaldību publiskās bibliotēkas, 30 no tām pārveidotas par ārējās apkalpošanas punktiem. Daudzām bibliotēkām tiek samazināts darbalaiks un bibliotekāra slodze. Jo mazāks darbalaiks un bibliotekāra slodze, jo mazāks apmeklējums un finansējums. Un kuram gan ienāk prātā padomāt par to, cik bibliotēkai un bibliotekāram ir viegli vai grūti pildīt savu misiju šādos apstākļos un kā tas ietekmē vietējo iedzīvotāju dzīvi un attīstības iespējas… Par atsevišķu bibliotēku optimizāciju pagājušajā gadā varēja dzirdēt un lasīt plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos (Limbažu novada bibliotēku optimizācija), taču ne visi bibliotēku optimizācijas gadījumi izskan tik tālu un tik skaļi. Tā kā Bibliotēku likums nosaka, ka pašvaldību bibliotēkas drīkst reorganizēt tikai ar Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu, daudzos bibliotēku optimizācijas gadījumos situāciju labot ir palīdzējusi Latvijas Bibliotēku padomes iesaistīšanās.

2001. gada 7. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 355 “Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi” nosaka, ka bibliotēku skaitu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nosaka novada dome, ievērojot punktu, ka uz katriem novada pagasta 2000 iedzīvotājiem ir jābūt vismaz vienai bibliotēkai. Noteikumos nav teikts, ka bibliotēku nedrīkst būt vairāk. Latvijas publisko bibliotēku tīkls ir mantojums no padomju laika, kad tika izvērsta plaša mazo lauku bibliotēku dibināšana. Pateicoties vadošo nozares speciālistu darbībai, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šis tīkls tika ne tikai saglabāts, bet arī attīstīts, un šobrīd ir mūsu valsts lepnums, jo nodrošina kvalitatīvus informācijas, kultūras un mūžizglītības pakalpojumus maksimāli tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai. Apstākļos, kad intensīvi tiek īstenota gan valsts un pašvaldību, gan komerciestāžu (piemēram, banku filiāļu) optimizācija, daudzviet bibliotēkas ir vienīgās iestādes attiecīgajā apdzīvotajā vietā, kur iedzīvotāji var saņemt ne tikai bibliotekāros pakalpojumus, bet arī piekļūt valsts, pašvaldības un komerciestāžu pakalpojumiem, tajā skaitā e-pakalpojumiem.

Ir jāsaprot, ka bibliotēku optimizācijas process nav viennozīmīgi vērtējams. No vienas puses, pašvaldību pienākums ir efektīvi rīkoties ar savu budžetu, bet, no otras puses, tām ir arī jāuzņemas atbildība par saviem iedzīvotājiem un jānodrošina viņu cilvēktiesību īstenošana. Nav jau gluži tā, ka pašvaldības nenovērtē bibliotēkas un to sniegtos pakalpojumus un tādēļ izvērš apzinātu un mērķtiecīgu bibliotēku samazināšanu. Situācija pašvaldībās ir ļoti dažāda, un ja kāda pašvaldība ir izlēmusi veikt savā pārvaldībā esošo bibliotēku optimizāciju, šis solis ir rūpīgi apdomāts un pamatots. Bibliotekāriem šādās situācijās ir vērts atbildēt uz jautājumu par to, cik patiesībā kvalitatīvi ir viņu sniegtie pakalpojumi un kādi ir bibliotēkas snieguma rādītāji, kas ir darīts bibliotēkas interešu aizstāvības laukā un kāda ir bijusi komunikācija gan ar pašvaldību un citām pārvaldošajām un pārraugošajām institūcijām, gan vietējiem iedzīvotājiem, medijiem un sabiedrību kopumā. Galvenais, ko sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem mēģina panākt bibliotēku nozari pārraugošās institūcijas, īpaši Latvijas Bibliotēku padome, ir – lai apdzīvotajās vietās, kur tiek plānota bibliotēku optimizācija, tiktu saglabāts kvalitatīvs bibliotekārais pakalpojums. Un lielākoties pašvaldību pārstāvji ir saprotoši un dara visu iespējamo, lai šis pakalpojums iedzīvotājiem tiktu nodrošināts.

Tā kā bibliotēku interešu aizstāvība ir viena no Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) pamatdarbībām, mēs nevarējām palikt vienaldzīgi pret grupas “Nielslens Lielsliens” iniciatīvu un nolēmām to atbalstīt ar savu klātbūtni. Uz visiem pasākumiem aizbraukt diemžēl nebija iespējams, mēs izvēlējāmies būt klāt trīs pasākumos: Gatartas bibliotēkas, Stienes bibliotēkas un Līkupēnu bibliotēkas pasākumā. Visi šie pasākumi apliecināja to, ka vislabākā un visefektīvākā bibliotēku interešu aizstāvība ir tad, ja par bibliotēku iestājas tās lietotāji un vietējie iedzīvotāji. To apstiprina gan bibliotēku nozares profesionālā literatūra, gan bibliotēku interešu aizstāvības aktivitātes visā pasaulē. Piemēram, lai protestētu pret plānoto Ņujorkas bibliotēkas budžeta samazinājumu, bibliotēkas lietotāji izveidoja ap bibliotēku dzīvo ķēdi. Ārzemēs iedzīvotāju piketi un gājieni bibliotēku atbalstam ir populārs savu bibliotēku interešu aizstāvības veids (sk. piemēru no Jaunzēlandes). Nenoliedzami ļoti svarīgs ir normatīvais atbalsts un nozari pārraugošo institūciju iesaiste, taču vislielākais spēks un ietekme ir tieši vietējiem iedzīvotājiem, kas var gan rakstīt vēstules un iesniegumus un vākt parakstus, gan organizēt dažādas akcijas un rīkot pasākumus un citas aktivitātes, izmantojot pozitīvu pieeju un veselīgu humora izjūtu. Labs piemērs (gan ne no bibliotēku jomas) ir grupas “Nielslens Lielsliens” līdera, Gatartas iedzīvotāja un biedrības “Drustu acs” pārstāvja Klāva Kalnača uzņemtais video par kartupeļu stādīšanu izdangātajā Latvijas ceļu posmā Piebalgas pusē. Tieši pateicoties Klāva aktivitātei šim jautājumam tika pievērsta arī mediju uzmanība, un šis ceļa posms šobrīd tiek uzturēts daudz labākā kārtībā nekā pirms tam.

LBB valdes un sekciju pārstāves kopā ar Drustu bibliotekārēm Gatartas bibliotēkā.
Foto no LBB arhīva

LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone un LBB Kurzemes nodaļas vadītājs Mārtiņš Lagzdons Līkupēnu bibliotēkā. Foto no LBB arhīva

Īpašā pasākumu pievienotā vērtība bija diskusija par attiecīgās bibliotēkas aktualitātēm un attīstības iespējām. Pēc dzejas lasījumiem un koncerta pasākuma apmeklētāji, organizatori un viesi pulcējās uz sarunu, kur brīvā atmosfērā pie tējas un kafijas pārrunāja esošo situāciju un dalījās viedokļos par to, kāda varētu būt bibliotēkas nākotne. Vienā no pasākumiem – Stienes bibliotēkā, kur vislielākās problēmas šobrīd sagādā bibliotēkas vajadzībām atbilstošas apkures trūkums, – tika uzrakstīts pasākuma organizatoru iesniegums pašvaldībai ar lūgumu atrisināt šo problēmu un ierīkot bibliotēkā tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo apkuri. Iesniegumu parakstīja visi pasākuma dalībnieki. Pēc pasākuma organizatoru informācijas, iesniegums šobrīd jau atrodas pašvaldības atbildīgo personu rokās.

Sarunas pie tējas un kafijas tases Līkupēnu bibliotēkā.
Māras Jēkabsones foto

Top iesniegums par Stienes bibliotēkas apkures jautājumu.
Māras Jēkabsones foto

Iedvesmojoties no šiem pasākumiem, LBB ir nolēmusi šī gada Latvijas Bibliotēku festivāla laikā pieņemt rezolūciju mazo lauku bibliotēku atbalstam. Ja jums ir vēl kādas idejas, kā LBB var iesaistīties Latvijas bibliotēku interešu aizstāvībā, priecāsimies par ierosinājumiem.

Vislabākā bibliotēku interešu aizstāvība, ko var veikt iedzīvotāji, ir bibliotēku apmeklēšana, savukārt vislabākais bibliotēku aizstāvības darbs no bibliotekāru puses ir kvalitatīvs darbs, tajā skaitā sadarbība un pozitīva komunikācija.

Informācija par akcijas pasākumiem medijos:

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja
Latvijas Bibliotēku padomes locekle
LNB Bibliotēku attīstības centra
galvenā bibliotekāre
67716050, 26115747
bibliotekarubiedriba@gmail.com
mara.jekabsone@lnb.lv

 

Latvija Serbijas Bibliotekāru biedrības 14. konferencē

Šī gada 13.–15. decembrī Belgradā (Serbija) notika Serbijas Bibliotekāru biedrības (Библиотекарско друштво Србије, Serbian Library Association) 14. konference ar tēmu – bibliotēku interešu aizstāvība: “Ko es saku, kad runāju par bibliotēkām: aizstāvība, popularizēšana un lobēšana” (What I talk about when I talk about libraries: advocacy, promoting and lobbying). Konferencē Latviju, Latvijas bibliotekārus, Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un Latvijas Bibliotekāru biedrību (LBB) pārstāvēja LBB valdes priekšsēdētāja, LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone, kas konferencē piedalījās ar referātu “Latvijas bibliotēku interešu aizstāvības normatīvais un sociālais ietvars” (Legal and social framework of library advocacy in Latvia). Referātā galvenokārt tika stāstīts par bibliotēku akreditāciju, taču tika akcentēta arī bibliotēku nozares nevalstisko organizāciju loma un iespējas bibliotēku interešu aizstāvībā, kā arī demonstrēta LNB jaunā ēka.

Konferencē izskanēja vairāki nozīmīgi referāti par bibliotēku interešu aizstāvības tēmu, piemēram, Amerikas Bibliotēku biedrības (American Library Association) prezidentes Loida Garcia-Febo prezentācija un Vācijas Bibliotekāru biedrības (Deutscher Bibliotheksverband, ‎German Library Association) pārstāves Barbara Schleihagen priekšlasījums. Interesanta pieredze gūta, klausoties serbu kolēģu prezentācijas.

Dažas konferencē gūtās atziņas:

  • Bibliotēku interešu aizstāvībā svarīga ir komanda. Vienam veikt interešu aizstāvību ir ļoti grūti, tāpēc jāveido komanda, kas to dara kopā;
  • Jārunā ar visiem un visur – ar visu sabiedrību visos līmeņos, un jāizmanto dažādi komunikācijas kanāli;
  • Svarīgi ir piesaistīt plašsaziņas līdzekļu interesi – lai plašsaziņas līdzekļiem ir interese par bibliotēkām, lai bibliotēkas parādās plašsaziņas līdzekļos;
  • Ietekmīgs bibliotēku interešu aizstāvības veids ir video filmēšana: gan video par to, ko dara bibliotēka, gan, piemēram, video, kur iedzīvotāji stāsta par to, kas viņiem ir bibliotēka, ko viņi tur dara, ko tā viņiem nozīmē;
  • Bibliotēku interešu aizstāvībā ir mazāk jāsūdzas, jāžēlojas, jālūdz vai jāpieprasa, bet jāpamato, kā bibliotēka var palīdzēt atrisināt kādu problēmu, piemēram, ka bibliotēka var samazināt nabadzību vai bezdarbu par 5 %, uzlabot iedzīvotāju prasmes kādā jomā;
  • Interešu aizstāvībai ļoti labi noder statistika un skaitļi, bet ļoti svarīgi ir arī veiksmes stāsti par to, kā bibliotēka ir palīdzējusi uzlabot kādu situāciju, atrisināt kādu problēmu, nesusi kādus augļus;
  • Lai veiksmīgi īstenotu bibliotēku interešu aizstāvību, ir jādefinē bibliotēku un bibliotekāru pamatvērtības – lai ikvienam ir skaidrs, kas ir bibliotēka un ko tā dara, par ko tā iestājas. Bibliotēku vērtības ir jānoformulē kā jēdzieni, kā spilgti un uzmanību piesaistoši saukļi;
  • Katrs bibliotekārs veic bibliotēku interešu aizstāvību ikdienā darot savu darbu;
  • Bibliotēku interešu aizstāvībā ir jāiesaista visa sabiedrība;
  • Bibliotēkā ir jāiekļauj visi, tad būs lielāks atbalsts;
  • Viena no aktivitātēm, kas var kļūt par gadskārtēju tradīciju ir Bibliotēku interešu aizstāvības diena;
  • Lai palielinātu bibliotēku ietekmi un izceltu bibliotēku nozīmi, ir vērts paplašināt sadarbības partneru loku;
  • Jāpalielina bibliotēku redzamība – lai bibliotēkas, to nozīme un vērtība top redzamākas;
  • Jāmeklē partneri un domubiedri savai problēmai – ar ko kopā cīnīties par sava jautājuma atrisināšanu. Turklāt šie domubiedri var būt arī no citām jomām, ne tikai no bibliotēku jomas;
  • Vislabākā interešu aizstāvība ir labs darbs un spilgti stāsti par to.

Plašāku informāciju par konferenci sk. konferences tīmekļa vietnē.

Konferences foto: LBB “Facebook” lapā un Serbijas Bibliotekāru biedrības “Facebook” lapā.

 

Ziņu sagatavoja:
LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone

Aicinām piedalīties akcijā #LibdayLV 2017

2012. gadā Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija (LBB JSS) aizsāka akciju Library Day in the Life jeb Viena diena bibliotēkas dzīvē. Šīs aktivitātes izcelsmes valsts ir ASV, taču 2012. gadā starptautiskais projekts notika pēdējo reizi. Tomēr Latvija turpina realizēt akciju Viena diena bibliotēkas dzīvē jau 6. gadu!

Šogad LBB JSS biedri ir nolēmuši nedaudz pamainīt akcijas noteikumus. Līdz šim vienas nedēļas garumā, konkrētā laika periodā, bibliotekāri interneta sociālajos portālos dalījās ar savas ikdienas notikumiem. Šogad akcija tiks izvērsta visas vasaras garumā! Projekta galvenā iecere paliek nemainīga (plašāka informācija par projektu pieejama šeit).

Aicinām ikvienu Latvijas bibliotēku sniegt savu ieguldījumu projekta veiksmīgā norisē. Fotografējiet, filmējiet un rakstiet stāstus, lai kolēģi no Latvijas bibliotēkām, topošie bibliotekāri un ikviens interesents iepazīstas ar bibliotēku ikdienas nebūt vienmuļo darbu norisi!

Bibliotēku darbinieki un nozares studenti, kuri dodas praksē kādā no Latvijas bibliotēkām, ir aicināti dalīties ar saviem stāstiem Facebook, Instagram, Draugiem.lv, Twitter, Youtube vai kādā citā brīvi izvēlētā interneta sociālajā vietnē.

Publicējot aprakstus, fotogrāfijas un video, neaizmirstiet pievienot tēmturi #LibdayLV_2017 !

2017. gada rudenī LBB JSS biedri apkopos bibliotekāru vasaras veikumu, rezultātā noskaidrojot aktīvākos stāstu publicētājus, kuri saņems balvas:

  • simpātijas balvu no LBB JSS – ceļazīmi uz 4CanGurus 2018,
  • apvienoto simpātiju balvu no LBB un LNB Kompetenču attīstības centra – bezmaksas kursu apmeklējumu,
  • pārsteiguma balvas no mūsu atbalstītāja apgāda Mansards.

Lai reģistrētos 2017. gada LibdayLV dalībai, lūdzu, aizpildiet reģistrācijas veidlapu!

Iedvesmai LBB JSS ir apkopojusi informāciju par iepriekšējo gadu dalībniekiem. Aicinām šo infografiku izmantot arī savās bibliotēkās.

 

Projekta koordinatore:
Krista Annija Lauberga
LBB valdes locekle, LBB JSS biedrs

12
Latvijas Bibliotekāru biedrība