Pamatjautājumi par LBB darbību

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) ir Latvijā lielākā un vecākā bibliotēku nozares nevalstiskā profesionālā organizācija, kuras mērķis ir saliedēt Latvijas bibliotekārus, iestāties par bibliotēku un bibliotekāru tiesībām un interesēm, kā arī veicināt bibliotēku nozares attīstību. Biedrība darbojas saskaņā ar LBB statūtiem.

Latvijas Bibliotekāru biedrība ir dibināta 1923. gada 29. aprīlī.

Nē, LBB ir neatkarīga brīvprātīga profesionāla organizācija. LBB ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) saista ilgstoša un cieša vēsturiska sadarbība jau no LBB dibināšanas. LNB pastāvīgi un ilgstoši ir atbalstījusi un vēl aizvien aktīvi atbalsta LBB darbību. Arī LBB ir sniegusi nozīmīgu atbalstu LNB darbības nodrošināšanā. Līguma veidā LBB un LNB sadarbība noformēta 2015. gada 13. oktobrī. Līgums paredz savstarpēju sadarbību bibliotēku nozares speciālistu profesionālās pilnveides pasākumu organizēšanā un citu uz bibliotēku nozares attīstību vērstu projektu un aktivitāšu īstenošanā.

Nē, LBB valde darbojas uz brīvprātīgā darba pamata.

LBB valde veic biedrības statūtos noteiktās darbības, lai veiksmīgi sasniegu LBB statūtos noteiktos mērķus un LBB darba plānā izvirzītos uzdevumus. Valde plāno un organizē LBB konferences, kongresus un citas aktivitātes, kā arī pārstāv biedrību un bibliotēku nozari nacionālā un starptautiskā līmenī.

LBB izpildinstitūcija ir valde, kas sastāv no astoņiem valdes locekļiem. Valdi reizi trijos gados biedrības kongresā ievēl biedrības biedri.

Nē, LBB kongresos un kopsapulcēs nenotiek attālinātā vai tiešsaistes balsošana, taču saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 34. panta 2. daļu biedri var piedalīties biedru sapulcē ar pārstāvja (cita biedra) starpniecību, rakstveidā izdodot pilnvaru citam biedram piedalīties un balsot biedru sapulcē savā vietā.

Pirmajā valdes sēdē jaunā valde no sava vidus uz trīs gadiem ievēl valdes priekšsēdētāju, kurš vienlaikus ir biedrības priekšsēdētājs. Biedrības priekšsēdētājs var būt tikai bibliotēku nozares speciālists.

Valdes sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības. Vidēji – reizi divos mēnešos.

Valdes sēdes ir atklātas, un tajās var piedalīties ikviens biedrības biedrs.

Jautājumi par reģionālajām nodaļām un sekcijām

LBB ir 4 reģionālās nodaļas: Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales nodaļa. Katrs biedrības biedrs, neatkarīgi no dzīves un darba vietas, var brīvi izvēlēties nodaļu, kurā iestāties. Informācija par nodaļām pieejama šeit.

Reģionālās nodaļas izvērš LBB darbu reģionālā mērogā, organizējot pasākumus un īstenojot citas aktivitātes attiecīgajā reģionā.

Pēc biedru iniciatīvas ar valdes lēmumu var tikt izveidotas biedrības reģionālās struktūrvienības – nodaļas. Nodaļu veido ne mazāk par trīs biedriem. Plašāka informācija par biedrības reģionālo nodaļu darbu pieejama LBB statūtu 5. nodaļā un LBB tīmekļvietnes sadaļā “Reģionālās nodaļas”.

Pašlaik LBB darbojas 5 sekcijas:

  1. Bērnu un skolu bibliotēku sekcija;
  2. Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcija;
  3. Novadpētniecības sekcija;
  4. Bibliotēku mārketinga sekcija;
  5. Jauno speciālistu sekcija.

Ikviens LBB biedrs var brīvi izvēlēties sekciju, kurā darboties, kā arī darboties vairākās sekcijās vienlaikus. Plašāka informācija par biedrības tematisko sekciju darbu pieejama LBB statūtu 6. nodaļā un LBB tīmekļvietnes sadaļā “Sekcijas”.

Sekcijas apvieno LBB biedrus uz dažādu ar bibliotēku darbu saistītu virzienu un/vai interešu pamata, lai veicinātu šī virziena vai jautājuma attīstību, izmantojot savas īstenotās aktivitātes..

Pēc valdes vai biedru iniciatīvas atsevišķu bibliotekārā darba virzienu vai jautājumu attīstībai, bibliotēku veidu akcentēšanai un bibliotēku speciālistu grupu saliedēšanai var tikt veidotas tematiskās sekcijas. Sekciju veido ne mazāk par trīs biedriem. Plašāka informācija par biedrības tematisko sekciju darbu pieejama LBB statūtu 6. nodaļā un LBB tīmekļvietnes sadaļā “Sekcijas”.

Jautājumi par iestāšanos un biedra maksu

LBB ir lielākā un vecākā bibliotēku nozares biedrība Latvijā, ikviens bibliotēku darbinieks, kas ir LBB biedrs, var justies lepns par piederību biedrībai ar gandrīz 100 gadu lielu vēsturi. Ikviens biedrs ir aicināts un gaidīts, kā arī rosināts izpaust un realizēt savu radošumu un idejas. Plašāka informācija par LBB biedru ieguvumiem, tiesībām un pienākumiem pieejama šeit.

Vēsturiski LBB ir bijusi individuālo biedru biedrība, ar laiku pēc citu profesionālo organizāciju parauga ieviešot arī institucionālo biedru kategoriju.

Individuāla dalība ir personīga iniciatīva, kad bibliotekārs vai cits nozares pārstāvis, interesents vai atbalstītājs biedrībā iestājas un darbojas kā fiziska persona. Parasti individuālās dalības maksa tiek segta no personīgajiem līdzekļiem, taču ir arī gadījumi, kad individuālās dalības maksa tiek segta no darba devēja budžeta.

Institucionāla dalība ir bibliotēkas, citas iestādes vai institūcijas iniciatīva, kad bibliotēka, cita iestāde vai institūcija biedrībā iestājas kā juridiska persona. Parasti institucionālās dalības maksa tiek segta no iestādes vai tās pārvaldošās institūcijas budžeta. Ja bibliotēka, cita iestāde vai institūcija ir iestājusies LBB kā institucionālais biedrs, par biedrības biedriem tiek uzskatīti visi šīs bibliotēkas, iestādes vai institūcijas darbinieki. Par bibliotēkas, iestādes vai institūcijas dalību biedrībā atbild un to biedrībā pārstāv tās vadītājs, kurš ir atbildīgs arī par savu darbinieku informēšanu par LBB biedru tiesībām, pienākumiem un aktuālo informāciju.

Individuālie biedri un institucionālo biedru darbinieki ir līdzvērtīgi LBB biedri. Taču institucionālo biedru darbinieki var būt vienlaikus arī individuālie biedri, tādējādi izrādot savu personīgo piederību, uzticību un atbalstu biedrībai. Individuālais biedrs paliek LBB biedrs arī tad, ja tiek mainīta darba vieta, kamēr institucionālā biedra gadījumā, mainot darba vietu, biedra statuss var tikt zaudēts, jo tiek atdots jaunajam šīs iestādes darbiniekam.

LBB biedru ieguvumi, tiesības un pienākumi aprakstīti šeit.

Ikviens LBB biedrs ir aicināts ierosināt un realizēt savas idejas dažādām aktivitātēm, projektiem un norisēm. Biedrību veido ikviens no mums.

Biedrībā var iestāties fiziska vai juridiska persona, iesniedzot rakstisku pieteikumu biedrības valdei vai reģionālajai nodaļai. Pieteikuma veidlapu var lejuplādēt šeit.

LBB biedra naudas apjoms gadā saskaņā ar 2014. gada 30. aprīļa LBB 11. kongresa lēmumu LBB individuālajiem biedriem ir 7,00 EUR. Iestāšanās maksa jaunajiem biedriem ir 1 % no mēnešalgas pēc nodokļu nomaksas.

Svarīgi – iestājoties jaunajiem biedriem iestāšanās gadā ir jāmaksā tikai iestāšanās maksa, biedra naudu 7,00 EUR ir jāmaksā no nākamā gada.

LBB biedra naudas apjoms gadā saskaņā ar 2014. gada 30. aprīļa LBB 11. kongresa un 2018. gada 17. aprīļa LBB 19. kopsapulces lēmumu LBB institucionālajiem biedriem:

  • pagasta/skolas bibliotēka 14,00 EUR;
  • novada centrālā/pilsētas bibliotēka 50,00 EUR;
  • akadēmiskā/speciālā bibliotēka – atkarībā no darbinieku skaita:
    • līdz 30 darbiniekiem 71,00 EUR,
    • 31–100 darbinieki 142,00 EUR,
    • 101–200 darbinieki 213,00 EUR,
    • 201–500 darbinieki 427,00­EUR;
  • cita saskarnozares vai kultūras iestāde vai uzņēmums 70,00 EUR.

Piebilde. Ja novada centrālā/pilsētas bibliotēka vēlas biedrībā iestāties kopā ar savām struktūrvienībām, biedra nauda par katru struktūrvienību ir 10,00 EUR.

Biedru nauda tiek izlietota LBB un tās reģionālo nodaļu un tematisko sekciju darbības nodrošināšanai atbilstoši biedrības statūtos noteiktajiem mērķiem un darbības formām, piemēram, tiek segtas konferenču un reģionālo semināru organizēšanas izmaksas, pasta pakalpojumi, bankas konta un tīmekļvietnes uzturēšana, gatavoti publicitātes materiāli un veiktas citas LBB aktivitātes.

Iespēju robežās LBB valde piesaista papildu līdzekļus biedrības dalībai starptautiskajās institūcijās IFLA un EBLIDA, ikgadējā Latvijas Bibliotēku festivāla organizēšanai, LBB Gada balvas pasniegšanai un citām aktivitātēm.

Saskaņā ar LBB statūtiem biedrs var jebkurā laikā izstāties no biedrības, rakstveidā paziņojot par to valdei.

Jā, biedrs var jebkurā laikā mainīt savu piederību sekcijai vai reģionālajai nodaļai, rakstveidā par to paziņojot valdei un sekcijas vai reģionālās nodaļas vadītājam.

Citi jautājumi

“4CanGurus” ir bibliotēku un informācijas nozares jauno speciālistu konference, kas pēc LBB Jauno speciālistu sekcijas (JSS) iniciatīvas katru otro gadu tiek rīkota kopš 2012. gada. Plašāka informācija: LBB JSS blogā.

Latvijas Bibliotēku festivāls ir divu dienu svētki visiem Latvijas bibliotekāriem, ko LBB rīko kopā ar sadarbības partneriem. Viena diena tiek veltīta Latvijas bibliotekāru konferencei vai kongresam, kuras ietvaros tiek sasaukta LBB biedru kopsapulce vai kongress. Otra diena tiek veltīta sekciju sapulcēm un dažādām radošām aktivitātēm, piemēram, katru otro gadu tiek rīkots Bibliotēku ideju tirgus.

Kongress tiek rīkots reizi trīs gados, savukārt konference – kongresu starplaikos.

Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) ir lielākā un ietekmīgākā starptautiskā nevalstiskā organizācija, kas pārstāv bibliotēku un informācijas speciālistu intereses visā pasaulē. IFLA ir dibināta 1927. gadā Edinburgā, Skotijā. IFLA darbojas 1400 biedru no 140 valstīm. Kā organizācija IFLA reģistrēta Nīderlandē 1971.­gadā. IFLA īsteno dažādas bibliotēku nozares attīstību veicinošas norises, projektus un aktivitātes. Redzamākās ir IFLA sagatavotās vadlīnijas un citas publikācijas, kā arī ikgadējā ģenerālkonference, kas katru gadu notiek citā kontinentā un valstī un pulcē vairāk nekā 3500 bibliotēku nozares profesionāļu no visas pasaules. IFLA tīmekļvietne: https://www.ifla.org.

Dalība IFLA dod iespēju pārstāvēt Latvijas bibliotēkas un bibliotekārus starptautiskā mērogā, līdzdarboties nozares politikas veidošanā, būt nozares informācijas apritē un dibināt un uzturēt kontaktus ar bibliotekāriem visā pasaulē. LBB ir IFLA biedre no 1929. gada.

Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju birojs (European Bureau of Library, Information and Documentation Associations, EBLIDA) ir neatkarīga Eiropas bibliotēku, informācijas, dokumentācijas un arhīvu biedrību “jumta” asociācija. EBLIDA ir dibināta 1992. gadā. EBLIDA darbojas 120 institucionālie biedri no visas Eiropas. EBLIDA mērķis ir veicināt brīvu piekļuvi informācijai digitālajā laikmetā un arhīvu un bibliotēku lomu šī mērķa sasniegšanā. Redzamākās EBLIDA aktivitātes ir bibliotēku un bibliotekāru interešu lobēšana autortiesību jomā un citos jautājumos, kas skar brīvu piekļuvi informācijai. EBLIDA tīmekļvietne: http://www.eblida.org.

Dalība EBLIDA dod iespēju pārstāvēt Latvijas bibliotēku un bibliotekāru intereses autortiesību jomā, ietekmēt šīs jomas politiku, būt informācijas apritē par autortiesību un citiem juridiska rakstura jautājumiem, kas skar bibliotēku nozari, dibināt un uzturēt kontaktus ar vadošajiem Eiropas bibliotēku nozares pārstāvjiem. LBB ir EBLIDA biedre no 2007. gada.

Eiropas publisko bibliotēku pārvaldības organizāciju forums (National Authorities on Public Libraries in Europe, NAPLE Forum, NAPLE) ir Eiropas institūciju asociācija, kuras valstiskā līmenī atbild par publisko bibliotēku sektoru. NAPLE ir dibināta 2002. gadā. NAPLE mērķi: nodrošināt informāciju par situāciju publisko bibliotēku jomā; veicināt publisko bibliotēku attīstību; noteikt jomas sadarbībai un pētniecībai; atbalstīt saskaņotu bibliotēku politikas attīstību Eiropā. NAPLE tīmekļvietne: http://naple.mcu.es; blogs: https://napleblog.wordpress.com.

Nē, LBB nav NAPLE biedre. LBB saistība ar NAPLE ir tāda, ka LBB pārstāvis katru gadu piedalās ikgadējā EBLIDA-NAPLE konferencē, kā EBLIDA biedrs pārstāvot Latvijas bibliotēkas šajā starptautiskajā pasākumā.

BOBCATSSS ir ikgadējs starptautisks bibliotēku un informācijas zinātnes simpozijs, kura mērķauditorija ir bibliotēku un informācijas zinātnes studenti, mācībspēki un darbinieki. Ik gadu to rīko divu vai vairāku dažādu valstu universitāšu studenti.

Vārds “BOBCATSSS” ir veidots no universitāšu, kas iniciēja pirmā simpozija norisi 1993. gadā, pilsētu sākuma burtiem:

  1. Budapest (Budapešta, Ungārija);
  2. Oslo (Oslo, Norvēģija);
  3. Barcelona (Barselona, Spānija);
  4. Copenhagen (Kopenhāgena, Dānija);
  5. Amsterdam (Amsterdama, Nīderlande);
  6. Tampere (Tampere, Somija);
  7. Stuttgart (Štutgarte, Vācija);
  8. Szombathely (Sombatheja, Ungārija);
  9. Sheffield (Šefīlda, Lielbritānija).

Plašāka informācija pieejama šeit.

Jā, 2004. un 2018. gadā.

Latvijas Bibliotekāru biedrība