Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā

Trešdien, 28. martā, Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā norisinājās pasākums “Ceļojums starp redzamo un neredzamo: bibliotēka un izglītība Zaļajā muižā”, noslēdzot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Iesākumā pasākuma dalībnieki pulcējās pie Zaļās muižas, lai piedalītos ekskursijā par Zaļās muižas vēsturi un uzklausītu ar muižu saistītus nostāstus Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas skolotāju un Zaļās muižas pils gidu Līgas Andronovas un Valijas Barkovskas pavadībā. Ienākot pils telpās, viesiem bija iespēja ne vien sasildīties pie tējas krūzes kādreizējā pils salonā, bet ieskatīties arī trīs vēsturiskajās grāfienes Aleksandras fon Mēdemas bibliotēkas telpās, kuras šobrīd kalpo skolas vajadzībām.

Pasākuma priekšlasījumu daļu ievadīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētnieces Kristīnes Zaļumas uzstāšanās ar nosaukumu “Trīs dzīves vienā: Zaļā muiža, grāfiene un bibliotēka”. Pētniece izstāstīja, ka Zaļās muižas pilī bibliotēka bijusi iekārtota jau 19. gadsimta sākumā, taču muižas vēsturē viens no nozīmīgākajiem grāmatu krājumiem piederēja grāfienei Aleksandrai Elīzei Dorotejai fon Mēdemai (1831–1913). Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas grāmatas ar pievilcīgo grāfienes fon Mēdemas ekslibru, ko turpat simts gadu glabā lielākās bibliotēkas Latvijā.

Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas skolotāja Valija Barkovska stāstīja par Aleksandras fon Mēdemas un viņas piecu meitu izšūto vilnas dzijas paklāju, kas dāvināts Zaļajai draudzei 1872. gadā. Pateicoties Valijas Barkovskas uzņēmībai, 412 cm garais un 244 cm platais paklājs uz pasākuma laiku bija nogādāts skolā, un pasākuma dalībnieki varēja novērtēt smalko un apjomīgo darbu.

Pasākumu noslēdza skolēni no mācību iestādēm, kuras līdzīgi kā Zaļenieku komerciālā un amatniecība vidusskola atrodas Vilces, Augstkalnes un Vircavas muižu ēkās. Skolēni iepazīstināja ar pārstāvēto muižu vēsturi un dzīvi mūsdienās.

Šis ir noslēdzošais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, piektais pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā” 21. martā notika Iecavā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā, bet sestais pasākums “Fon Bēru dzimtas bibliotēka Popes muižā” 22. martā notika Popē, Popes muižā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Dace Džeriņa, LNB

Tiek izsludināta brīvprātīgo pieteikšanās Latvijas Bibliotēku festivāla 2018 norises atbalstam

Latvijas Bibliotēku festivāls ir divu dienu svētki visiem Latvijas bibliotekāriem, un Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) to organizē nu jau trešo gadu. Latvijas Bibliotēku festivāla 2018 pirmajā dienā – 17. aprīlī – notiks Latvijas bibliotekāru 19. konference, savukārt festivāla otrajā dienā – 18. aprīlī – Bibliotēku ideju tirgus.

Lai nodrošinātu veiksmīgu festivāla norisi, LBB meklē brīvprātīgos, kas var uzrakstīt kopsavilkumu par kādu no festivāla daļām, tulkot, fotografēt, uzņemt video, rakstīt rēķinus, kā arī palīdzēt pie dalībnieku reģistrācijas un profesionālās pilnveides apliecinājumu izdales, sinhronās tulkošanas austiņu izsniegšanas, kopsapulces, Gada balvas pasniegšanas, diskotēkas un ideju tirgus organizēšanas darbiem.

Par sniegto brīvprātīgā darba atbalstu piedāvājam:

  • bezmaksas dalību lielākajā Latvijas bibliotēku nozares pasākumā;
  • bezmaksas pusdienas (17. aprīlī);
  • jaunu un interesantu darba pieredzi;
  • noderīgus kontaktus studiju un karjeras plānošanai;
  • apliecinājumu par paveikto darbu.

Brīvprātīgo pieteikumus pieņemam līdz 12.04.2018. saitē: https://ej.uz/atbalsts_BF_2018_norisei.

Latvijas Bibliotēku festivāla norisi atbalsta:

Brīvprātīgo darbu koordinē:
Dace Ūdre, LBB valdes priekšsēdētājas vietniece
E-pasts: dace.udre@lnb.lv
Mob.t. 26675366

Izsludināta reģistrācija konferencei “4CanGurus 2018” un plakātu konkurss

Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija (LBB JSS) jau ceturto reizi pulcēs bibliotēku un informācijas zinātnes jaunos speciālistus no visas Latvijas! Šoreiz par norises vietu izvēlēta Jelgavas pilsētas bibliotēka – vienmēr pretimnākoša jaunajiem speciālistiem un radošām idejām.

Jauno speciālistu konference “4CanGurus 2018” notiks 24.–25. maijā Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Aicinām jaunos speciālistus reģistrēties dalībai līdz 23. aprīlim (reģistrācijas anketa), kā arī aicinām atzīmēties “Facebook” pasākuma lapā, lai sekotu līdzi jaunumiem par konferences norisi. Programma (PDF).

Konkurss

Katru gadu Jelgavas pilsētas bibliotēka piedalās dažādās dzīvespriecīgās un netradicionālās aktivitātēs, lai lauztu sabiedrībā valdošos stereotipus par klusām, tumšām bibliotēkām un dusmīgām bibliotekārēm. Jelgavas sauklis ir: “Bibliotēka – labo sajūtu vieta.” Lai popularizētu un attīstītu sabiedrības izpratni par bibliotēku lomu personības izaugsmē, piedāvājam īpašu iespēju – dalību Jelgavas pilsētas svētku gājienā! Lai piedalītos gājienā, nepieciešamas īpašas pazīšanās zīmes un plakāti, kas pievērstu uzmanību, tāpēc esam nolēmuši veidot plakātu konkursu. Visu plakātu autori aicināti piedalīties gājienā, bet trim labākajiem plakātu autoriem būs iespēja viesoties mājīgajās apgāda “Mansards” telpās, saņemt darbinieku konsultāciju un izvēlēties grāmatas 20,00 eiro vērtībā! Konkursa nolikums (PDF).

“4CanGurus” vēsture jeb kas tas par ķenguru?

Konferences nosaukums veidots atbilstoši konferences specifikai. Tulkojumā no angļu valodas “4CanGurus” nozīmi var skaidrot šādi: “can” – varēt; “guru” (sanskritā गुरू) – guru, skolotājs, speciālists; skaitlis “4” var tikt skaidrots divos veidos – tiešā nozīme “četri”, bet pārnestā nozīmē kā angļu valodas prepozīcija “for”. Līdz ar to konferences nosaukumā ir ietverta tās galvenā pamatdoma: tā ir konference, kurā piedalās savas jomas lietpratēji – lektori,  un gan esošie, gan topošie nozares speciālisti, kurus vieno mērķis apgūt aktuālus un praktiskus darba procesus un to meistarīgu pielietojumu bibliotēku ikdienā.

Bibliotēku un informācijas nozares jauno speciālistu konference “4CanGurus” pēc LBB JSS iniciatīvas notiek jau kopš 2012. gada, un 2018. gadā tā notiks ceturto reizi. 2012. gadā konference tika rīkota Rīgā, tā pulcēja ap 40 jauno nozares speciālistu, bet, apkopojot statistikas datus, organizatori secināja, ka no Latgales reģiona bija ieradies tikai viens dalībnieks, rezultātā radās nepieciešamība plānot reģionālās “4CanGurus” konferences. Šī prakse veiksmīgi tiek īstenota kopš 2014. gada, kad konference notika Preiļu Galvenajā bibliotēkā un pulcēja ap 60 speciālistu. 2016. gadā priekšroka tika dota jaunajiem bibliotēku un informācijas nozares speciālistiem no Kurzemes reģiona, kad “4CanGurus” tika īstenots Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kur pulcēja 30 interesentus. 2018. gadā konferences norises vieta ir izvēlēta Jelgava, lai vienotu ne tikai Zemgales reģiona speciālistus, bet arī būtu izdevīga gan Latgales, gan Kurzemes, gan Vidzemes reģiona speciālistiem.

Plašāka informācija: https://lbbjss.wordpress.com/4cangurus/4cangurus-jelgava/

 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Sniedze
LBB valdes locekle
LBB JSS vadītāja
“4CanGurus 2018” organizatore

 

“4CanGurus 2018” atbalsta:

     

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Popes muižā

Ceturtdien, 22. martā, Popes muižas svētku zālē norisinājās pasākums “Fon Bēru dzimtas bibliotēka Popes muižā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Pasākumu ievadīja biedrības “Popes muiža” pārstāvja Roberta Grinberga vadīta ekskursija pa Popes muižas vēsturisko apbūvi. Kuplais pasākuma apmeklētāju pulks ielūkojās senākajā no Popes muižas celtnēm, 1635. gadā celtajā Medību pilī, apskatīja biedrības “Popes muiža” aprūpēto, pēc arhitekta Teodora Zeilera veidoto Popes muižas Zirgu stalli, izstaigāja Popes muižas kungu māju, kuru par savu sauc Popes skola.

Pasākuma turpinājums norisinājās skolas zālē, ar skatu uz kādreizējo fon Bēru dzimtas bibliotēkas telpu, tagad – zēnu darbmācības kabinetu. Pasākuma dienā tur tika izstādītas divas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā atrastas grāmatas no fon Bēru bibliotēkas, ko starplaikos ar pietāti un baltiem cimdiem rokās pāršķirstīja pasākuma dalībnieki.

Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, stāstīja par minētajām grāmatām un privātbibliotēku, no kuras tās nāk, priekšlasījumā “Skrejošam lācim pa pēdām: biogrāfiski motīvi Popes muižas bibliotēkas stāstos” apspēlējot fon Bēru ģerbonī ietverto ejošā lāča tēlu – tik noslēpumainu un nenotveramu, ka dzimtas izpētes darbs līdzinās aizraujošai pēdu dzīšanai. Pētniece vairāk pievērsās Karla Johana Ulriha fon Bēra (1836–1909) dzīves laikam, kad Popes kungu mājā glabājās aptuveni 4000 sējumu liela dzimtas bibliotēka. Zināms, ka 20. gadsimta 70. gados tās lielākā daļa krājuma atradās Kopenhāgenā. Mūsdienās daži muižas grāmatu krājuma eksemplāri glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Tartu Universitātes bibliotēkā.

Tā kā pasākuma apmeklētāji galvenokārt bija Ventspils novada bibliotēku darbinieki, vērtīgs bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāres Marlēnas Krasovskas sniegtais ieskats 2017. gada nogalē iznākušajā izdevumā “Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba vadlīnijās”, kas iezīmē bibliotēku veidošanos par lokāliem novadpētniecības centriem, kuru darbības pamatā ir sadarbība, partnerība un koordinācija. Savā ziņā projekts “Neredzamā bibliotēka” var kalpot kā uzskatāms piemērs bibliotēkas īstenotai pētniecībai tandēmā ar citām institūcijām un privātpersonām.

Pasākumu noslēdza Irēnas Lakšes, Popes pamatskolas bioloģijas skolotājas un Ugāles Mākslas studijas dalībnieces, izstādes “Baronu fon Bēru dzimtas muižu atveidojums pasteļu gleznās” atklāšana. Izstādē apkopotas gleznas, kas tapušas no plenēros Popes un Zlēku muižās tapušām skicēm.

Sk. arī Aivara Ķestera fotogrāfijas portālā ventasbalss.lv.

Šis ir sestais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, bet piektais pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā” 21. martā notika Iecavā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

123430
Latvijas Bibliotekāru biedrība