Pirmo reizi LBB vēsturē piedalāmies Sieviešu rallijā!

Šī gada martu Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) sāk ar unikālu un nebijušu aktivitāti – dalību NuKo.lv Sieviešu rallijā, kas notiks 9. martā Rīgā.

Sieviešu rallijs tiek rīkots par godu Starptautiskajai sieviešu dienai, un šogad notiks jau 11. reizi. Droši var apgalvot, ka tas ir viens no oriģinālākajiem, spilgtākajiem un vērienīgākajiem Sieviešu dienas pasākumiem Eiropā.

Par to, cik bibliotekāres šajā rallijā ir piedalījušās, vēsture klusē, taču skaidri zināms, ka pirmo reizi LBB vēsturē rallijā piedalīsies arī LBB komanda “Bibliotekāres”.

Komandas sastāvs:

  • Māra Jēkabsone, LBB valdes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre,
  • Krista Annija Lauberga, LBB valdes locekle, Cēsu Centrālās bibliotēkas sociālo mediju speciāliste,
  • Lāsma Zariņa, LBB Zemgales nodaļas vadītāja, Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore,
  • Inese Erdmane, LBB Vidzemes nodaļas Valmieras grupas vadītāja, Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre.

Dalības mērķis ir lauzt stereotipus par bibliotekāra profesiju un demonstrēt, ka bibliotekāres var būt gan stilīgas, atraktīvas un pamanāmas, gan veiklas un attapīgas. Turiet īkšķus un sekojiet līdzi rallija norisei!

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja

Vislabāk par bibliotēkām spēj iestāties to lasītāji, jeb, Noslēgusies grupas “Nielslens Lielsliens” organizētā akcija mazo lauku bibliotēku atbalstam

Šī gada sākumā – laikā no 2019. gada 18. janvāra līdz 2. februārim – piecās mazās Latvijas lauku bibliotēkās notika mūzikas apvienības “Nielslens Lielsliens” organizēta akcija mazo lauku bibliotēku atbalstam. Akcija bija īpaša ar to, ka grupa savu jauno albumu “Kad kniebējs kniebj” izvēlējās prezentēt nevis kādā smalkā mūzikas klubā Rīgā, bet gan mazās lauku bibliotēkās tālu no galvaspilsētas. Mūziķu koncertus papildināja oriģināldzejas lasījumi – savu dzeju lasīja dzejnieks un rakstnieks Raibīs (īstajā vārdā Oskars Orlovs), dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, aktieris, režisors un dzejnieks Toms Treibergs un dzejniece Madara Gruntmane.

Pasākumi notika:

  • 18. janvārī Gatartas bibliotēkā (Raunas novada Drustu pagasts);
  • 19. janvārī Vecumu bibliotēkā (Viļakas novada Vecumu pagasts);
  • 26. janvārī Stienes bibliotēkā (Limbažu novada Skultes pagasts);
  • 1. februārī Umpārtes bibliotēkā (Vecumnieku novada Vecumnieku pagasts);
  • 2. februārī Līkupēnu bibliotēkā (Saldus novada Rubas pagasts).

Dzeju Gatartas bibliotēkā lasa dzejnieks Raibīs.
Māras Jēkabsones foto

Gatartas bibliotēkā spēlē grupa “Nielslens Lielsliens”.
Māras Jēkabsones foto

Kā redzams, akcijā pārstāvētas tika visu Latvijas kulturvēsturisko reģionu mazās bibliotēkas – sākot ar Latgali Krievijas pierobežā un Vidzemes vidieni un beidzot ar Kurzemes un Zemgales Leišmalīti. Akcijas mērķis bija pievērst uzmanību mazajām lauku bibliotēkām un to nozīmei vietējā sabiedrībā. Daudzos lauku apvidos bibliotēka ir vienīgā kultūras saliņa, kas satur kopā vietējos iedzīvotājus un sniedz viņiem cilvēcīgai dzīvei tik nepieciešamos informācijas un kultūras pakalpojumus: šeit vietējie iedzīvotāji var lasīt grāmatas un presi, piekļūt datoriem un internetam, izmantot datubāzes un citus e-pakalpojumus, apmeklēt pasākumus un pulcēties interešu klubiņos vai vienkārši pasēdēt omulīgā vidē un papļāpāt par dzīvi, ko mūsdienās moderni sauc par iekļaušanos un socializēšanos. Mazās lauku bibliotēkas ir kā “mazas Gaismaspilis”, kas uztur dzīvu lauku iedzīvotāju garu, prātu un dvēseli.

Dzeju Stienes bibliotēkā lasa dzejnieks Guntars Godiņš.
Māras Jēkabsones foto

Dzeju Līkupēnu bibliotēkā lasa dzejniece Madara Gruntmane, spēlē grupa “Nielslens Lielsliens”.
Māras Jēkabsones foto

Iedzīvotāju skaita un pašvaldību budžetu samazinājuma dēļ katru gadu tiek reorganizētas aptuveni 4–5 pašvaldību publiskās bibliotēkas. Laikā no 2007. līdz 2017.­ gadam pavisam kopā reorganizētas 63 pašvaldību publiskās bibliotēkas, 30 no tām pārveidotas par ārējās apkalpošanas punktiem. Daudzām bibliotēkām tiek samazināts darbalaiks un bibliotekāra slodze. Jo mazāks darbalaiks un bibliotekāra slodze, jo mazāks apmeklējums un finansējums. Un kuram gan ienāk prātā padomāt par to, cik bibliotēkai un bibliotekāram ir viegli vai grūti pildīt savu misiju šādos apstākļos un kā tas ietekmē vietējo iedzīvotāju dzīvi un attīstības iespējas… Par atsevišķu bibliotēku optimizāciju pagājušajā gadā varēja dzirdēt un lasīt plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos (Limbažu novada bibliotēku optimizācija), taču ne visi bibliotēku optimizācijas gadījumi izskan tik tālu un tik skaļi. Tā kā Bibliotēku likums nosaka, ka pašvaldību bibliotēkas drīkst reorganizēt tikai ar Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu, daudzos bibliotēku optimizācijas gadījumos situāciju labot ir palīdzējusi Latvijas Bibliotēku padomes iesaistīšanās.

2001. gada 7. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 355 “Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi” nosaka, ka bibliotēku skaitu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nosaka novada dome, ievērojot punktu, ka uz katriem novada pagasta 2000 iedzīvotājiem ir jābūt vismaz vienai bibliotēkai. Noteikumos nav teikts, ka bibliotēku nedrīkst būt vairāk. Latvijas publisko bibliotēku tīkls ir mantojums no padomju laika, kad tika izvērsta plaša mazo lauku bibliotēku dibināšana. Pateicoties vadošo nozares speciālistu darbībai, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šis tīkls tika ne tikai saglabāts, bet arī attīstīts, un šobrīd ir mūsu valsts lepnums, jo nodrošina kvalitatīvus informācijas, kultūras un mūžizglītības pakalpojumus maksimāli tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai. Apstākļos, kad intensīvi tiek īstenota gan valsts un pašvaldību, gan komerciestāžu (piemēram, banku filiāļu) optimizācija, daudzviet bibliotēkas ir vienīgās iestādes attiecīgajā apdzīvotajā vietā, kur iedzīvotāji var saņemt ne tikai bibliotekāros pakalpojumus, bet arī piekļūt valsts, pašvaldības un komerciestāžu pakalpojumiem, tajā skaitā e-pakalpojumiem.

Ir jāsaprot, ka bibliotēku optimizācijas process nav viennozīmīgi vērtējams. No vienas puses, pašvaldību pienākums ir efektīvi rīkoties ar savu budžetu, bet, no otras puses, tām ir arī jāuzņemas atbildība par saviem iedzīvotājiem un jānodrošina viņu cilvēktiesību īstenošana. Nav jau gluži tā, ka pašvaldības nenovērtē bibliotēkas un to sniegtos pakalpojumus un tādēļ izvērš apzinātu un mērķtiecīgu bibliotēku samazināšanu. Situācija pašvaldībās ir ļoti dažāda, un ja kāda pašvaldība ir izlēmusi veikt savā pārvaldībā esošo bibliotēku optimizāciju, šis solis ir rūpīgi apdomāts un pamatots. Bibliotekāriem šādās situācijās ir vērts atbildēt uz jautājumu par to, cik patiesībā kvalitatīvi ir viņu sniegtie pakalpojumi un kādi ir bibliotēkas snieguma rādītāji, kas ir darīts bibliotēkas interešu aizstāvības laukā un kāda ir bijusi komunikācija gan ar pašvaldību un citām pārvaldošajām un pārraugošajām institūcijām, gan vietējiem iedzīvotājiem, medijiem un sabiedrību kopumā. Galvenais, ko sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem mēģina panākt bibliotēku nozari pārraugošās institūcijas, īpaši Latvijas Bibliotēku padome, ir – lai apdzīvotajās vietās, kur tiek plānota bibliotēku optimizācija, tiktu saglabāts kvalitatīvs bibliotekārais pakalpojums. Un lielākoties pašvaldību pārstāvji ir saprotoši un dara visu iespējamo, lai šis pakalpojums iedzīvotājiem tiktu nodrošināts.

Tā kā bibliotēku interešu aizstāvība ir viena no Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) pamatdarbībām, mēs nevarējām palikt vienaldzīgi pret grupas “Nielslens Lielsliens” iniciatīvu un nolēmām to atbalstīt ar savu klātbūtni. Uz visiem pasākumiem aizbraukt diemžēl nebija iespējams, mēs izvēlējāmies būt klāt trīs pasākumos: Gatartas bibliotēkas, Stienes bibliotēkas un Līkupēnu bibliotēkas pasākumā. Visi šie pasākumi apliecināja to, ka vislabākā un visefektīvākā bibliotēku interešu aizstāvība ir tad, ja par bibliotēku iestājas tās lietotāji un vietējie iedzīvotāji. To apstiprina gan bibliotēku nozares profesionālā literatūra, gan bibliotēku interešu aizstāvības aktivitātes visā pasaulē. Piemēram, lai protestētu pret plānoto Ņujorkas bibliotēkas budžeta samazinājumu, bibliotēkas lietotāji izveidoja ap bibliotēku dzīvo ķēdi. Ārzemēs iedzīvotāju piketi un gājieni bibliotēku atbalstam ir populārs savu bibliotēku interešu aizstāvības veids (sk. piemēru no Jaunzēlandes). Nenoliedzami ļoti svarīgs ir normatīvais atbalsts un nozari pārraugošo institūciju iesaiste, taču vislielākais spēks un ietekme ir tieši vietējiem iedzīvotājiem, kas var gan rakstīt vēstules un iesniegumus un vākt parakstus, gan organizēt dažādas akcijas un rīkot pasākumus un citas aktivitātes, izmantojot pozitīvu pieeju un veselīgu humora izjūtu. Labs piemērs (gan ne no bibliotēku jomas) ir grupas “Nielslens Lielsliens” līdera, Gatartas iedzīvotāja un biedrības “Drustu acs” pārstāvja Klāva Kalnača uzņemtais video par kartupeļu stādīšanu izdangātajā Latvijas ceļu posmā Piebalgas pusē. Tieši pateicoties Klāva aktivitātei šim jautājumam tika pievērsta arī mediju uzmanība, un šis ceļa posms šobrīd tiek uzturēts daudz labākā kārtībā nekā pirms tam.

LBB valdes un sekciju pārstāves kopā ar Drustu bibliotekārēm Gatartas bibliotēkā.
Foto no LBB arhīva

LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone un LBB Kurzemes nodaļas vadītājs Mārtiņš Lagzdons Līkupēnu bibliotēkā. Foto no LBB arhīva

Īpašā pasākumu pievienotā vērtība bija diskusija par attiecīgās bibliotēkas aktualitātēm un attīstības iespējām. Pēc dzejas lasījumiem un koncerta pasākuma apmeklētāji, organizatori un viesi pulcējās uz sarunu, kur brīvā atmosfērā pie tējas un kafijas pārrunāja esošo situāciju un dalījās viedokļos par to, kāda varētu būt bibliotēkas nākotne. Vienā no pasākumiem – Stienes bibliotēkā, kur vislielākās problēmas šobrīd sagādā bibliotēkas vajadzībām atbilstošas apkures trūkums, – tika uzrakstīts pasākuma organizatoru iesniegums pašvaldībai ar lūgumu atrisināt šo problēmu un ierīkot bibliotēkā tās darbības nodrošināšanai nepieciešamo apkuri. Iesniegumu parakstīja visi pasākuma dalībnieki. Pēc pasākuma organizatoru informācijas, iesniegums šobrīd jau atrodas pašvaldības atbildīgo personu rokās.

Sarunas pie tējas un kafijas tases Līkupēnu bibliotēkā.
Māras Jēkabsones foto

Top iesniegums par Stienes bibliotēkas apkures jautājumu.
Māras Jēkabsones foto

Iedvesmojoties no šiem pasākumiem, LBB ir nolēmusi šī gada Latvijas Bibliotēku festivāla laikā pieņemt rezolūciju mazo lauku bibliotēku atbalstam. Ja jums ir vēl kādas idejas, kā LBB var iesaistīties Latvijas bibliotēku interešu aizstāvībā, priecāsimies par ierosinājumiem.

Vislabākā bibliotēku interešu aizstāvība, ko var veikt iedzīvotāji, ir bibliotēku apmeklēšana, savukārt vislabākais bibliotēku aizstāvības darbs no bibliotekāru puses ir kvalitatīvs darbs, tajā skaitā sadarbība un pozitīva komunikācija.

Informācija par akcijas pasākumiem medijos:

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja
Latvijas Bibliotēku padomes locekle
LNB Bibliotēku attīstības centra
galvenā bibliotekāre
67716050, 26115747
bibliotekarubiedriba@gmail.com
mara.jekabsone@lnb.lv

 

Aicinām Latvijas bibliotekārus pieteikties dalībai 4. Starptautiskajā jauno bibliotekāru forumā

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) ir saņēmusi Ukrainas Bibliotekāru biedrības (UBB) Jaunatnes sekcijas aicinājumu Latvijas bibliotekāriem pieteikt referātus (prezentācijas) 4. Starptautiskajā jauno bibliotekāru forumā “Bibliotēka: uzlādējam baterijas” (Library: Reload), kas norisināsies 2019. gada 11.–12. aprīlī Harkovā, Ukrainā.

Galvenie foruma temati:

  • tehnoloģijas (virtuālā realitāte, mākslīgais intelekts, kiberdrošība u. tml.);
  • pratības (digitālā pratība, medijpratība, informācijpratība, datpratība u. c.);
  • publicitāte (notikumu pārvaldība, bibliotēkas mārketings, lasīšanas veicināšana utt.).

Ir iespējams pieteikt arī citus aktuālus tematus. Dalībnieki tiek aicināti sagatavot 20–30 minūtes garu prezentāciju par jebkuru foruma tematu. Notiks arī plakātu sesija. Darba valoda: ukraiņu un angļu.

Forumā pulcēsies dažādu valstu jaunie bibliotēku speciālisti un citu jomu eksperti, kurus vieno mērķis radīt modernu un inovatīvu bibliotēku. Forums ir lieliska iespēja uzzināt aktuālo informāciju par jauno bibliotekāru iespējām un projektiem, apmainīties ar idejām un iniciatīvām, tikties ar nozares ekspertiem un satikt sadarbības partnerus, draugus un domubiedrus. Foruma organizētāji cer uz auglīgām un iedrošinošām prezentācijām un diskusijām Ukrainas bibliotēku mājīgajā gaisotnē un skaistajā Harkovas pilsētā. Brīvā laika programma ietvers ballīti bibliotēkā un pilsētas ekskursiju.

Dalībniekiem, kuru pieteiktais temats būs guvis foruma komitejas apstiprinājumu, UBB segs naktsmītņu (2 naktis) un ēdināšanas izdevumus, kā arī foruma reģistrācijas maksu.

Pieteikums jāiesniedz līdz 2019. gada 1. februārim. Pieteikties aicinām gan jaunos speciālistus, gan tos, kas sevi uzskata par pieredzējušiem bibliotekāriem, un ir gatavi dalīties sasniegtajā. Pieteikties var ikviens Latvijas bibliotekārs, taču īpaši priecāsimies par LBB biedru pieteikumiem. Plānots, ka LBB biedru dalībai forumā varētu tikt sniegts līdzatbalsts no LBB finansējuma. Aicinām uzdrošināties un pieteikties, jo Latvijas bibliotēkām ir, par ko stāstīt, ar ko dalīties un lepoties! Lūgums informēt LBB par savu pieteikumu uz e-pastu bibliotekarubiedriba@gmail.com.

Informācija par forumu UBB Jaunatnes sekcijas tīmekļvietnē. Vēršam uzmanību, ka pieteikumu termiņš ārzemju referentiem ir 1. februāris! UBB Jaunatnes sekcijas tīmekļvietnē norādītais termiņš – 1. marts – attiecas uz ukraiņu referentiem.

2018. gada 12.–13. aprīlī Ļvovā notika 3. Starptautiskais jauno bibliotekāru forums “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība”, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Latvijas Bibliotēku portāla redaktore, LBB sekretāre Kristīne Deksne ar priekšlasījumu “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība: Latvijas bibliotēku piemēri”.

Izmantojiet iespēju un piesakieties!

 

Ziņu sagatavoja:
Dace Ūdre
LBB valdes locekle
LNB nacionālo digitālo informācijas resursu komplektēšanas eksperte

E-book “Librarians Around the World” published

In February 2017, the New Professionals Section of the Library Association of Latvia started a project “Librarians Around the World”. Where librarians were asked to take part in adventure and to write about themselves, their libraries, library system, education opportunities, library related organization, etc. The project has come to an end in December 2018. An e-book “Librarians Around the World” (PDF) has been published. E-book is supported by funding from the State Culture Capital Foundation (Latvia).

There were many responses received from all over the world. 46 librarians from 27 countries applied: Armenia, Bangladesh, Estonia, Finland, France, Hungary, Latvia, Lithuania, Netherlands, Nigeria, Philippines, Qatar, Serbia, Slovenia, South Korea, Sweden, Thailand, Turkey, the United States of America, India, Myanmar, Tanzania, Ukraine, Spain, Slovakia, Vietnam, and New Zealand. Unfortunately, some participants due to the  various reasons cancelled their participation in the project, which is understandable, because we, librarians, know that there is no more than 24 hours in a day. Nevertheless, it could be possible to continue the project. There are 19 articles from 34 librarians published in the e-book. We plan to translate e-book in Latvian and we are open to cooperation to translate it to any other language.

Daniela Skokovic from Serbia emphasizes, “Since I am working in a small public library, I was trying to demonstrate that it is not an obstacle to have a successful career even at an international level.” Yujin Hong from South Korea mentions that she wants “to act as the bridge between Korea and the world to create this librarian community by partaking in “Librarians Around the World”.”

For myself personally, this project has been a proof that a one single library enthusiast from such a small country like Latvia, is able to unite the librarians from all over the world to share experience and gain new knowledge. While managing this project, I have gone through all the process of publishing e-book from A to Z – from the call for authors and editing the articles to graphic and layout design development.

I kindly invite everyone to peek in to the book pages and to gain inspiration to go to the various libraries all over the world! Additionally, when traveling, you are always welcome to the libraries represented by the authors!

 

Elīna Sniedze
Project “Librarians Around the World” manager

 

E-book supported by the State Culture Capital Foundation (Latvia)

123443
Latvijas Bibliotekāru biedrība