LBB sekciju aktualitātes

2018. gada 18. aprīlī Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) biedriem Latvijas Bibliotēku festivāla laikā tika piedāvātas telpas un laiks, lai pārrunātu līdzšinējo sekciju darbību un lemtu par nākotnes plāniem. Līdz šim LBB biedriem ir bijusi iespēja darboties 7 profesionālo interešu sekcijās:

  • Bērnu un skolu bibliotēku sekcijā,
  • Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijā,
  • Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijā,
  • Jauno speciālistu sekcijā,
  • Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijā,
  • Novadpētniecības sekcijā,
  • Publisko bibliotēku sekcijā.

Jāņem vērā, ka laika gaitā nepieciešamība pēc kopīgas darbošanās kādā no nozares sfērām var mazināties, aktualizējas jauni darba virzieni vai gluži otrādi – apzināmies, ka divas vai vairākas darbības jomas skatāmas tik ciešā saskarē, ka rodas nepieciešamība pārskatīt sekciju darbības pamatus.

LBB valdes pienākums ir dot sekcijām iespēju darboties pēc brīvas iniciatīvas, piedāvājot tikties, pieņemt pašiem savus lēmumus, risināt aktuālus nozares jautājumus, tādējādi iesaistoties biedrības darbā un sekmējot nozares un bibliotēku attīstību. Mēs varam atbalstīt, mudināt, bet nevaram pārņemt sekciju darbu.

Piedāvājums rīkot sekciju sanāksmes sasaucās ar šī gada Bibliotēku festivāla moto: “Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība”. Vairāku gadu garumā sekciju darba vadīšanu bija uzņēmušies sava darba entuziasti, un, kā jau zināms, pārmaiņas rada attīstību. Redzot, ka gandrīz visu sekciju darbā jau kādu laiku iestājusies stagnācija, aicinājām sekciju vadītājus pārskatīt savas prioritātes un iespējas darboties sekciju darbā, kas kalpoja par impulsu lielākām un mazākām izmaņām.

Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas sanāksmē piedalījās 14 biedri. Sekcijas vadītāja Silvija Tretjakova informēja biedrus par vadības maiņas nepieciešamību, par līdzšinējiem sekcijas darbības virzieniem un sekcijas darbības iespējām nākotnē. Arī sekcijas biedri izteica vērtīgas idejas un priekšlikumus turpmākajai sekcijas darbībai, piemēram, izstrādāt kvalitātes vadlīnijas skolu bibliotēku attīstībai, integrēt darbu ar bērniem citu profesionālo pasākumu programmās, aktīvāk izmantot sociālos tīklus, iekļaut informāciju par sekcijas darbību biedrības tīmekļvietnē u. c. Lai arī sekcijas sanāksmes laikā jauns vadītājs netika ievēlēts, biedri vienojās izvirzīt sekcijas kodolu 5 cilvēku sastāvā, no kuru vidus vēlāk ievēlēt nākamo sekcijas vadītāju.

Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Silvija Tretjakova

Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas sanāksmes dalībnieki

Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas sanāksmē piedalījās 12 biedri. Sekcijas vadītāja Jana Dreimane prezentēja nelielu ekspresaptauju par biedru vēlmēm un interesēm grāmatniecībā un bibliotēku vēsturē. Tika secināts, ka bibliotēku vēsture un novadpētniecība ir cieši saistītas jomas, jo bibliotēku vēstures izzināšana ir viens no bibliotekāra-novadpētnieka darba virzieniem. Abām sekcijām – Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijai un Novadpētniecības sekcijai – būtu vēlams sadarboties un, iespējams, konsolidēties vienā sekcijā, taču lēmuma pieņemšana pagaidām tiek atlikta, kamēr nebūs skaidra Novadpētniecības sekcijas un Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas turpmākā stratēģija un biedru intereses. Sekcijas biedri izteica vēlmi izveidot sekcijas ziņu vēstkopu* noderīgas informācijas apmaiņai, kā arī nepieciešamību dokumentēt bibliotēku un LBB vēsturi, ierakstot intervijas ar LBB biedriem un valdes locekļiem. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc konsultācijām, padoma bibliotēku vēstures izpētē. Sapulcē nolemts: sekcijas vadīšanu turpina J. Dreimane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece.

Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas vadītāja Jana Dreimane

Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas sanāksmes dalībnieki

Jauno speciālistu sekcijas sanāksmē piedalījās 10 biedri. Sekcijas vadītāja Elīna Sniedze iepazīstināja klātesošos ar sekcijas mērķiem, paveikto un 2018. gada iecerēm – “4CanGurus” 24. maijā Jelgavā un “LibdayLV” šī gada rudenī. E. Sniedze informēja, ka sakarā ar darbu LBB valdē, vēlas atteikties no sekcijas vadītājas amata un piedāvā rīkot jauna vadītāja vēlēšanas šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Sekcijas dalībniekiem tika dots uzdevums uzrakstīt ideju, kuru vēlētos īstenot ar sekcijas palīdzību, kā arī norādīt trīs lietas, ko pats var izdarīt, kam nepieciešama palīdzība, kā arī nepieciešamo atbalstu (finanses, tehnoloģijas utt.). Uzdevuma izpildei tika dotas 10 minūtes, kam sekoja darbs grupās, lai izdomātu, kā viens otram var palīdzēt, un izveidotu iespējamās darba grupas idejas realizēšanai. Sanāksmē tika aktualizēts arī sekcijas biedru motivācijas jautājums. Plašāks atskats uz sekcijas sanāksmi Jauno speciālistu sekcijas vietnē.

Jauno speciālistu sekcijas vadītāja Elīna Sniedze

Jauno speciālistu sekcijas sanāksmes dalībnieki

Novadpētniecības sekcijas sanāksmē piedalījās 20 biedri. Sanāksmes mērķis bija pieņemt lēmumu par turpmāko sekcijas darbību, jo ir saņemts līdzšinējās vadītājas Gintas Zalcmanes iesniegums par atteikumu turpināt sekcijas vadīšanu. Sanāksmes dalībnieki nobalsoja par to, ka Novadpētniecības sekcijas darbs ir atjaunojams, turklāt tās darbība turpināma paralēli Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas darbam. Par jauno sekcijas vadītāju vienbalsīgi tika ievēlēta Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga. Sanāksmes dalībnieki aktīvi iesaistījās viedokļu apmaiņā par turpmāko sekcijas darbu. Tika secināts, ka jāveido cieša sadarbība ne tikai ar Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekciju, bet arī ar Latvijas bibliotēkām. Sekcijas jēga ir ideju un pieredzes apmaiņā un jaunu zināšanu iegūšanas iespējā. Šobrīd novadpētniecības darbā aktuāla ir novadpētniecības datubāzu, digitālo kolekciju un citus resursu attīstība. Nepieciešams pilnveidot novadpētniecības resursu lietojamību, draudzīgumu lietotājiem, interaktivitāti un lietotāju iesaistīšanos resursu veidošanā.

Novadpētniecības sekcijas sanāksmes dalībnieki

Ļoti aktīva diskusija noritēja Publisko bibliotēku sekcijas sanāksmē, kurā piedalījās 29 biedri. Arī šī sekcija, tāpat kā Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcija un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcija ir palikusi bez vadītāja. Publisko bibliotēku sekciju vadīja Antra Sprudzāne, Bibliotēku pētniecības un attīstības sekciju – Kristīne Pabērza, bet Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekciju – Daiga Rokpelne. Sanāksmes dalībniekiem tika uzticēts nolemt, vai Publisko bibliotēku sekciju ir nepieciešams likvidēt vai pārstrukturizēt, kā arī pozitīva lēmuma gadījumā vienoties par turpmākās darbības mērķiem. Sanāksmei nolēma pievienoties arī dalībnieki, kuri interesējās par Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas darbu, tāpēc visu trīs sekciju darbība tika skatīta saistīti. Sanāksmes dalībnieki saskatīja līdzīgus darbības virzienus kā Publisko bibliotēku sekcijas, tā arī Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas darbā, turklāt arī Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas uzdevumi tiešā mērā skar publisko bibliotēku darbu. Klātesošie nolēma balsot par visu trīs sekciju konsolidēšanu. Lēmums: apvienojot visas trīs sekcijas, izveidot jaunu sekciju – Bibliotēku attīstības sekciju. Tika arī nolemts informēt līdzšinējo sekciju biedrus par sanāksmes laikā nolemto, piedāvājot viņiem iespēju pievienoties jaunajai sekcijai. Bibliotēku attīstības sekcijas fokusā būs tādi jautājumi kā pētniecība, bibliotēku pakalpojumi un resursi, infrastruktūra, mārketings un interešu aizstāvība. Tiks veidota ātrās reaģēšanas komanda un darba grupas aktuālu jautājumu risināšanai. Tā kā klātesošajiem dalībniekiem neizdevās vienoties par jauna vadītāja izvirzīšanu, turklāt nepieciešams apzināt arī pārējo biedru domas, par jaunā vadītāja kandidātiem tiks lemts virtuāli.

Apvienotās Publisko bibliotēku sekcijas, Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas sanāksmes dalībnieki

Atgādinām, ka saskaņā ar biedrības statūtiem, ikvienam biedram ir tiesības saņemt informāciju par biedrības darbību, tajā skaitā iepazīties ar biedrības protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem. Aicinām LBB biedrus būt proaktīviem un izvērtēt savu dalību sekcijās un dot mums ziņu, ja vēlaties mainīt savu dalību vai pievienoties kādai no sekcijām, vai izveidot paši savu sekciju.

* LBB valdes izveidotā biedrības vēstkopa paredz iespēju sekciju vadītāju vārdā sūtīt ziņas arī atsevišķu sekciju biedriem.

 

Ziņu sagatavoja:
LBB valdes priekšsēdētājas vietniece
Dace Ūdre

Foto: Dace Ūdre

 

Pieejams IFLA Globālās vīzijas ziņojuma kopsavilkuma tulkojums latviešu valodā

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) ir sagatavojusi Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) Globālās vīzijas ziņojuma kopsavilkuma (Global Vision Report Summary) tulkojumu latviešu valodā.

Dokumentā ir apkopoti galvenie secinājumi no visām pagājušajā gadā īstenotajām IFLA Globālās vīzijas aktivitātēm­ – reģionālajiem semināriem un tiešsaistes balsojuma. Kā rakstīts ziņojuma kopsavilkumā: “Vissvarīgākais secinājums ir tas, ka visu veidu bibliotēkām visos reģionos neatkarīgi no pieredzes ilguma ir cieša apņemšanās stiprināt bibliotēku vērtību un lomu”. Lai to īstenotu, bibliotēkām ir efektīvi jāsadarbojas kā globālā, tā vietējā līmenī. Reģionālo īpatnību un vajadzību apzināšanās būs svarīga bibliotēku nozares vienotības stiprināšanā un kopīgo izaicinājumu risināšanā.

Ziņojuma pilnteksts tiks izziņots šī gada augustā IFLA 84. ģenerālkonferencē Kualalumpurā, Malaizijā.

Dokuments ir pieejams IFLA Globālās vīzijas tīmekļvietnē.

Tulkojums veikts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja

Sensācija! LBB Gada balvas nominācijā “Gada bibliotēka 2017” – divi laureāti

Jau trešo gadu Latvijas Bibliotēku festivāla laikā tika pasniegta Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Gada balva. Šogad bija iecerēts balvu pasniegt divās nominācijās: “Gada bibliotekārs” un “Gada bibliotēka”. Balvas mērķis ir izteikt atzinību LBB biedriem, izceļot vispārliecinošāko, aktīvāko un sekmīgāko bibliotekāru un bibliotēku sniegumu, kas devis labumu ne tikai lasītājiem un iedzīvotājiem, bet arī spējis iedvesmot citus bibliotekārus un bibliotekāro sabiedrību kopumā.

Diemžēl visi iesūtītie Gada bibliotekāra balvas pieteikumi neatbilda nolikuma prasībām. Taču Gada bibliotēkas nominācijā iesūtīto pieteikumu vidū īpaši izcēlās divi līdzvērtīgi pieteikumi. LBB Gada balvas komisijas locekļu domas par uzvarētāju dalījās, kā arī visi komisijas locekļi uzsvēra, ka ir patiešām grūti izvēlēties vienu uzvarētāju, jo abi pieteikumi ir vienlīdz spēcīgi. Tika nolemts Gada bibliotekāra balvu nolikuma prasību neievērošanas dēļ nepasniegt, tādējādi dodot iespēju godināt abus līdzvērtīgos Gada bibliotēkas balvas pretendentus.

Rezultātā 2018. gada 17. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Gada balvas ceremonijā LBB balvu nominācijā “Gada bibliotēka 2017” saņēma divas bibliotēkas – Jelgavas pilsētas bibliotēka un Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Bibliotēkas sveica Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Kopā ar atzinības rakstu katra laureāte saņēma naudas balvu 140 eiro apmērā.

“Gada bibliotēka 2017” – Jelgavas pilsētas bibliotēka

2017. gadu Jelgavas pilsētas bibliotēka sauc par izaugsmes gadu. Daudz cilvēku iedvesmots, sniedzot bibliotekāros pakalpojumus un piedaloties pilsētas kultūras un izglītības dzīvē, nopietni strādājot novadpētniecības, kopkataloga kvalitātes izaugsmes laukā, kā arī esot aktīviem dalībniekiem dažādos pilsētai svarīgos notikumos. Radoši tiek strādāts ar ikvienu darbu un procesu. Sociālajos tīklos izveidotas jaunas rubrikas: “No jaunumu plaukta” un “E-grāmatu pirmdiena”, kurās ik nedēļu tiek piedāvāts kāds jauns un interesants izdevums. Bibliotēkas ēkā ierīkots slēpnis slēpņošanas (Geocaching) spēlei, kuru atraduši 447 slēpņotāji.

Jelgavas pilsētas bibliotēkas mērķis ir virzīties uz izcilību, kas lieliski arī izdodas! Izveidota veiksmīga sadarbība ar biedrībām un uzņēmumiem. Bibliotēkas vārds skan daudzos pilsētas pasākumos: Jelgavas pilsētas svētku gājienā, Muzeju naktī, Metāla svētkos, Piena, maizes un medus svētkos, “ZinīBUMS” pasākumā, kurš veltīts Zinību dienai. Bibliotēka organizējusi Dzejas dienas pilsētā, devusies Lāčplēša dienas lāpu gājienā, organizējusi Baltā galdauta svētkus 4. maijā, bijusi Jelgavas novada Grāmatu svētku organizatore – 2017. gadā tie notika Sesavā.

2017. gadā Jelgavas pilsētas bibliotēka veiksmīgi strādājusi daudzos virzienos. Ir bijuši nozīmīgi restaurācijas darbi un remontdarbi, atjaunota un restaurēta K. Barona zāle ar unikāliem mākslinieka A. Zvejnieka gleznojumiem. Veidotas augstvērtīgas publikācijas par bibliotēkas krājumu, pasākumiem un pakalpojumiem, popularizēts novadpētniecības krājums, kā arī publicētas daudzas publikācijas par bibliotēkas darba aktualitātēm nozares informācijas resursos. No projektiem nozīmīgākais ir “Interreg V-A” Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Inovatīvu risinājumu attīstība bibliotēkās dažādu paaudžu apmeklētājiem pierobežas reģionā”.

2017. gada prioritāte Jelgavas pilsētas bibliotēkā bija bibliotēkas vārda nešana pasaulē. Bibliotekāres bijušas dalībnieces gan starptautiskajā kongresā “International Summit of The Book 2016” Īrijā, gan “Erasmus+” projekta “Andragoģija: virtuālā tālmācības sistēma bibliotekāriem” mācību interneta platformas novērtēšanā Nikolā Furnadžijeva Reģionālajā bibliotēkā Pazardžikā, Bulgārijā, gan Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) satelītkonferencē “The Challenge of Multiple Identities. Multiethnicity in Genealogy, Local History and Regional Memory – Challenges and Opportunities for Libraries and Other Memory Institutions”, Lietuvas Nacionālajā Martīna Mažvīda bibliotēkā Viļņā. IFLA 83. ģenerālkonferencē “Libraries. Solidarity. Society”, kas no 18. līdz 25. augustam notika Vroclavā, Polijā, Jelgavas pilsētas bibliotēka piedalījās konferences plakātu sesijā ar stenda referātu “4D bibliotēka – apzinātība un klātbūtne”.

Jelgavas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs Paulis Rēvelis: “Bibliotēka iesaistās daudzpusīgās aktivitātēs. Izjūtam savu bibliotēku kā atbalsta punktu gan tīri praktisku darbu risināšanā, gan arī kā vietu, kur atrast atbildes uz daudziem jautājumiem. Augstu novērtējam izcilās izstādes novadpētniecības jomā un veiksmīgo sadarbību ar daudzām iestādēm, biedrībām un nozīmīgiem cilvēkiem Jelgavā”.

SIA “Jelgavas tipogrāfija” valdes loceklis Rodijs Trankalis: “Jelgavas pilsētas bibliotēkas darbs pārsteidz ar radošu un interesantu pieeju lasīšanas popularizēšanā. Redzam bibliotekāres visos lielakajos pilsētas svētkos ar pavisam trakām idejām. Piena, maizes un medus svētkos viņas brauc ar Bibliolaivu, kura taisīta no piena pakām, Metāla svētkos piedāvā šīs nozares lasāmvielu, veido izstādes, piedāvā radošus darbiņus. Ļoti patīk veselīgā humora klātbūtne un vieglums meiteņu darbībā. (..) Un kur nu vēl Dzejas dienas Jelgavā, kur bibliotēka iegulda lielu darbu, lai pilsēta elpotu dzeju, redzētu un dzirdētu to.”

Arī Latvijas Bibliotekāru biedrība lepojas ar “Gada bibliotēku 2017” – Jelgavas pilsētas bibliotēku!

“Gada bibliotēka 2017” – Kuldīgas Galvenā bibliotēka

Kuldīgas Galvenā bibliotēka organizē savu profesionālo darbību, sekojot profesionālās jomas attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē. Līdztekus daudzpusīgam darbam ar bērniem bibliotēka ievieš jaunas darba metodes arī darbā ar novadpētniecības materiāliem, kas ir būtisks ieguldījums vietējās kopienas dzīvās vēstures – stāstu, fotogrāfiju, dokumentu, pastkaršu un publikāciju – apkopošanā. Bibliotēka izveidojusi novadpētniecības krātuvi “Digitālā Kuldīga”. Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā pieejamas vairākas novadpētniecības materiālu kolekcijas, piemēram, “E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas koris “Cantus””, “Amatiermāksla Kuldīgas novadā”, “Latvijas Tautas fronte. Kuldīgas nodaļa”, kā arī elektroniskais katalogs un novadpētniecības datubāze. Veicot novadpētniecības darbu, izveidojusies sadarbība ar Kuldīgas iedzīvotājiem, kas piedāvā fotogrāfijas no privātajiem albumiem vēsturisku notikumu ilustrēšanai, kā arī ar Kuldīgas novada muzeju, kas palīdz pētniecībā.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka novadpētniecības darbā izmanto jaunas metodes un var lepoties ar novadpētniecības datubāzi, kurā šobrīd ir 38 168 ieraksti par dažādām tēmām, turklāt 67 % ierakstu ir pievienotas anotācijas, kurās ir iespējama meklēšana pilntekstā. Kā alternatīva fiziskajām novadpētniecības mapēm tiek veidota novadpētniecības krātuve “Digitālā Kuldīga”, kurā šobrīd ir 33 466 faili, 1603 mapes ar kopējo apjomu 124 GB. Bibliotēkā digitalizēti 9517 dokumenti, 18 018 lappuses un 3922 attēlizdevumi, ko kuriem 1408 vienības ir Kuldīgas iedzīvotāju atnestās fotogrāfijas un 1293 apsveikuma kartītes par dažādām tēmām, kas tiek izmantotas virtuālo izstāžu veidošanā un noskaņas radīšanai svētku laikā.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka sadarbojas arī ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūtu, regulāri eksportējot kvalitatīvus ierakstus. 2017. gadā eksportēti 1678 ieraksti. Tiek rīkoti arī virtuālie konkursi. 2017. gadā novadpētniecības materiālu popularizēšanai izgatavotas 22 fragmentu mīklas (puzles) ar agrāko gadu Kuldīgas skatiem fotogrāfijās, kas tiek izmantotas dažādos pasākumos, piemēram, Muzeju naktī, Senioru veselības dienā, bibliotekārajās stundās un semināros Kuldīgas reģiona bibliotēku darbiniekiem kā palīgs informācijas meklēšanas mācībām novadpētniecības datubāzē.

Tā kā bibliotēka ir drošs un uzticams sadarbības partneris skolām, tad, palīdzot Kuldīgas 2. vidusskolai ēkas remonta laikā, skolēni vienu nedēļu mācījās Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā. Šai nedēļai tika izstrādātas nodarbības trīs klašu grupām, izmantojot puzles izglītojošām spēlēm un novadpētniecības datubāzi atbilžu meklēšanai par salikto attēlu. 2017. gadā Kuldīgas Galvenās bibliotēkas virtuālais apmeklējums ir pieaudzis par 41 %, un to veicinājusi arī novadpētniecības materiālu popularizēšana.

Kuldīgas pamatskolas direktore Jana Jansone: “Kuldīgas pamatskolai ir cieša sadarbība ar Kuldīgas Galveno bibliotēku. Bibliotēka sagatavo bibliotekārās stundas dažādām klašu grupām atbilstoši vecumposmam un par dažādiem aktuāliem tematiem, piemēram, par Kuldīgas un Kuldīgas novada vēsturi, elektroniskā kataloga izmantošanas iespējām, datubāzēm (“Letonika”, “EBSCO”, “Britannica”, “Lursoft”), bibliotēkas attālinātajiem pakalpojumiem (grāmatu rezervācija, lietošanas termiņa pagarināšana), drošību internetā, pareizu informācijas atlasi un apstrādi pētniecisko darbu izstrādei u. c. Tādējādi skolēniem veidojas prasmes strādāt ar informācijas avotiem digitāli un viņi gūst komplicētu informāciju par savas pilsētas un novada vēsturi”.

“Tieto Latvija” tirdzniecības vadītāja Baiba Mūze: “Kuldīgas Galvenā bibliotēka ir viena no Latvijas bibliotēkām, kurai ir ne tikai vislielākā pieredze digitālo kolekciju veidošanā, bet arī to kvalitāte ir augstu novērtēta. Pētījumā “Nacionālā identitāte digitālajā vidē” Kuldīgas Galvenās bibliotēkas veidotās digitālās kolekcijas ieguva visaugstāko novērtējumu. Jāatzīmē Kuldīgas Galvenās bibliotēkas speciālistu prasme digitālo kolekciju veidošanā ne tikai sadarboties ar citām iestādēm, bet iesaistīt arī iedzīvotājus.”

Latvijas Bibliotekāru biedrība lepojas ar “Gada bibliotēku 2017” – Kuldīgas Galveno bibliotēku!

 

Informāciju sagatavoja:
LBB valdes locekle Daina Girvaite un
LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone

Mūžībā aizgājusi Baiba Tormane

Maija otrā puse iesākusies ar sēru vēsti – mūžībā aizgājusi ilggadējā Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore, aktīva Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) atbalstītāja Baiba Tormane (1949–2018).

Latvijas bibliotēku nozare zaudējusi spēcīgu un enerģisku, nerimstoša optimisma un patiesas drosmes apveltītu personību. Baiba ir iedvesmojusi daudzus bibliotekārus ne tikai Zemgalē, bet arī visā Latvijā. Bijusi daudzu bibliotekāru iedrošinātāja un darbaudzinātāja, kaislīga inovatīvu ideju un netradicionālu pakalpojumu ieviesēja, nenogurdināma vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma popularizētāja. To apliecina arī 2015. gadā saņemtais Atzinības krusts, kas Baibai Tormanei piešķirts par nopelniem bibliotēku nozares darbā, lielo personīgo un profesionālo ieguldījumu bibliotēku tradicionālās lomas attīstībā, kultūras un zinātnes vērtību apkopošanā, saglabāšanā un popularizēšanā.

Baiba bija arī aktīva LBB biedre – ilgus gadus darbojusies biedrības valdē un Zemgales nodaļā, ar personīgu līdzdalību sekmējusi daudzu biedrības ideju, projektu un norišu īstenošanu, bijusi atbalsts un padomdevējs biedrības darbā un daudzu bibliotekāru profesionālajā dzīvē. Nozares profesionāļiem visvairāk žēl, ka Baibai savas dzīves laikā tā arī neizdevās savām acīm skatīt ilgi loloto un auklēto ideju par jaunu Bauskas Centrālās bibliotēkas ēku. Taču Baiba savas dzīves laikā ir uzcēlusi citu lielu un stipru bibliotēku – tas ir lepnums par bibliotekāra profesiju, profesionālā pašcieņa un pārliecība, uzdrīkstēšanās lauzt stereotipus un īstenot pavisam trakas idejas. Mēs visi atcerēsimies Baibu kā spēcīgu profesionāli, kas drosmīgi un atklāti iestājas par bibliotēkām un to attīstību, nepārtraukti ceļ bibliotēku darba kvalitātes latiņu un paplašina profesijas horizontu.

Izsakām līdzjūtību un skumstam kopā ar Baibas radiem, draugiem un kolēģiem. Taču vienlaikus lepojamies, ka ir bijis gods pazīt un strādāt plecu pie pleca ar tik profesionālu, atsaucīgu un iedvesmojošu kolēģi.

Baiba Tormane Latvijas Bibliotekāru 15. konferencē 2012. gada 11. aprīlī. Foto: Ligita Ieviņa

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja

123434
Latvijas Bibliotekāru biedrība