Notika LBB Zemgales reģiona bibliotekāru seminārs “Bibliotēkas simts gados”

2018. gada 7.­ novembrī Penkules kultūras namā notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Zemgales reģiona bibliotekāru seminārs “Bibliotēkas simts gados”, kuru ar Dobeles novada pašvaldības, LBB un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu rīkoja LBB Zemgales nodaļa un Dobeles novada Centrālā bibliotēka (DNCB).

LBB Zemgales reģiona bibliotekāru semināra “Bibliotēkas simts gados” dalībnieki. Foto: Evita Zute

Semināru atklāja viesmīlīgais kultūras nama saimnieks Normunds Smiltnieks. Uzrunās klātesošos sveica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa, DNCB direktore Lana Augule un LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Pēc oficiālajām uzrunām muzikālu sveicienu visiem klātesošajiem veltīja muzikālā apvienība “Māsas Legzdiņas”.

Pirmo lekciju “Latvijas vietvārdi un bibliotekāru līdzdalība to vākšanā” vadīja Sanda Rapa, LU Latviešu valodas institūta pētniece, direktores vietniece. Lekcijā tika stāstīts par Latvijas vietvārdu vienreizīgumu, savdabību un skaistumu. Pēc vēstures datiem, vietvārdu vākšanā agrāk lielu ieguldījumu ir devuši daudzi bibliotekāri. Lektore mudināja semināra dalībniekus būt aktīviem – iesaistīties vietvārdu vākšanā, glabāšanā un popularizēšanā.

Seminārā ar lekciju “Mainīgais bibliotekāra tēls” uzstājās novadniece, dzejniece, publiciste un žurnāliste Inese Zandere. Lekcijā viņa runāja par bibliotekāra lomu vēsturiski mainīgajā situācijā – kā bagātību glabātāju, iznīcinātāju, slēpēju, atklājēju un izplatītāju. I. Zandere lika pievērst uzmanību tam, ka līdzi laikam mainās gan cilvēku priekšstati un stereotipi par bibliotekāriem, gan viņu attiecības un komunikācija ar sabiedrību, gan vizuālais tēls.

Pasākuma turpinājumā ar iespaidīgu prezentāciju uzstājās Dr.arch.h.c., KM eksperts, RISEBA augstskolas Arhitektūras programmas direktors Jānis Dripe. Semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas īpašos arhitekta Gunāra Birkerta radītos arhitektūras knifus, kuri bibliotēkas apmeklētājam rada interesantas ilūzijas. Lektors prezentācijā parādīja un pastāstīja arī par citām arhitekta G. Birkerta projektētajām bibliotēkām, kas atrodas ASV, kā arī deva ieskatu par citām ievērojamu arhitektu radītajām unikālajām bibliotēkām pasaulē.

Kā pēdējā seminārā uzstājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā speciāliste, LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone, kas dalījās gūtajos iespaidos no IFLA 84. ģenerālkonferences Kualampurā, Malaizijā. Kā konferences odziņa bijusi bibliotekāru modes skate, tāpēc arī M. Jēkabsone savu uzstāšanos beidza ar aicinājumu visus klātesošos piedalīties modes skatē turpat uz Penkules kultūras nama skatuves. Drosmīgākās un atsaucīgākās bibliotekāres ļāvās aicinājumam un demonstrēja savu tērpu.

Pēc latviskajām pusdienām, ikvienam bija iespēja apskatīt pie Penkules kultūras nama esošo “runājošo akmeni “, kas uzstādīts piemiņai represētajiem pagasta iedzīvotājiem. Uz pieminekļa ir attēlots sainītis, kādu izsūtījumā uz Sibīriju līdzi paņēmusi pagasta nabagmājas iemītniece un pieejot pie akmens, atskan Penkules iedzīvotāja zinātņu doktora Astrīda Freimaņa balss. Labai un radošai idejai, bibliotekāriem bija iespēja arī izcept katram savu mīklas rullīti uz ugunskura, kurš tika uztīts uz lazdas kociņa.

Fotogalerija: DNCB “Facebook” lapā un LBB “Facebook” lapā.

 

Ziņu sagatavoja:
Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore
Lana Augule

 

Pasākumu atbalstītāja:

 

 

 

 

 

 

Latvijā viesojās bibliotekāri no Flandrijas

Laikā no 24. līdz 26. oktobrim Latvijā viesojās ap 20 cilvēku liela bibliotekāru grupa no Flandrijas. Flandrija ir reģions Beļģijas ziemeļu daļā, kurš ir īpašs ar to, ka tajā dzīvojošie galvenokārt runā flāmu valodā, kas ir viens no holandiešu valodas dialektiem. Flandrijas reģionā atrodas tādas Beļģijas pilsētas kā Brisele, Antverpene, Gente, Brige un Lēvena.

Flandrijas bibliotekāru braucienu uz Latvijas bibliotēkām organizēja Flāmu bibliotēku un arhīvu biedrība (The Flemish library and archive association; De Vlaamse Vereniging voor Bibliotheek, Archief & Documentatie, VVBAD). Biedrība ir nevalstiska profesionāla organizācija, kas apvieno Flandrijas bibliotēku, arhīvu un dokumentācijas centru darbiniekus. Organizācija ir dibināta 1921. gadā, un tajā darbojas aptuveni 3500 biedru. Biedrības tīmekļvietne: https://www.vvbad.be.

Vienmēr ir iedvesmojoši satikt kolēģus no citām valstīm.
Foto: Māra Jēkabsone

Galvenās VVBAD darbības jomas: informācijas piekļuves un zināšanu izplatības aizstāvība; konferenču, semināru un pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana; profesionālās informācijas aprites nodrošināšana, tajā skaitā profesionālā nozares žurnāla “META” izdošana.

Biedrībā ir četras sekcijas: Publisko bibliotēku sekcija; Arhīvu sekcija; Dokumentācijas centru sekcija un Augstākās izglītības iestāžu bibliotēku sekcija. Vēl biedrībā ir divas komitejas: Mākslas bibliotēku komiteja un Mantojuma bibliotēku (Heritage libraries) komiteja.

Profesionālās pieredzes apmaiņas braucienā uz Latviju bija ieradušies biedrības pārstāvji no visiem bibliotēku veidiem, tādēļ arī vizītes programma bija plaša un daudzveidīga. 24. oktobrī viesi apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur 8. stāva lasītavā pēc viesu ierosinājuma tika noorganizēta Latvijas-Beļģijas (Flandrijas) bibliotekāru tikšanās-diskusija. Pasākumā no Latvijas puses piedalījās Latvijas Bibliotekāru biedrības, Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas, Kultūras informācijas sistēmu centra, Jelgavas pilsētas bibliotēkas un vēl dažu bibliotēku pārstāvji. Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone sniedza prezentāciju par Latvijas bibliotēku sistēmu, to papildināja Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītāja Jāņa Ziediņa stāstījums par Kultūras informācijas sistēmu centru un tā lomu Latvijas bibliotēku dzīvē, savukārt ar Flandrijas bibliotēkām Latvijas kolēģus iepazīstināja VVBAD pārstāve Lise Vandecruys.

Par Latvijas bibliotēkām stāsta Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone.
Foto: Elīna Sniedze

Flāmu bibliotēku un arhīvu biedrības pārstāve Lise Vandecruys iepazīstina ar Flandrijas bibliotēkām.
Foto: Elīna Sniedze

Nav pārsteigums, ka bibliotēkas un bibliotekāri visur pasaulē ir ļoti līdzīgi. Tāpat kā panākumi, piemēram, jaunu bibliotēku ēku celtniecība un lietotāju atbalsts, arī problēmas ir līdzīgas: finanšu trūkums un bibliotēku skaita samazinājums, e-grāmatu un obligātā eksemplāra, autortiesību un bibliotekāru paaudžu nomaiņas jautājums, kā arī sevis meklējumi 21. gadsimta apstākļos.

25. oktobrī flāmu bibliotekāri apmeklēja Ventspils Pārventas bibliotēku, Kuldīgas Galveno bibliotēku, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnisko bibliotēku un Latvijas Universitātes bibliotēku, bet 26. oktobrī: Valmieras integrēto bibliotēku, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēku un Rīgas Centrālo bibliotēku.

Flandrijas bibliotekāru brauciens un arī 24. oktobra tikšanās notika, pateicoties informatīvam un organizatoriskam Latvijas Bibliotekāru biedrības atbalstam. Kas zina, varbūt arī Latvijas bibliotekāri kādreiz apmeklēs Flandrijas bibliotēkas? Tas noteikti ir tā vērts!

Fotogalerija: Latvijas Bibliotekāru biedrības “Facebook” lapā.

 

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

Bibliotēkas un velo dzīvesstils

“Cycling for Libraries” jeb velo-biblio (turpmāk tekstā – Cycling4Libraries) ir fantastiskākais staptautiskais bibliotekāru mūžizglītības projekts kopš 2010. gada. Projekta forma ir nekonference, kas paredz gūt pieredzi un iespaidus minot pedāļus un slaukot sviedrus, nevis klausoties formālas prezentācijas. Velo – nekonferences inovatīvais koncepts – man patiesi ir tuvs!

Projektā piedalos jau septiņus gadus. Ar velo pa Eiropas un aizokeāna bibliotēkām pieredze smelta aptuveni 90 bibliotēkās, dienā vidēji nobraucot 60 km.

Bibliotēkas šajos braucienos ir pieredzes, atpūtas, viesmīlības, kafijas, īsākas vai garākas snaudas, interneta piekļuves un telefona uzlādes vietas.

Lai arī lielas ļaužu grupas īsti nav mans esības formāts, tomēr, mīt pedāļus plecu pie pleca ar kolēģiem pa bibliotēkām, ir mana komforta zona. Izbaudu katru mirkli, jo mīlu šo ģeniālo kombināciju – piedzīvojums, izglītība, velo un daudzie grāmatu mīļi.

Izjūtu ķīmija šajā kompānijā rada atkarību. Patiesi, neesmu sociālo tīklu fane, bet Cycling4Libraries ir dzīvs sociālais tīkls – tev ir savs profesionālais profils, tu darbojies, sadarbojies, tev patīk, tev nepatīk, tu uz brīdi apstājies. Tu pieslēdzies, tu dalies, izmantojot tēmturi #cyc4lib, tu komunicē. Tu vienkārši baudi mirkļus – sadzīviskus, profesionālus, izklaidējošus, nopietnus, sociāli-politiskus.

Sākotnēji, rezultāts rādās kā kaleidoskopisku iespaidu mikslis, tomēr, sviedru garšai izgaistot, rodas iedvesmojošs un profesionāli nozīmīgs stāsts.

Šīs vasaras velostāsts CicloBiblio2018 ir par Rumāniju. Velopārgājiens 370 km garumā ietvēra senāko Melnās jūras reģionu Dobrogeju, no Konstantas līdz Galati. Bezgala skaists, tomēr, ekonomiski nabadzīgākais Rumānijas Donavas deltas kalnu reģions.

Rumānijas velobraucienu organizēja rumāņu bibliotekāre Klaudija Serbanuta, bijusī Rumānijas Nacionālās bibliotēkas direktore, tagad projekta CodeKids vadītāja, un Laszlo Kiss, Rumānijas bibliotekāru biedrības Skolu bibliotēku sekcijas vadītājs.

Braucienu atbalstīja Rumānijas Bibliotekāru asociācija un organizācija “Progress Foundation”.

Patiesi novērtēju ikgadējā velo brauciena organizatoru darbu. Tas ir izaicinājums, jo Cycling4Libraries Rumānijā apvienoja vācu precizitāti, itāļu vieglumu un Tour de France sviedrus.

Brauciena starptautiskumu veidoja rumāņu, horvātu, latviešu un ungāru bibliotekāri.

Šis brauciens iezīmīgs ar ārkārtēju sirsnību, vietējo kolorītu, dabas rezervātu neskarto šarmu, vecticībnieku sādžām un rumāņu kulināro mantojumu.

Lai arī apmeklējām vien sešas bibliotēkas, tās bija tik kolorītas un neaizmirstamas! Būtiski, ka brauciena organizētāji bija Rumānijas bibliotekārās sabiedrības vadošie cilvēki un bieži vien izvērtās garas profesionālas diskusijas. Pieļauju, ka šo lauku mazo bibliotēku darbinieki tik bieži netiekas ar kolēģiem no Bukarestes. Patiesībā, iespējams nemaz netiekas…

Velobraucienā no bibliotēkas uz bibliotēku tika popularizētas bibliotēkas, iesaistīta vietējā sabiedrība, spodrināta profesionālā pašapziņa un veicināts aktīvs dzīvesveids.

Lielākais guvums no dalības Rumānijas velo-biblio braucienā ir profesionālā tīklošana un draudzība. Cik apbrīnojami vienojoša ir bibliotekārā degsme, neskatoties uz  kultūras un valodas atšķirībām!

Būtībā, Cycling4Libraries ir velo kultūras un dzīvestila kultivēšana bibliotēkās.

Ar velo pa bibliotēkām ir īpaša izglītošanās forma, kurā iesaistīties var ikviens, kuru noorganizēt vietējā līmenī arī var ikviens proaktīvs bibliotekārs.

Ja nekustināsim pedāļus, tad dzīves velosipēds nekustēsies. Tāds ir manas dzīves moto. Un jūsējais?

 

Informācija: http://www.cyclingforlibraries.org/ un https://animoto.com/play/uBz0dpCDMKrkP5GhXelhGg

 

Rakstā izmantoti CicloBiblio2018 publicitātes materiāli.

 

Aija Jankava
LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja
Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre

Eiropas kultūras identitātes un pilsoniskuma konstruēšana Erasmus+ programmas projektu ietvaros

Laikā no 2018. gada 26. septembra līdz 28. septembrim Itālijas Erasmus+ nacionālā aģentūra organizēja Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ starptautiskās sadarbības pasākumu (TCA) – konferenci “Ceļā uz pilsonisko apziņu izmantojot Eiropas kultūras mantojumu” (Paths towards Citizenship through European Cultural Heritage) Palermo, Itālijā.

Konferencē piedalījās 130 pārstāvji no 20 Eiropas valstīm un 500 Itālijas skolu, universitāšu, pieaugušo izglītības iestāžu, Nacionālo aģentūru, Izglītības ministriju un pašvaldību pārstāvji.

Konference bija daļa no 1268 Itālijas realizētajām iniciatīvām Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros. Konferences darbs ritēja četros tematiskos blokos: Kultūras mantojums Eiropas identitātes stiprināšanā; Izglītība un kultūra radikālisma apkarošanai; Mantojums pieder visiem; Vidusjūras kultūra kā tilts uz citām kultūrām.

Konferences paneļdiskusijas, priekšlasījumi un labās prakses piemēri Erasmus+ projektu gaismā iezīmēja Eiropas kultūras identitātes un modernā pilsoniskuma konceptu, balstītu uz brīvību un demokrātiju.

Konferences formālais mērķis bija iepazīt un svinēt Sicīlijas kultūras mantojumu. Tomēr, tematisko bloku provokatīvais uzstādījums aicināja atbildēt uz izglītotājiem, māksliniekiem, bibliotekāriem, dažādu līmeņu vadītājiem neērtiem jautājumiem: kas ir pilsoniskums, pilsoniskā piederība, aktīvais pilsoniskums, kultūras pilsoniskums, pasaules pilsoniskums, pilsoniskuma ideoloģiskā bagāža? Vai tāda Eiropas identitāte vispār eksistē? Vai un kā iespējams sajust piederību kolektīvās identitātes konceptam? Kāda ir cena, ko maksājam par Eiropeisko identitāti?

Aptuveni 160 konferences dalībnieku vidū biju vienīgā bibliotekāre. Jāatzīst, mani ikreiz pārsteidz izglītības un kultūras sektora profesionāļu izbrīns par bibliotekāru klātbūtni Erasmus+ apmācībās, projektos un semināros: ko skolu bibliotekārs saredz un sadzird un gūst starptautiskos tālākizglītības pasākumos?

21. gadsimta skolas bibliotēkas atslēgvārdi ir sociālā līdzdalība, sociālā tīklošana un viedokļu apmaiņa. Šodienas bibliotēka sen nav tikai kultūras mantojuma novietne, bet mācību vide un izziņas cikla posms. Būtiski, lai šajā posmā kultūras mantojuma resursi tiktu ne vien gūti, bet sintezēti zināšanās.

Mana ikdienas darba lielais izaicinājums ir rast sinerģiju starp mūsdienu izglītības procesu un kultūras mantojuma resursiem.

Rietumu sabiedrībai šobrīd ir divi izaicinājumi: kultūras mantojuma marginalizācijas tendence un kultūras mediācija transkulturālā sabiedrībā. Būtībā, mēs piedzīvojam eiropeiskās identitātes krīzi. Izrādījies, ka identitāte nav tikai piederība un iekļaušanās, identitāte ir arī apzināta vēlme neiekļauties un izstāties.

Eiropas kultūras identitāte ir ne vien pētnieciski interesants jautājums, bet arī politisks: teju 60 gadus pēc Romas līguma parakstīšanas (šodien to sauc Līgums par Eiropas Savienības darbību). Eiropas Savienība ir ierobežots, nepabeigts un ekonomiskā racionālismā balstīts projekts, kuru raksturo demokrātijas un kultūras integrācijas deficīts.

Šeit ir adrenalīna pilns aspekts skolu bibliotēku darbā: no vienas puses, bibliotēka ir kultūras mantojuma mediators transkulturālā sabiedrībā, kura veidojas daļēji stihiski. No otras puses, bibliotekāriem pieder intelektuāla vara veidot šodienas sabiedrības satvaru, veicinot kultūras un mediju pratības formas.

Konferencē dzirdētie labās prakses piemēri rāda, ka Erasmus+ projekti ir mehānisms ceļā uz Eiropas kolektīvo identitāti, kura nebūt nekontrastē ar dažādajām nacionālajām identitātēm, bet gan pauž lojalitāti kultūras vērtībām: cilvēktiesībām, izteiksmes brīvība, demokrātijai un tiesiskumam.

Daudzie izglītības, mākslas un kultūras projekti patiesībā var būt rīks, kas pārvērš nacionālās vērtības, simbolus un uzskatus par kopējām sociālajām un politiskajām normām.

Konferencē dzirdētais vairoja apziņu, ka kultūras mantojums ir spēcīga pilsoniskās piederības komponente un bibliotekāru proaktīva iesaiste var nodrošināt kultūras mantojuma ilgtspēju un vērtību pieejamību.

No Palermo atvedu pārliecību, ka kultūrizglītība nefokusējas uz artefaktiem, bet uz dzīvo kultūru un pati izglītība ir kultūras mantojuma daļa. Ir skaidrs, ka mūsdienu Eiropa ir daudzveidību Eiropa, kurā kultūras mantojuma kodu neparastās realitātes gan konfliktē, gan sadarbojas vienlaikus. Kopējā Eiropas identitāte nav kolektīvās atmiņas ideālu iekonservēšana, bet gan atvērtu un dinamisku projektu realizēšana.

Novēlu kolēģiem Latvijas skolu bibliotēkās iesaistīties un realizēt projektus, kuri rada vienotu kultūras telpu!

 

Informācija par konferenci: http://culturalheritage.erasmusplus.it/

#EuropeForCulture

 

Aija Jankava
LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja
Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre

12338
Latvijas Bibliotekāru biedrība