Vebinārs Latvijas bibliotēkām par Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu finansēšanas iespējām bibliotēkām 2021.–2027. gadā

Eiropas Bibliotēku, informācijas un dokumentācijas birojs (European Bureau of Library, Information and Documentation Associations, EBLIDA), Latvijas Bibliotekāru biedrība un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju 2021. gada 22. februārī rīko vebināru “Zoom” platformā, lai diskutētu par Latvijas bibliotēku pieredzi, apgūstot Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu (ESIF) finansējumu, kā arī par bibliotēku iespējām 2021.–2027. gada finansējuma plānošanas periodā. Vebinārs notiks latviešu un angļu valodā ar sinhrono tulkojumu.

Vebinārā piedalīsies EBLIDA prezidents Tons van Vlimerens (Ton van Vlimmeren) un direktors Džuzepe Vitjello (Giuseppe Vitiello), lai iepazīstinātu ar EBLIDA veikto pētījumu “Domāt neiedomājamo” (Think the Unthinkable), kas fokusējas uz bibliotēku iespējām pēc-Covid laikā iesaistīties ESIF apguvē ilgtspējīgas attīstības mērķu kontekstā.

Attiecībā uz ESIF Latvijā, jaunajam periodam ir sagatavots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda darbības programmas projekts, kas vēl tiks diskutēts un precizēts nacionālā līmenī, lai indikatīvi 2021. gada maijā varētu tikt uzsākta saskaņošanas procedūra ar Eiropas Komisiju. Darbības programmas apstiprināšana plānota 2021. gada otrajā pusē vai pat gada beigās. Vienlaicīgi nacionālā līmenī tiek strādāts pie Kultūrpolitikas pamatnostādnēm un Bibliotēku nozares stratēģijas.

Latvijas bibliotēkām ir pieredze ar ESIF finansējuma apguvi dažādās programmās iepriekšējos plānošanas periodos. Bibliotēkas ir bijušas ieguvējas arī tādos ESIF projektos, kurus realizējušas pašvaldības vai augstskolas. Pārsvarā bibliotēkas ir bijušas partneri INTERREG pārrobežu projektos, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (EAFRD) Latvijas Lauku attīstības programmā vai ERASMUS programmās, bet ir arī atsevišķu bibliotēku pieredze Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma apguvē, t. sk. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Gatavojoties vebināram un veicot nelielu aptauju Latvijas bibliotēku vidē, īpaši publiskajās bibliotēkās, iezīmējās projektu ietvaros realizēto aktivitāšu sasaiste ar Eiropas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Bibliotēku sistēmas loma nacionālā kontekstā Latvijā ir nozīmīga un pat var uzskatīt, ka tā pieaug dažādu sabiedrības attīstības tendenču dēļ – informācijas uzticamības jautājumos, izglītojošās darbības jomā, kā arī digitālās vides nozīmīguma pieaugšanas dēļ, īpaši globālās pandēmijas apstākļos. Bibliotēku tīkla loma tiek uzsvērta ne tikai kultūras un kultūras mantojuma nozares attīstības plānošanas dokumentos, bet arī citu jomu politikas plānošanā: izglītības, zinātnes, sabiedrības integrācijas, pašvaldību lietu un sociālās labklājības, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības jomā. Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas lomas nozīmīgums nacionālā mērogā pieaug – to veicina sabiedrības transformācija, īpaši digitālajā sfērā.

Vietējā kontekstā bibliotēkas ir uzsvērušas, ka tās ir vieta, kur saņemt gan e-pakalpojumus, gan tradicionālo grāmatu, kā arī ir pasākumu norises, izglītošanās un mūžizglītības vieta vietējai kopienai. Nacionālā mērogā bibliotēkas ir informācijas saņemšanas un nodošanas (ne tikai grāmatu veidā, bet arī izmantojot e-resursus) vieta dažādām sabiedrības grupām. Bibliotēkas, īpaši akadēmiskās un speciālās, saredz savu lomu, integrējoties izglītības, pētniecības un jaunrades procesos, kā arī atbalstot medijpratību un informācijpratību.

Aptaujātās bibliotēkas neuzskata, ka IAM sasniegšana bibliotēku lomu varētu pārorientēt, drīzāk paplašināt, padziļināt un radīt daudzpusīgākas darbības iespējas. Bibliotēkas varētu kļūt par vietu, kur iemācīties strādāt ar informāciju, lai cilvēki būtu izglītoti un loģiski, kritiski domājoši. Aptaujātie uzsver, ka būtu patīkami, ja bibliotēkas būtu ne vien informācijas sniedzējas, bet – sabiedrības un pašvaldību acīs – iestādes, uz kurām paļaujas un kuru lomu kā sabiedrības izglītošanas centram neviens neapšauba.

Latvijas Brīvprātīgajā nacionālajā ziņojumā ANO par IAM sasniegšanas gaitu Latvijā (2018) iekļautās prioritātes – starpnozaru sadarbība un atbildība, indivīda, pilsoniskās sabiedrības loma un atbildība, izglītošana un iesaiste –, kā uzskata bibliotēkas, lielā mērā nostiprina bibliotēku lomu, kā arī dod impulsu bibliotekārā darba uzlabošanai.

Diemžēl daudzas no aptaujātajām bibliotēkām nezin vai nav informētas par IAM vietēja vai pilsētas mēroga politikā, tomēr apzinās, ka IAM ir integrēti visu līmeņu valsts plānošanas dokumentos, sākot ar Nacionālo attīstības plānu un beidzot ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Attiecībā uz Latvijas publiskajām bibliotēkām katrā gadījumā tas ir bijis atkarīgs arī no pašvaldības pieejas – vai vietējās bibliotēkas ir bijušas iesaistītas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī no pašu bibliotēku informētības un vēlmes iesaistīties, kad šāds plānošanas process noris.

Gan šie jautājumi, gan konkrēti Latvijas bibliotēku piemēri ESIF apgūšanā tiks apspriesti vebināra laikā, kā arī Latvijas atbildīgās institūcijas nacionālā līmenī ir aicinātas iezīmēt ESIF iespējas tieši Latvijas bibliotēkām 2021.–2027. gadā, lai rosinātu finansējuma iespēju izmantošanu, vienlaicīgi turpinot IAM sasniegšanu Latvijas sabiedrībā ar bibliotēku starpniecību.

Vebināra programma

Dalība vebinārā ir bez maksas, taču nepieciešama iepriekšēja reģistrācija. Pieteikuma anketa būs atvērta līdz 15. februārim.

 

Informāciju sagatavoja:
Katrīna Kukaine
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta direktore

 

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība