LBB sekciju aktualitātes 2019. gadā

2019. gada 17. aprīlī Latvijas Bibliotēku festivāla laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centrā notika piecu Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) profesionālo interešu sekciju sanāksmes:

  • Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas,
  • Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas,
  • Bibliotēku attīstības sekcijas (tagadējās Bibliotēku mārketinga sekcijas),
  • Jauno speciālistu sekcijas,
  • Novadpētniecības sekcijas.

Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas sanāksmē piedalījās 14 dalībnieki. Sekcijas vadītāja Aija Jankava iepazīstināja klātesošos ar sekcijas aktualitātēm un padarīto 2018./2019. gada sezonā.

LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja, Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre Aija Jankava. Foto: Kristians Luhaers

Sapulces centrālā  tēma bija LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas darbības koncepts Latvijas bibliotekārajā sabiedrībā.

Sarunu ievadīja LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova – iepriekšējā sekcijas vadītāja – iepazīstinot ar padarīto LBB iepriekš un savu redzējumu Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas turpmākajā darbībā. Izvērtās diskusija par nepieciešamību veidot divas sekcijas: bērnu bibliotēku un skolu bibliotēku, tomēr vairums klātesošo pamatoti aizstāvēja vienas sekcijas ideju, uzsverot, ka jāaktivizē metodiskais darbs reģionos, jādažādo sekcijas darba formas un jāmaina komunikācija LBB ietvaros.

Tēmu par sekcijas darbības konceptu turpināja Ilze Kļaviņa, LNB Bibliotēku attīstības centra projektu koordinatore, stāstot par skolu bibliotekāru semināriem kā galveno atbalsta formu skolu un bērnu bibliotekāriem un labās prakses piemēriem reģionu galveno bibliotēku sadarbībā ar skolu bibliotēkām. Tika rosināts saskaņot bibliotekāros pasākumus un aktivitātes valsts mērogā, jo visi semināri un konferences koncentrējas vienlaikus un pārklājas. Piemēram, aprīlī IBBY aktivitātes norit gandrīz vienlaikus ar LBB konferenci. To taču iespējams apvienot, liekot kopā LNB un LBB organizatorisko un finanšu kapacitāti.

Sapulces dalībnieki tā arī nesagaidīja Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības (LSBB) pārstāves, lai arī viņas bija personīgi uzrunātas. Izvērtās diskusija par reālu sadarbību ar LSBB – sadarbības līgums tika parakstīts jau pirms diviem gadiem, taču reālas sadarbības nav. LSBB neatsaucās arī uz aicinājumu tikties ar Ungārijas Skolu bibliotēku asociācijas pārstāvēm konferences šī gada Latvijas Bibliotēku festivāla ietvaros.

Sapulces noslēgumā tika izvērtētas Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas darbības iespējas un izaicinājumi.

Secinājums bija vienprātīgs: lai arī mainās darba formas un profesionālā vide, darbība sekcijā ir iespēja satikties ar domu biedriem, mainīt un virzīt savu karjeru un profesionāli pašapliecināties.

Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas sanāksmes dalībnieki apmainījās ar idejām, kas varētu noderēt grāmatniecības un bibliotēku vēstures pētniecības darbā. Trīs klātesošie sanāksmes dalībnieki vienojās, ka ir nepieciešams ne tikai turpināt un izvērst bibliotekāru biogrāfiju pētniecību, bet arī rosināt bibliotēku darbiniekus pievērst uzmanību tām bibliotēkām, kurām drīz svinama simtgade. Kā vērtīgs avots minēta “Latvijas Bibliotēku padomes gada grāmata” (1926, 1932), kas digitalizētā veidā pieejama Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas grāmatu kolekcijā – tajā iespējams precizēt un papildināt informāciju par Latvijas Republikas sākumgados dibinātajām bibliotēkām.

Bibliotēku attīstības sekcijas sanāksmē piedalījās 34 dalībnieki. Tā kā sekcijai tajā brīdī nebija vadītāja, sanāksmes vadību uzņēmās LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Viens no galvenajiem sapulces mērķiem bija izlemt par tālāko sekcijas darbību, īpaši ņemot vērā situāciju, ka sekcija jau gadu pastāv bez vadītāja. Atgādinājumam jāmin, ka LBB Bibliotēku attīstības sekcija tika izveidota pagājušā gada Latvijas Bibliotēku festivāla laikā, kad kopīgajā Publisko bibliotēku sekcijas, Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas sanāksmē tika nolemts visas trīs sekcijas apvienot un izveidot vienu sekciju – Bibliotēku attīstības sekciju. Diemžēl gada laikā uz sekcijas vadītāja vietu nav pieteicies neviens kandidāts. Šī iemesla dēļ sekcijas ietvaros arī nav notikusi nekāda darbība. Ņemot vērā to, ka bez sekcijas vadītāja pilnvērtīgs sekcijas darbs nav iespējams, M. Jēkabsone izvirzīja divus priekšlikumus: vai nu sekcija jālikvidē, vai arī jāmēģina atrast sekcijas vadītājs, jo uzturēt sekciju bez reālas darbības nav lietderīgi. Balstoties uz līdzšinējo LBB sekciju darba pieredzi, reālu virzību sekcijai var dot tikai tās vadītājs, kas veido komandu un kopā ar sekcijas biedriem īsteno idejas. Sekcijas dalībniekiem apspriežoties, tika atrasts sekcijas vadītāja kandidāts – Viktorija Agafonova no Jelgavas pilsētas bibliotēkas. Klātesošie atbalstīja V. Agafonovas kandidatūru, un tika nolemts, ka Jelgavas pilsētas bibliotēkas vadība mēneša laikā sniegs atbildi, vai piekrīt V. Agafonovas darbam sekcijas vadītāja amatā.

LBB Bibliotēku attīstības sekcijas (tagadējās Bibliotēku mārketinga sekcijas) sanāksmes dalībnieki. Foto: Egija Grence

Nākamais jautājums, kuru apspriešanai izvirzīja M. Jēkabsone, bija sekcijas nosaukuma maiņa. Esošais sekcijas nosaukums pārklājas ar LNB Bibliotēku attīstības centra nosaukumu, un līdzšinējā pieredze liecina, ka bibliotekāri diezgan grūti izšķir LNB, LBB, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas un Kultūras informācijas sistēmu centra funkcijas un atbildību. Ja tiek atstāts esošais nosaukums – Bibliotēku attīstības sekcija –,  jāsaprot, ar ko sekcija savā darbā atšķirsies no LNB Bibliotēku attīstības centra veikuma, kuru dublēt nebūtu lietderīgi. Atsaucoties uz pagājušā gada sapulcē izvirzītajiem apvienotās sekcijas mērķiem – mārketings, pētniecība, pakalpojumi, resursi, infrastruktūra, interešu aizstāvniecība – tiek izvirzīts priekšlikums sekciju nosaukt par Bibliotēku mārketinga sekciju. Kā arguments tiek minēts tas, ka mārketings ir ietilpīgs jēdziens, kurš iekļauj visus minētos mērķus, turklāt bibliotēku mārketings ir tieši tas, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, aktīvi popularizējot bibliotēkas, to lomu un nozīmi sabiedrībā. Vairākumam klātesošo balsojot “par”, tika apstiprināts sekcijas nosaukums – Bibliotēku mārketinga sekcija.

Jautājums par sekcijas vadītāju tika atrisināts mēneša laikā pēc sekcijas sanāksmes – Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa deva akceptu V. Agafonovas darbībai LBB Bibliotēku mārketinga sekcijas vadītājas amatā. Ja jums ir vēlēšanās iestāties LBB Bibliotēku mārketinga sekcijā vai ir priekšlikumi sekcijas darbam, ikviens ir aicināts rakstīt sekcijas vadītājai: Viktorija.Agafonova@biblioteka.jelgava.lv.

Jauno speciālistu sekcijas biedri izmantoja sanāksmes laiku, lai kopīgi draugu un biedru lokā nosvinētu 10 gadu jubileju, atskatītos uz paveikto un svinīgi apstiprinātu jauno sekcijas vadītāju Aigu Pīķi. Sanāksmē piedalījās 8 sekcijas biedri un 12 bijušie biedri un atbalstītāji. Jaunā sekcijas vadītāja prezentēja sekcijas nākotnes vīziju un aicināja ikvienu pievienoties trīs plānotajos biedru semināros: 14. jūnijā Preiļu Galvenajā bibliotēkā (atskats), 5. jūlijā Madonas novada bibliotēkā (atskats) un 15. augustā Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā (atskats). Kopš sekcijas sanāksmes A. Pīķe ir veiksmīgi absolvējusi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmu “Informācijas pārvaldība”, kā arī mainījusi darbības sfēru no bibliotēkām uz arhīviem, kļūstot par Latvijas Nacionālā arhīva Institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības departamenta vecāko eksperti. Paldies Elīnai Veļai (sekcijas vadīšanas laikā – Sniedze) par mērķtiecīgu un aktīvu darbu sekcijas vadīšanā!

LBB Jauno speciālistu sekcijas sanāksmes dalībnieki. Fotogrāfijā LBB valdes locekle, iepriekšējā sekcijas vadītāja Elīna Veļa (centrā no kreisās), tagadējā sekcijas vadītāja Aiga Pīķe un LBB valdes locekle, pirmā sekcijas vadītāja Dace Ūdre. Foto: Egija Grence

Novadpētniecības sekcijas sanāksmē piedalījās 29 sekcijas biedri un citi interesenti. Sanāksmes laikā tika īsi pārrunāti sekcijas galvenie darba virzieni un paveiktais (kopš sekcijas dibināšanas 1994. gadā līdz 2003. gadam, kad sekcijas vadītājas pienākumus beidza pildīt Inta Sallinene). Norisinājās diskusija par sekcijas darba dīkstāvi 15 gadu garumā, par motivāciju un iespējām aktivizēt sekcijas darbu; sekcijas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga iepazīstināja ar pavasarī veiktās biedru tiešsaistes aptaujas rezultātiem par sekcijas darbības mērķiem. Veiksmīgi norisinājās sanāksmes grupu darbs – tika izvirzīti Novadpētniecības sekcijas īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un aktuālās darbības jomas. Rezultātos skaidri iezīmējās nozīmīgākā problēma – lielu daļu funkciju, ko biedri sagaida no LBB Novadpētniecības sekcijas, šobrīd sekmīgi un kvalitatīvi veic LNB Bibliotēku attīstības centrs. Tas, ko liela daļa biedru vēlas no dalības sekcijā – būt piederīgiem, just kopību un atbalstu Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba kopienā. Plānojot iespējamās nākotnes aktivitātes, iezīmējās būtisks akcents – Novadpētniecības sekcijai jābūt tai vietai, kur iespējama neformāla, nepastarpināta saziņa. Sanāksmes laikā dalībnieki vienojās par to, ka nepieciešams organizēt nekonferenci kādā no Latvijas bibliotēkām, lai brīvā, draudzīgā un pašiniciatīvā balstītā gaisotnē tiktos ar kolēģiem un dalītos pieredzē. Septembrī izveidota LBB Novadpētniecības sekcijas domubiedru grupu Facebook vietnē, lai ātri un nepastarpināti sazinātos savā starpā.

LBB Novadpētniecības sekcijas sanāksmes dalībnieki. Foto: Egija Grence

 

Ziņu sagatavoja:

LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava
LBB Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas vadītāja Jana Dreimane
LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone
LBB valdes locekle, iepriekšējā Jauno speciālistu sekcijas vadītāja Elīna Veļa
LBB Novadpētniecības sekcijas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība