Aizvadīts Starptautiskais Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs Tallinā

Starptautiskajā Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārā (International Seminar for Young Librarians from Baltic Countries), kurš norisinājās 2019. gada 27.–28. jūnijā Tallinā, Igaunijā, Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekciju (JSS) pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) bakalaura studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 2. kursa studente Alise Klauža un “Bibliotēkzinātne un informācija” 2. kursa maģistrante un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre Antra Upeniece. Šī gada seminārs bija veltīts tēmai “Kas ir bibliotekārs?” (Who is a librarian).

Foto: A. Upeniece

Seminārs norisinājās Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Tallinna Ülikooli Akadeemiline Raamatukogu). To rīkoja Igaunijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu klubs (Eesti Raamatukoguhoidjate Ühing (ERÜ) Noorteklubi), kurš oficiāli savu darbību sācis 2014. gadā. Semināru vadīja Jana Tonisone (Jaana Tõnisson; Tallinas Universitātes sabiedrisko attiecību speciāliste un Igaunijas Jauno speciālistu kluba valdes locekle).

Tallinas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Foto: A. Upeniece

Semināra pirmajā dienā, 27. jūnijā, Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Baltijas valstu jaunie speciālisti vispirms savstarpēji iepazinās, tādējādi noskaidrojot gan iegūto bibliotekāro izglītību un ceļu uz to, gan karjeras ceļu bibliotēku sfērā, kā arī mīļāko krāsu, vai ir mājdzīvnieki, bērni, vīrs. Pierādījās, ka katrs no dalībniekiem ir atšķirīgs un ieguvis savu neatkārtojamo dzīves pieredzi – kādai mājdzīvnieki ir augi, cita piedalās suņu šovos, vēl kāda nav bibliotekārs, bet plāno par tādu kļūt.

Starptautiskā Baltijas valstu jauno bibliotekāru semināra dalībnieces. Foto: Maris Nool

Dalībnieki iepazīstināja klātesošos ar pārstāvēto bibliotekāru biedrību darbību pēdējo divu gadu laikā un ieskicēja nākotnes ieceres. Latvijas jaunie speciālisti stāstīja par konferenci “4CanGurus”, ikgadējo akciju “LibdayLV”, e-grāmatas projektu “Librarians Around the World” un ieskicēja LBB JSS biedru semināru aktivitātes, kā arī pastāstīja neaudz par LBB JSS darbības aizsākumiem.

Atsevišķa semināra daļa tika veltīta bibliotēkas termina izpratnei dažādās valodās. Latviešu un lietuviešu valoda to aizguvusi no ārzemēm kā kalkus, kamēr igauņi radījuši savu terminu “raamatukogu” (burtiskā tulkojumā: grāmatu krātuve). Daļa sarunas veltīta stereotipiem, kurus grāmatu krātuves tēls nepalīdz lauzt. Arī bibliotekāra tēls kā cilvēks, kurš lasa grāmatas, lai gan patiesībā tas ietver daudzas un dažādas funkcijas, kuras nav iespējams tik vienkārši aprakstīt, jo bibliotekārs var vienlaicīgi būt kataloģizētājs, pasākumu organizators, grāmatvedis un IT speciālists, kā arī sociālais darbinieks un informācijas centra vadītājs. No kura brīža bibliotekārs kļūst par orķestra vadītāju, un kā saukt bibliotēkas darbiniekus, kuri tiešajā nozīmē nav bibliotekāri? Bet arī tie mēdz veikt bibliotekāro darbu.

Dienas noslēgumā Jana Tonisone novadīja ekskursiju Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, kura ir viena no pirmajām bibliotēkām Igaunijā, kurā pieejamas nakts lasītavas. Bibliotēkā ir automatizētā cilvēku uzskaites sistēma, kas ar lāzera palīdzību reģistrē katru bibliotēkas apmeklētāju. Diemžēl kopš lāzeru uzstādīšanas bibliotēkas telpās uz dzīvi ir apmetušies pāris tūkstoši lasītāju.

Foto: A. Upeniece

Lai gan Tallinas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai ir varens grāmatu krājums, tomēr tas vairs netiek tik aktīvi papildināts ar iesietajiem darbiem. Bibliotēka aktīvi iepērk grāmatu digitālās kopijas, kuras ir pieejamas bibliotēkā lasīšanai uz vietas – tādējādi ietaupot gan telpu, gan sniedzot lasītājiem pašu jaunāko literatūru un pētījumus.

Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamas padomju laikā aizliegto darbu kartotēkas, aizliegto autoru saraksti un pamatojums, kāpēc nav lasāms, kā arī izsūtīšanas saraksti. Bibliotēka piedāvā telpas dzimtas pētniecībai un zinošus bibliotekārus, kas palīdzēs atrast pazudušos radiniekus. Foto: A. Upeniece

Foto: A. Upeniece

Grāmatu krātuvē grāmatas tiek kārtotas to ienākšanas secībā. Šī bibliotēka ir viena no tām, kas saņem obligāto eksemplāru, tai skaitā bērnu literatūru – bibliotēkā nav bērnu lasītavas, un par bibliotēkas lasītāju var kļūt no 16 gadu vecuma.

Alise Klauža kopā ar eksponātu Medicīnas un sporta lasītavā. Foto: A. Upeniece

Otrā semināra diena, 28. jūnijs, turpinājās Tallinas Universitātes bibliotēkā, kur dalībnieki apsprieda tādas neordināras idejas bibliotekārajā darbā kā sēklu bibliotēka, aplikācija “TartuFic”, interaktīva bibliotēkas parka vietnes izveide, kur var uzzināt par katru dzīvnieku, putnu un kukaini – kas tas ir, kur dzīvo un ko labprātāk ēd. Tiek secināts, ka bibliotekāri ir ļoti radoši un spēj piesaistīt visa vecuma lasītājus un tos arī pārsteigt ar jaunām un inovatīvām idejām.

Foto: A. Upeniece

Atvērtajā mikrofonā (Open mic) dalībnieki runāja par dažādām tēmām, tai skaitā, kā tas ir staigāt pa mežu vienam ar nazi un kaut ko griezt, līdzīgi kā bibliotekārajā darbā – ar to var saprast daudz un dažādas lietas un personas. Bibliotekārs  dara lietas (librarian does stuff), kā rezultātā tika nonākts pie secinājuma, ka bibliotekārus nepieciešams pārkristīt par “stuffierian’’ (Alises Klaužas ideja) jeb personām, kas dara nepieciešamās lietas, lai cik pārsteidzoši dažādas tās arī nebūtu.

Semināra noslēgumā dalībnieki devās uz Igaunijas Nacionālo bibliotēku (Eesti Rahvusraamatukogu). Ekskursiju vadīja viena no semināra dalībniecēm Helēna Karja (Heleen Karja; Igaunijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas un referenču centra vadītāja).

Igaunijas Nacionālā bibliotēka – celta viduslaiku pils noskaņās, ņemot vērā bibliotēkas funkcijas un lasītāju vajadzības. Foto: A. Upeniece

Igaunijas Nacionālās bibliotēkas telpas ir gaišas un mājīgas. Ik pa laikam lasītāji tiek pārsteigti ar izstādēm vai krāsainām instalācijām. Foto: A. Upeniece

Grāmatu transportēšanas iekārta Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā stiepjas caur visiem bibliotēkas stāviem. Lai veiktu vienu riņķi, piemēram, no pirmā līdz pirmajam stāvām, ir nepieciešamas aptuveni 15 minūtes. Šādas iekārtas ir grūti uzturēt un Igaunijā šī ir vienīgā. Foto: A. Upeniece

Izstāde Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā veltīta Igaunijas Dziesmu un deju svētkiem. Izstādes noformēšanai izmantots kartons gan dekoratīvi, gan kā mēbeles – ekonomiski un daudzfunkcionāli. Foto: A. Upeniece

Atsevišķās telpās Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā nevar ne tikai ēst vai runāt pa telefonu, bet arī vispār sarunāties. Ir trīs veidu lasītavas: mēmās, čukstu un tādas, kurās var runāt. Foto: A. Upeniece

Nākamais Baltijas jauno speciālistu seminārs norisināsies Latvijā, bet tikmēr visi esam laipni aicināti ciemoties Igaunijā!

 

Prezentācija par LBB JSS aktivitātēm (PDF), kas tika prezentēta seminārā.

 

Dalību seminārā atbalstīja: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Valsts kultūrkapitāla fonds.

    

 

Informāciju sagatavoja:
LU SZF studente un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre
Antra Upeniece

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība