Latvijas Bibliotekāru biedrības paziņojums par skolu bibliotekāru atalgojumu un amata likmēm

Rīgā, 2015. gada 13. oktobrī

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB), kas pārstāv vairāk kā tūkstoti Latvijas bibliotēku speciālistu, tai skaitā skolu bibliotekārus, asi iebilst pret Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma modelī, kas ne tikai nostādītu skolu bibliotekārus nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citiem pedagogiem, bet būtiski vājinātu skolu bibliotēkas un to iespējas pilnvērtīgi atbalstīt mācību procesu kopumā.

LBB uzskata, ka jaunajā IZM piedāvātajā pedagogu atalgojuma modelī plānotais skolu bibliotekāru atalgojums ir nesamērīgs un netaisnīgs attiecībā pret pārējiem pedagogiem. Mums nav saprotams, kāpēc bibliotekāru darbs, un līdz ar to arī atalgojums, tiek vērtēts zemāk kā psihologu, sporta organizatoru un karjeras konsultantu darbs. Jaunajā atalgojuma modelī skolu bibliotekāriem noteiktais atalgojums par vienu amata likmi ir 550 eiro par 40 stundu darba nedēļu, savukārt pārējiem šajā amatu grupā iekļautajiem pedagogiem vienas likmes atalgojums ir 760 eiro par 36 stundu darba nedēļu. Piedāvātais skolu bibliotekāra atalgojums ir ne tikai diskriminējošs, bet arī neatbilstošs skolu bibliotekāriem izvirzītajām profesionālajām prasībām, kas nebūt nav zemākas kā citiem pedagogiem – no skolu bibliotekāriem tāpat tiek prasīta augstākā izglītība, nepārtraukta profesionālā pilnveide un atbilstošas kompetences.

Vēl vairāk, skolu bibliotekāriem ne vien noteikts zemāks atalgojums kā citiem pedagogiem, bet arī plānots krasi samazināts amata likmju skaits. Kā absurda vērtējama situācija, ka viena bibliotekāra amata likme paredzēta tikai skolās ar 500 izglītojamajiem, it īpaši ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo, ka Latvijā ir vien 50-60 šādu skolu. Tas nozīmē, ka pārējās apmēram 750 Latvijas skolās bibliotekāri strādās ar likmi no 0.1 līdz 0.9, vairumā gadījumu – ar likmi no 0.1 līdz 0.4. Mēs uzskatām, ka ar šādu likmi nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu bibliotēkas funkciju izpildi. Pieņemot, ka bibliotekāra pienākums ir tikai lasītāju apkalpošana – kas tā nebūt nav – tas nozīmētu, ka bibliotēka skolēniem un skolotājiem būtu pieejama tikai 4 līdz 16 stundas nedēļā.

2015. gada pavasarī Starptautiskā Bibliotēku Asociāciju Federācija (IFLA) apstiprināja jaunās Skolu bibliotēku vadlīnijas. Laikā, kad tādas valstis kā Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Norvēģija, Itālija, Nīderlande, Indija, Nigērija, Malaizija, Filipīnas, Austrālija, Dienvidāfrika, Jaunzēlande, Austrija, Jamaika, Turcija, Singapūra, Ungārija un citas vadlīniju radīšanā iesaistītās valstis uzsver skolas bibliotēkas un kompetenta skolas bibliotekāra nozīmīgo lomu izglītības procesā, mēs Latvijā ejam pretējā virzienā un praktiski iznīcinām Latvijas skolu bibliotēkas.

Uzskatām, ka šāda rīcība ir ne tikai krasā pretrunā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam izvirzītajiem mērķiem par skolu bibliotēku un skolu bibliotēku informācijas sistēmas attīstību, bet arī ignorē Izglītības likumā noteiktās izglītojamo tiesības saņemt līdztiesīgus kvalitatīvus bibliotekāros un informācijas pakalpojumus, neatkarīgi no tā, kādā skolā skolēns mācās. Mūsuprāt skolu bibliotēku vājināšana laikā, kad aizvien biežāk tiek atzīta lasītprasmes izšķirošā loma izglītības procesos un informācijas lietošanas prasmju nozīme zināšanu sabiedrībā, ir tuvredzīga un var atstāt ārkārtīgi nelabvēlīgu ietekmi uz izglītības kvalitāti Latvijā.

Tāpēc LBB aicina Izglītības un zinātnes ministriju pārskatīt nepārdomātās un netālredzīgās izmaiņas pedagogu atalgojuma modelī, un turpināt dialogu ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociāciju (LIZDA) un citiem sociālajiem partneriem, tai skaitā Latvijas Bibliotekāru biedrību un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrību, lai atrastu optimālāko pedagogu atalgojuma modeli.

Šo paziņojumu vienbalsīgi atbalstīja 250 Latvijas bibliotekāru 17. konferences dalībnieki 2015. gada 13. oktobrī Rīgā.

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība