Atskats uz Latvijas Bibliotēku festivālu

Tieši pēc Bibliotēku nedēļas, 2022. gada 27.–28. aprīlī, norisinājās Latvijas Bibliotēku festivāls.

1. diena

Bibliotēku svētkus pirmajā dienā tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāja Latvijas bibliotekāru 22. konference, iezīmējot starptautisko kontekstu un no jauna ieskandinot Bibliotēku nedēļas saukli “Bibliotēkas spēks: mācies, dari, iedvesmo!”.

Tradicionāli konference tika atklāta ar Latvijas kultūras ministra Naura Puntuļa, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Ginta Kaminska un Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdes Māras Jēkabsones uzrunām. Neizbēgami Naura Puntuļa uzrunā iezīmējās skaudrākais un aktuālākais – Krievijas izvērstais karš, tostarp Ukrainas kultūras vērtību iznīcināšana, bet pāri visam, ministra vārdiem runājot, – “dezinformācijas un propagandas migla”, kuras kliedēšanā savs ieguldījums jāsniedz arī bibliotēkām un bibliotekāriem. Domāju, būsim vienisprātis, ka tā ir atbildība, kuru nedrīkstam novērtēt par zemu.

LBB priekšsēdētāja Māra Jēkabsone un Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis. Foto: no LBB arhīva

Barbara Lisona: “Bibliotēkas veido nākotni ilgtspējīgu”

Tāds ir Barbaras Lisonas, IFLA prezidentes, Brēmenes publisko bibliotēku sistēmas direktores moto, kas izskanēja konferences pirmajā daļā, iezīmējot bibliotēku izaicinājumus 21. gadsimta otrajā desmitgadē. B. Lisona prezentēja IFLA apkopotos bibliotēku šodienas izaicinājumus.

  1. Virtuālais ir uz palikšanu – pēcpandēmijas laikā dažādu attālināto pakalpojumu sniegšana joprojām ir aktuāla un novērtēta, taču jaunais izaicinājums ir atjaunot kopienas ieradumu izmantot arī bibliotēku fiziskās telpas un to sniegtās iespējas, lai tiktos, būtu kopā un izmantotu tās priekšrocības, kuru nav citur.
  2. Daudzveidība tiek uztverta nopietni – ne tikai sabiedrībā kopumā, bet pašās bibliotēkās ir augusi izpratne par dažādību un par nepieciešamību pielāgot un padarīt pieejamus pakalpojumus apmeklētājiem ar dažādām vajadzībām. Lai gan izpratne pēdējos gados ir augusi, bibliotēkām arvien jādomā, kā veidot tādu bibliotēku, kas patiešām ir atvērta, atbalstoša un vajadzīga ikvienam.
  3. Rēķinies ar vidi, kurā dzīvo – kā mēs kā bibliotēkas un bibliotekāri atbalstām ilgtspēju, kā mēs domājam un rīkojamies, lai neveicinātu klimata pārmaiņas, kāda ir mūsu katra atbildība? Tie ir jautājumi, uz kuriem arī bibliotēkām ir jāmeklē atbildes un jārīkojas.
  4. Bibliotēkas kā mūžizglītotājas un bibliotekāri, kas paši nekad nepārtrauc pilnveidoties.
  5. Nevienlīdzība pieaug – sevišķi pandēmijas laiks skaudri iezīmēja sabiedrības nevienlīdzību – uz bagātīgi piedāvāto digitālo pakalpojumu fona arvien biežāk ir jāuzdod jautājums, vai visiem tie ir pieejami, vai visiem ir nepieciešamās tehnoloģijas, bet vēl jo svarīgāk – vai visiem ir pietiekamas digitālās prasmes, lai izmantotu attālinātos pakalpojumus. Savukārt kara apstākļos priekšplānā izvirzās informācijas kara, propagandas rezultātā radītā nevienlīdzība – pat ja visiem ir pieejama viena un tā pati informācija, nebūt ne ikvienam piemīt spēja šo informāciju vienlīdz kritiski izvērtēt.

IFLA prezidente, Brēmenes publisko bibliotēku sistēmas direktore Barbara Lisona. Foto: no LBB arhīva

“Ak, dievs, kāds es biju muļķis!” – ja tu to reizēm apzinies, tad esi ceļā uz Bildung!

Konferences turpinājumā klausītājiem bija privilēģija dzirdēt Lēnes Rākelas Andersenas, dāņu ekonomistes, rakstnieces, futūristes, Bildung kustības aktīvistes lekciju par mūžizglītību pašattīstībai un kopienai. Tika iztirzāts Bildung jēdziens, dots ieskats Dānijas tautas izglītības vēsturē un runāts par būtisko lomu, kādu bibliotēkas spēlē izglītības un pašizglītības procesos. Iezīmējot horizontālās un vertikālās izglītības dimensijas, tika runāts par Bildung jeb tā saucamo dziļo izglītību – to, ko apgūstam visu mūžu un varam dēvēt arī par morālo pieredzi. Bildung, pēc L. R. Andersenas vārdiem, ir spēja izprast un apzināties savu brīvību, kas ir kritiski svarīga, lai spētu veidot demokrātisku un pārtikušu sabiedrību.

Bibliotēkā, savukārt, ir atrodamas visas nepieciešamās zināšanas, bet bibliotekāra spēks ir tieši tajā, lai izceltu no plaukta ne tikai to grāmatu, kuru lasītājs meklē, bet norādītu uz tām grāmatām un tām zināšanām, kuras viņam, iespējams, vēl varētu būt noderīgas. Turklāt visām bibliotēkās pieejamajām zināšanām ir jābūt izgājušām “kvalitātes kontroli”, t. i. – mums ir jāspēj piedāvāt drošticamu informāciju.

Dāņu ekonomiste, rakstniece, futūriste, Bildung kustības aktīviste Lēne Rākela Andersena. Foto: no LBB arhīva

Mana bibliotēka = Mans stāsts

Konferencē bija iespēja iepazīties arī ar starptautiskās bibliotēku konsultantes, Amerikas Bibliotēku asociācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķu darba grupas un Komitejas par sieviešu statusu bibliotēkās priekšsēdētājas Loidas Garsijas Febo pieredzi un redzējumu par bibliotēku lomu sabiedrībā un bibliotēku interešu aizstāvību. Šajā priekšlasījumā tika runāts gan par bibliotēku publicitātes nepieciešamību, gan par nepieciešamību nepārtraukti sadarboties ar saviem partneriem, pašvaldībām u. c. Par bibliotēku interešu aizstāvību tiek daudz runāts, taču, šķiet, viena no būtiskākajām atziņām, ko pauda L. G. Febo, ir, ka ikviens bibliotekārs ir bibliotēkas interešu aizstāvis – nedrīkst sēdēt tikai pie sava darbagalda, ir jāceļas un jāiet pie savas kopienas cilvēkiem, jāstāsta viņiem par sevi un jāuzklausa viņu vajadzības.

Starptautiskā bibliotēku konsultante, bijusī Amerikas Bibliotēku asociācijas prezidente Loida Garsija Febo. Foto: no LBB arhīva

Latvijas Bibliotekāru biedrības kopsapulce – paveiktais un iecerētais

Konferences otrajā daļā Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone atskatījās uz biedrības paveikto 2021. gadā, kā arī iezīmēja tos ceļus, kas ejami turpmāk. Kā nozīmīgs simbolisks kopsapulces brīdis bija oficiāla Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Muzeju biedrības sadarbības līguma parakstīšana. Sevišķi pēdējos gados abu biedrību sadarbība kļuvusi arvien aktīvāka, un arī muzeju biedrības valdes priekšsēdētājas Zanes Grīnvaldes priekšlasījumā par muzeju izglītojošo lomu iezīmējās kopīgie uzdevumi un misija, uz ko tiecas kā muzeji, tā bibliotēkas.

Vēsturisks mirklis – Latvijas Bibliotekāru biedrības un Latvijas Muzeju biedrības sadarbības līguma parakstīšana. Foto: no LBB arhīva

Tā kā viens no būtiskiem Latvijas Bibliotekāru biedrības darba virzieniem ir starptautiskā sadarbība un Latvijas bibliotēku pārstāvība starptautiskajā arēnā, LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā speciāliste, EBLIDA ELSIA ekspertu grupas locekle Kristīne Deksne iepazīstināja ar Otro EBLIDA ziņojumu par bibliotēkām ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Savukārt LNB Speciālo krājumu departamenta direktores Dagnijas Baltiņas sagatavotajā ziņojumā tika iezīmēti gaidāmie latviešu grāmatas piecsimtgades kontekstā iecerētie sarīkojumi un izdevumi, tostarp Latvijas Bibliotekāru biedrības simtgadei veltītais izdevums, kas šobrīd ir tapšanas stadijā. Biedrības simtgades atzīmēšana 2023. gadā ir nozīmīga bibliotekārās sabiedrības sevis apzināšanās daļa, jo, kā konferencē pauda Lēne Rākela Andersena, – kamēr mēs nezinām un neapzināmies savas saknes, kamēr mēs nezinām, no kurienes nākam un kā esam veidojušies, mēs nespējam apzināties sevi kā nāciju un kopienu.

 

2. diena

Latvijas Bibliotēku festivāla otrā diena aizsākās ar konferences turpinājumu, kurā tika apspriests bibliotēku jomas izaicinājumu un nozīmības nacionālais un vietējais konteksts. Savukārt festivālu svinīgi noslēdza LBB Gada balvas 2021 pasniegšanas ceremonija.

Sadarbība radošu un praktisku ideju realizēšanā

Konferences pirmajā daļā Latvijas bibliotēku pārstāvji dalījās bagātīgā pieredzē, kāda bibliotēkām ir sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kādi ir abpusējie ieguvumi, neizmantotās iespējas, kā arī izaicinājumi.

Kursīšu pagasta bibliotēkas-informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons izvirzīja trīs būtiskākos ieguvumus šāda veida sadarbībā:

  1. iespēja profesionālajai pilnveidei;
  2. sadarbība konkrētu projektu realizēšanā;
  3. iespēja piesaistīt papildu līdzekļus, lai uzlabotu kopienas dzīvi.

Biedrības “Radošās idejas” valdes priekšsēdētāja Sanita Putniņa iepazīstināja ar savas organizācijas ievērojamo pieredzi dažāda mēroga sadarbības projektu realizēšanā, saredzot bibliotēkas kā stabilu un uzticamu sadarbības partneri. Analizējot izaicinājumus, kas neizbēgami rodas ikviena kopprojekta realizēšanā, S. Putniņa rezumēja:

  1. ir svarīgi, lai ir uzticams partneris, un bibliotēkas tādas ir;
  2. ļoti būtisks ir pašvaldības atbalsts un izpratne;
  3. bibliotēkas ir piesaistītas pašvaldības centralizētajai grāmatvedības sistēmai, kas nereti projekta gaitu padara smagnēju;
  4. starptautisku projektu īstenošanā ļoti svarīgas ir valodu zināšanas – tā ir prasme, kas ir apgūstama un bez kuras ir grūti iztikt.

Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja Anita Strokša, iepazīstinot ar savu pieredzi, esot vienlaikus gan bibliotēkas vadītāja, gan NVO pārstāve, uzsvēra, ka darbs NVO jomā ir vienlaikus nepieciešamība un iespēja izkāpt no savas komforta zonas. Tā ir iespēja padarīt bibliotēkas un kopienas dzīvi labāku un dažādāku; sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir arī labs balsts pārmaiņu vējos.

Reforma ir attieksmes jautājums – kā mēs pieņemam pārmaiņas

Tā savas uzstāšanās laikā rezumēja Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja Inta Mežule. Konferences turpinājumā pēc bibliotēku un NVO sadarbības piemēru ieskicēšanas notika saruna par vienu no šī brīža aktualitātēm – administratīvi teritoriālo reformu, un to, kā tā ietekmē bibliotēku darbu – ar savu pieredzi dalījās kā bibliotēkas, tā pašvaldību pārstāvji, un savu redzējumu iezīmēja arī Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Bibliotēku pieredze reformas ietvaros ir dažāda, tiek meklēti labākie ceļi, taču tas, par ko visi bija vienisprātis – nevienas pārmaiņas nav vieglas, taču tās vienmēr dod arī iespējas. Kā būtiska tika izvirzīta arī atziņa, ka, īstenojot reformu tā, lai bibliotēku darbs uzlabotos, nevis pasliktinātos, ļoti liela nozīme ir sadarbībai ar pašvaldību un spējai pamatot bibliotēkas lielo nozīmi kopienas dzīvē.

Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Foto: no LBB arhīva

Tika skarts arī bibliotekāru atalgojuma jautājums – tas joprojām Latvijā ir ļoti zems, un tika uzdots jautājums – kā reformas ietvaros, deleģējot bibliotēkām papildu funkcijas, tas tiks samērots ar atalgojuma līmeni. Gan ministra kungs, gan citi piekrita, ka tas ir risināms jautājums, taču šobrīd nekāda skaidra un konkrēta vīzija par atalgojuma iespējamo celšanu gan netika iezīmēta.

Viena no specifiskām problēmām, kas vēl jārisina bibliotēkām, ir apvienošanās rezultātā radies sarežģījums – kas notiek ar bibliotēku elektroniskajiem kopkatalogiem, kurus līdz šim administrējušas dažādas pašvaldības. Sistēmas nav savietojamas un apvienojamas tādā veidā, kā notiek reformas formālais sadalījums, un arī tas ir izaicinājums, ar kuru bibliotēkām kopā ar pašvaldībām būs jātiek galā.

Komunikācija kā process

Diskusijās par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz bibliotēkām ieskanējās arī viedoklis par to, ka atsevišķos gadījumos bibliotēku pārstāvji nav tikuši pienācīgi uzklausīti, lai jau laikus varētu plānot specifisku bibliotēku sistēmas problēmu risināšanu reformas ietvarā. Tieši komunikācijas tēmu kā ārkārtīgi nozīmīgu konferences turpinājumā iztirzāja Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore Daina Girvaite, iepazīstinot ar pētījumu par Latvijas publisko bibliotēku iekšējās komunikācijas kvalitāti. Tika runāts gan par nepieciešamību izvēlēties atbilstošu komunikācijas kanālu, gan par tā saucamajiem toksiskajiem darbiniekiem, gan par to, ka mēs nevaram mainīt citus, bet varam strādāt, lai pilnveidotu paši savas komunikatīvās prasmes.

Savukārt Latvijas Muzeju biedrības pārstāves Zane Grīnvalde un Annija Sauka iezīmēja biedrību nozīmīgo lomu komunikācijā ar nozares spēlētājiem, un iepazīstināja ar pandēmijas laikā realizētajiem tehniskajiem risinājumiem, kā organizēt ikdienas darbu gan savā starpā, gan komunikācijā ar apmeklētājiem. Latvijas Muzeju biedrības komunikācijas speciāliste Annija Sauka savā prezentācijā rezumēja, ka iekšējai komunikācijai būtu jābūt:

  • strukturētai;
  • pārdomātai;
  • skaidri definētai;
  • savlaicīgai.

Domājams, ka šīs atziņas ir pilnā mērā attiecināmas arī uz bibliotēku iekšējo un ārējo komunikāciju.

Bibliotēku eņģeļi

Bibliotēku festivāla saviļņojošais noslēgums bija LBB Gada balvas 2021 pasniegšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas balvas trīs kategorijās:

  • Gada bibliotekārs 2021 – Vārmes pagasta bibliotēkas vadītāja Edīte Krasnopa un Viļķenes bibliotēkas vadītāja Mārīte Purmale;
  • Gada bibliotēka 2021 – Bauskas Centrālā bibliotēka;
  • Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2021 – Ogres Centrālās bibliotēkas atklāšana.

Uzmanības centrā – Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2021 – Ogres Centrālās bibliotēkas atklāšana. Foto: no LBB arhīva

Kā noslēguma uzrunā uzsvēra LBB priekšsēde Māra Jēkabsone – ja kādam ikdienas darbu gūzmā reizēm šķiet, ka viņu darbs netiek novērtēts, tad Bibliotēku festivāls un LBB Gada balva ir tas brīdis, kad tiek godinātas visas Latvijas bibliotēkas un bibliotekāri, izceļot darītā darba vērtību. Nomināciju pieteikumos tika izceltas tādas kvalitātes, kas nepieciešamas ikvienam bibliotekāram – spēja nepārtraukti īsā laikā apgūt jaunas prasmes, spēja pielāgoties un kļūt par skolotāju citiem, mīlestība pret savu darbu un saviem lasītājiem, rūpīgs, pacietīgs un pārdomāts darbs. Sveicot Gada bibliotekāra 2021 titulu saņēmušo Mārīti Purmali, tika izteikti vārdi – “viņa ir bibliotēkas eņģelis”! Vārdi, kurus noteikti var attiecināt uz ļoti daudziem bibliotekāriem Latvijā. Bauskas Centrālās bibliotēkas vadītāja Māra Kuļikauska, saņemot Gada bibliotēkas 2021 titulu teica: “Jebkura Latvijas bibliotēka ir Gada bibliotēka”, izceļot to, ka katra bibliotēka savā kopienā veic ārkārtīgi nozīmīgu darbu.

Tad nu atliek vien vēlēt, lai mēs, bibliotēku pārstāvji, ik dienu savu darbu darītu tā, kā to dara bibliotēku eņģeļi Gada bibliotēkās.

Lai top, un uz tikšanos nākamajā Bibliotēku festivālā!

 

Rakstu sagatavoja:
LBB Novadpētniecības sekcijas vadītāja
Baiba Īvāne

Leave a Comment

*Required fields Please validate the required fields

*

*

Latvijas Bibliotekāru biedrība