Veiksmīgi aizvadīta konference “21. gadsimta bibliotēka”

2018. gada 12. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika konference “21. gadsimta bibliotēka”. Konferenci organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un Latvijas Bibliotekāru biedrību. Konferences mērķis bija sniegt labākās pieredzes paraugus un iedrošināt Latvijas bibliotekārus ieviest inovatīvus bibliotēku pakalpojumus bibliotēku darbā. Konference pulcēja vairāk nekā 350 bibliotēku nozares speciālistus no visu veidu bibliotēkām – akadēmiskajām, publiskajām un skolu bibliotēkām.

Konference ir sākusies. Priekšplānā – lektori no Vācijas. Foto: Kristians Luhaers

LNB Ziedoņa zāle bija pilna – konferences apmeklētāju skaits pārsniedza 350. Foto: Kristians Luhaers

Konferences pirmā daļa tika veltīta Vācijas bibliotēku pieredzei. Leibnica Ekonomikas un biznesa informācijas centra (Leibniz Information Centre for Economics and Business Studies, ZBW) izpilddirektors Torstens Meiers (Thorsten Meyer) stāstīja par savas bibliotēkas darbu digitālajā vidē un sociālajos medijos. Interesanti, ka bibliotēka ir atteikusies no “Facebook” konta un izmanto citus sociālos tīklus. Inovāciju un mūsdienīga darba piemērus no publiskajām Vācijas bibliotēkām sniedza Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko bibliotēku konsultatīvā centra (Landesfachstelle für das Öffentliche Bibliothekswesen Bayern, Bayerische Staatsbibliothek) vadītāja vietniece Ute Palmere-Horna (Ute Palmer-Horn). Kā atzina konferences klausītāji: “Utes Palmeres-Hornas ieteikums bibliotēkā ieviest frizieri, bija zāli uzspridzinošs!” Vēl viens konferences apmeklētāju secinājums ir tāds, ka “Vācieši izrādās atraktīvi!”

Lektors Torstens Meiers. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Ute Palmere-Horna. Foto: Kristians Luhaers

Vācu lektoriem tika uzdoti arī jautājumi. Foto: Kristians Luhaers

No kreisās: Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko bibliotēku konsultatīvā centra vadītāja vietniece Ute Palmere-Horna, Leibnica Ekonomikas un biznesa informācijas centra izpilddirektors Torstens Meiers, Gētes institūta Rīgā bibliotēkas vadītāja Zigrīda Murovska un LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Foto: Kristians Luhaers

Konferences otrā daļa bija veltīta Latvijas bibliotēku stāstiem. LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts stāstīja par mūsdienu bibliotēku aktualitātēm un izaicinājumiem no LNB skatupunkta, taču viņa stāstītais lika aizdomāties par ikvienas bibliotēkas darbu mūsdienu aspektā, piemēram, ka bibliotēkām ir jārīko tādas aktivitātes, kas patīk lasītājiem un iedzīvotājiem, nevis pašiem bibliotekāriem. Ļoti atzinīgi auditorija novērtēja Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītājas Aijas Jankavas stāstu par skolas bibliotēkas telpisko identitāti. Šis stāstījums pilnībā sagrāva visus stereotipus par putekļainu skolas bibliotēku un pelēku skolas bibliotekāru. Arī skolas bibliotēka var būt plaša un moderna, kā arī skolas bibliotekārs – atraktīva un spilgta personība. Latgales Centrālās bibliotēkas direktore Jeļena Šapkova stāstīja par ģimenes digitālo aktivitāšu centru tīkla izveidi dzīves kvalitātes un izglītības atbalstam Austrumaukštaitijā un Dienvidlatgalē. Tas ir projekts, kurš tiek īstenots vairākās bibliotēkās Latgalē un Augštaitijā. Projekta akcents ir jauno tehnoloģiju iegāde un aktīva izmantošana bibliotēkās vietējo iedzīvotāju prasmju un iemaņu attīstīšanā.

Lektors Augusts Zilberts. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Aija Jankava. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Jeļena Šapkova. Foto: Kristians Luhaers

Konferences prezentācijas pieejamas LNB tīmekļvietnes sadaļā “Bibliotekāriem”. Konferences fotogalerija ir aplūkojama LNB Bibliotēku attīstības centra “Facebook” lapā un Latvijas Bibliotekāru biedrības “Flickr” kontā.

Atgādinājumam – Gētes institūts Rīgā regulāri tulko bibliotekāriem noderīgus rakstus par Vācijas bibliotēku pieredzi. Lūk, daži pēdējā laikā tapuši rakstu tulkojumi:

Paldies visiem, kas palīdzēja konferences organizēšanā! Paldies dalībniekiem par atsauksmēm un ierosinājumiem nākamo konferenču tematiem! Tiekamies nākamajā modernam bibliotēku darbam veltītā konferencē!

 

Informāciju sagatavoja:
LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

LBB Zemgales reģiona bibliotekāru seminārs “Bibliotēkas simts gados” 2018. gada 7. novembrī Dobeles novada Penkules pagastā

2018. gada 7. novembrī Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Zemgales nodaļa un Dobeles novada Centrālā bibliotēka ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Dobeles novada pašvaldības atbalstu organizē Zemgales reģiona bibliotekāru semināru “Bibliotēkas simts gados”, kas norisināsies Penkules kultūras namā (Dobeles novads, Penkules pagasts, Penkule, Dailes). Seminārā tiks likts akcents uz bibliotekāra lomu gadu desmitos, kā tā ir mainījusies un pilnveidojusies, cik svarīga ir bibliotekāra līdzdalība nācijas kultūrmantojuma popularizēšanā un saglabāšanā.

Semināra norises vieta – Penkules kultūras nams – iekārtojies kādreizējā Penkules muižā. No 1929. līdz 1932. gadam muižai tika uzcelta piebūve, un to jau kā Penkules izglītības biedrības “Darbs” namu atklāja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis. Penkules pagasta mājas “Vecvagares” prezidents nopirka ap 1926. gadu, tās atjaunoja, izmantoja kā vasaras mītni un aktīvi iesaistījās pagasta sabiedriskajā dzīvē.

 

Semināra tēmu īss apraksts:

Sandas Rapas lekcijā tiks stāstīts par Latvijas vietvārdu vienreizīgumu, savdabību un skaistumu, proti, par to, kas šos vārdus padara tik īpašus, aizsargājamus un kopjamus un kas tos bieži liek pielīdzināt latvju dainām. Tiks sniegts ieskats arī vietvārdu vākšanas vēsturē, kurā liela nozīme bijusi izglītotiem ļaudīm – arī bibliotekāriem, kuri bieži ir bijuši galvenie pagastu nemateriālo dārgumu glabātāji. Nobeigumā līdz ar aicinājumu iesaistīties vietvārdu vākšanā tiks doti padomi šo vērtību glabāšanā un popularizēšanā.

Ineses Zanderes priekšlasījumā bibliotekārs parādīsies vēsturiskā un literārā perspektīvā. Bibliotekārs vēsturiski mainīgā situācijā – bagātību glabātājs, iznīcinātājs, slēpējs, atklājējs, izplatītājs. Līdzi laikam mainās gan cilvēku priekšstati un stereotipi par bibliotekāriem, gan viņu attiecības un komunikācija ar sabiedrību, gan vizuālais tēls. Dzejniece stāstīs arī par savu literāro varoni – bibliotekāri Ērika Ešenvalda operā “Iemūrētie” un darba tapšanu.

Jāņa Dripes priekšlasījumā tiks akcentēta bibliotēku sociālā loma informētas un gudras sabiedrības veidošanā, vienota un plaša bibliotēku tīkla nozīmīgums – no Latvijas Nacionālās bibliotēkas līdz pagasta bibliotēkai valsts pierobežā, kā arī tiks sniegta informācija par telpiski skaistākajām Latvijas bibliotēkām. Bibliotekāriem tiks dota iespēja ieskatīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitektūras detaļās un tās autora Gunāra Birkerta citu bibliotēku projektos ASV, kā arī uzzināt par Latvijas Nacionālās bibliotēkas pašmāju un starptautiskajām atzinībām. Lektors dos ieskatu arī par ievērojamu arhitektu radītajām unikālajām bibliotēkām pasaulē ar akcentu uz Skandināvijas bibliotēku arhitektūru.

Māra Jēkabsone dalīsies ar gūtajām atziņām un idejām IFLA 84. ģenerālkonferencē Kualalumpurā, Malaizijā.

Bibliotekāriem būs iespēja apmeklēt arī Penkules bibliotēku, kurā 2017. gadā tika veikts kapitālais remonts, kā arī apskatīt jaunuzcelto Penkules brīvdabas estrādi un runājošo akmeni.

Afiša (PDF)

 

Ziņu sagatavoja:
Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore
Lana Augule

Notika konference par nemateriālā mantojuma popularizēšanu Krāslavā

2018. gada 28. septembrī Krāslavā, Krāslavas pils Amatu mājā, notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Latgales nodaļas konference “Nemateriālā mantojuma popularizēšana Latgales bibliotēkās”, kas pulcēja teju 100 bibliotekārus no visas Latgales. Konferences tēma bija tāda nemateriāli materiāla vērtība kā ēdiens, kam bija veltīti gan vairāku lektoru priekšlasījumi, gan bibliotekāru konkurss.

Konference notika rudens ābolu laikā. Foto: Juris Roga

Konference pulcēja teju 100 bibliotekārus no visas Latgales. Foto: Juris Roga

Rudens dzestrumu palīdzēja kliedēt Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs, sveicot visus konferences viesus Krāslavā. Lai plašāk pievērstos tēmas izzināšanai, konferences uzrunu teica LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone, atklājot klātesošajiem Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) Globālās vīzijas ziņojuma kopsavilkumu, pieminot unikālu notikumu – Bibliotekāru modes skati, kas notika IFLA 84. ģenerālkonferencē Kualalumpurā, Malaizijā. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas rīkotajā konferencē tika demonstrēta cita veida skate – Latgales bibliotekāru pagatavoto Latgales tradicionālo ēdienu skate.

LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone (no kreisās) un Krāslavas novada centrālās bibliotēkas direktore Valentīna Magidas. Foto: Juris Roga

Konferences laikā lektore un grāmatu autore Lolita Šelvaha iepazīstināja klātesošos ar tradicionālajiem latviešu ēdieniem, savukārt, par ēdieniem gada ritējumā stāstīja tautas daiļamata meistare un grāmatu autore Maija Kulakova.

Lektore un grāmatu autore Lolita Šelvaha. Foto: Juris Roga

Tautas daiļamata meistare un grāmatu autore Maija Kulakova. Foto: Juris Roga

Biedrības “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” valdes priekšsēdētāja Tatjana Kozačuka iepazīstināja klātesošos ar Latgales kulinārā mantojuma tīkla attīstību, projektiem un biedrības darbību, bet Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Baiba Matvejenko stāstīja par jauno ekspozīciju “Pi vīna golda”, kas tiek veidota Krāslavas pils staļļos un tiks atklāta šī gada 25. oktobrī.

Pasākums, kā arī dienas laikapstākļi bija notikumiem un emocijām bagāti. Pirms pusdienām viesi varēja izbaudīt romantisku atpūtu pastaigā pa Krāslavas pils parka celiņiem, baudot unikālu skatu uz Daugavas lokiem ekskursijas vadītāja – “īsta” grāfa Plātera stāstījumā.

Ekskursiju pa Krāslavas pils parku vadīja “īsts” grāfs Plāters. Foto: Anna Bartuša

Pēc konferences oficiālās daļas visi klātesošie varēja nogaršot Latgales kulinārā mantojuma ēdienus, ko bija pagatavojuši un radoši prezentēja Latgales novadu un pagastu bibliotekāri, tajā skaitā Krāslavas novada bibliotekāri, piedāvājot 5 Krāslavas pilsētā dzīvojošo tautību tradicionālo ēdienu recepšu prezentācijas. Pieteikto ēdienu recepšu skates radošais priekšnesums – stāstījumi, video demonstrācijas, teatralizēti priekšnesumi, stiprināja piederības sajūtu un lepnumu par savu kultūru un konkrētu dzīvesvietu.

Komisija godalgoja 3 ēdienus atbilstoši nominācijām “Garšas inteliģence”, “Dažādais latgalietis” un “Visugunīgākais ēdiens”. Atraktivitāte piemita visu bibliotēku priekšnesumiem, kas stiprināja komisijas pārliecību par bagāto un dāsno latgaliešu ēdienu piedāvājuma klāstu un viesu uzņemšanas tradīcijām. Īpaši ar savu priekšnesumu priecēja Balvu Centrālās bibliotēkas kolektīvs, tādējādi iegūstot gan titulu “Dažādais latgalietis”, gan saņemot konferences dalībnieku vislielāko simpātiju skaitu. Nominācijas “Garšas inteliģence” un “Visugunīgākais ēdiens” tika piešķirtas Krāslavas novada bibliotēkām: Izvaltas pagasta bibliotēkai un Kaplavas pagasta bibliotēkai. Savukārt biedrība “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” pasniedza pārsteiguma balvu Robežnieku pagasta bibliotēkai par ēdiena vizuālo noformējumu.

“Krāslavas ebreji” gatavojas savas receptes performancei. Foto: Anna Bartuša

Balvu Centrālās bibliotēkas “rozītes” demonstrē savu recepti “rozītes”. Foto: Anna Bartuša

Krāslavas novada centrālā bibliotēka pateicas Krāslavas novada domei, īpaši Jānim Geibam, kas izrādīja iejūtību un sapratni konferences organizēšanas darbos, Krāslavas Tūrisma informācijas centra vadītājai Tatjanai Kozačukai par idejas virzību, atsaucību un veiksmīgu sadarbību, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvam ne tikai saimnieciskajā jomā, bet arī konferences radošā gara uzturēšanā, kā arī visiem sadarbības partneriem: Aleksandram Maijeram, Sergejam Jančevskim, Ivaram Geibam, Dace Samsanovičai, Aleksandram Kadeņecam, Vijai Kancevičai un Larisai Gribulei. Paldies konferences finansiālajiem atbalstītājiem: Krāslavas novada domei un Valsts kultūrkapitāla fondam.

Cerēsim, ka Krāslavas novada centrālās bibliotēkas sadarbība ar biedrību “Latgales Kulinārā mantojuma centrs” grāmatas “Latgales kulinārā mantojuma pavārgrāmata” izdošanā tiks īstenota. Šajā grāmatā tiks apkopotas Latgales tradicionālo ēdienu receptes, kas tika iecienītas konkrētajā Latgales novadā, pagastā laika posmā no 1918. gada līdz mūsdienām, tādējādi saglabājot mūsu vecmāmiņu un māmiņu bagāto un daudzveidīgo kulinārā mantojuma recepšu klāstu, izmantojot tās šodien, kā arī nododot šīs receptes nākamajām paaudzēm.

Pasākuma foto galerija aplūkojama: Latvijas Bibliotekāru biedrības “Facebook” lapā un Krāslavas novada domes informatīvā izdevuma “Krāslavas Vēstis” tīmekļvietnē.

 

Ziņu sagatavoja:
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas
metodiķe Žaneta Moiseja

Izsludināta pieteikšanās EIFL Publisko bibliotēku inovāciju balvai

Starptautiskā bezpeļņas organizācija Electronic Information for Libraries (EIFL) ir izsludinājusi pieteikšanos 12. EIFL Publisko bibliotēku inovāciju balvai. Pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš ir 2018. gada 5. decembris.

Pieteikties tiek mudinātas publiskās bibliotēkas, kas izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas kopienas dzīves uzlabošanai, risinot jebkuru no jautājumiem, kas iekļauti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam:

  • ekonomiskā labklājība un nodarbinātība;
  • zemkopība, ilgtspējīga lauksaimniecība;
  • veselība un higiēna;
  • digitālā iekļautība;
  • dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm;
  • izglītība visiem;
  • klimata pārmaiņas un citi ar vidi saistīti jautājumi.

Galvenā balva ir 1,500 ASV dolāru un plaša publicitāte EIFL globālās saziņas tīklos un kanālos. Pieteikumi tiek pieņemti angļu, franču, krievu un spāņu valodās.

Pakalpojumam un/vai aktivitātei, par kuru tiek iesniegts pieteikums konkursā, ir jābūt tajā brīdī spēkā esošam.

Papildinformācija

Inovāciju balva ir dibināta 2011. gadā un no Latvijas to līdz šim ir saņēmusi Pelču pagasta bibliotēka par projektu bērniem “Mazā novadpētniecības skola” (2014).

 

Pēc EIFL informācijas sagatavojusi:
Kristīne Deksne
Bibliotēku portāla redaktore
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs

Latvijas Bibliotekāru biedrība