Uz Latvijas Bibliotēku festivālu 2018 atskatoties

Šī gada 17.­ un 18. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Bibliotēku festivāls 2018. Ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) Latvijas Bibliotēku festivālu organizēja jau trešo gadu. Tradicionāli festivāla un arī Bibliotēku nedēļas moto tiek ņemts no Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) ģenerālkonferences nosaukuma. Šogad tas bija – “Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība”.

Festivāla pirmajā dienā – 17. aprīlī – notika Latvijas bibliotekāru 19. konference, LBB biedru kopsapulce un Gada balvas 2017 pasniegšana, kas noslēdzās ar Bibliotekāru diskotēku. Festivāla otrajā dienā – 18. aprīlī – notika Bibliotēku ideju tirgus un LBB sekciju sapulces.

Latvijas bibliotekāru 19. konferences atklāšana. Foto: Kristians Luhaers

Latvijas Bibliotēku festivālu atklāja vairākas uzrunas: Latvijas Republikas kultūras ministres Daces Melbārdes, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja Ginta Kaminska, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpilddirektores Dzintras Mukānes, Lietuvas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājas Jolitas Steponaitienes un Igaunijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājas Katres Rīsalu (Katre Riisalu) uzrunas.

Latvijas bibliotekāru 19. konference bija bagāta ar tuvāko kaimiņvalstu nozares speciālistu priekšlasījumiem. Par bibliotēkām un to interešu aizstāvību Norvēģijā stāstīja Norvēģijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Mariann Schjeide, savukārt Helsinku pilsētas bibliotēkas informācijas pakalpojumu konsultants Antti Sauli dalījās pieredzē, kādas šodien ir Somijas publiskās bibliotēkas. Balsoties uz pasaulē lielākajā tehnoloģiju konferencē “Web summit” (“Tīmekļa samits”) redzēto un dzirdēto, bibliotēku nākotnes prognozes sniedza Viļņas pilsētas centrālās bibliotēkas mārketinga vadītāja Julija Glosaitė, bet par to, kā 21. gadsimtā strādā Igaunijas publiskās bibliotēkas, stāstīja Pērnavas Centrālās bibliotēkas mārketinga vadītāja Krista Visas. Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijā viesojās kolēģi no Ukrainas. Ļvovas pilsētas bibliotēkas Pieaugušo tīkla direktore Любов Цяпало (Liubov Tsiapalo) un Ļvovas Kultūras pārvaldes vecākā speciāliste Анастасія Нечипоренко (Anastasiia Nechyporenko) atklāja noslēpumu, kā Ļvovas pilsētas bibliotēka kļuva par Ukrainas Gada bibliotēku 2017, stāstīja par labākajiem un redzamākajiem bibliotēkas pakalpojumiem un projektiem, kā arī dalījās pieredzē par bibliotēkas iekļaušanos urbānajā pilsētas kultūrvidē.

Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Baiba Ervalde (no kreisās) un LBB priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Foto: Kristians Luhaers

Konferences otrajā daļā tika parakstīts LBB un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības sadarbības līgums, kā arī sniegti LBB sadarbības partneru – Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības un Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas – pārstāvju pieredzes stāsti: par Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotēkas profesionālās harmonijas meklējumiem stāstīja Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotekāre Dace Balode, savukārt Ventspils Augstskolas bibliotēkas vadītāja Baiba Blumfelde dalījās ar savas bibliotēkas labāko pieredzi.

Dace Balode Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotēkā strādā kopš 1984. gada. Laika gaitā nomainījušies 7 direktori, skolas nosaukums, zīmogi un bibliotēkas atrašanās vieta. Ir cerība, ka tuvāko 2 gadu laikā bibliotēka iegūs jaunas telpas, līdz ar to aktuāls ir jautājums par bibliotekāra lomu telpu iekārtošanā. Vai arhitekta iecere atbildīs bibliotēkas vajadzībām, ar kādiem kompromisiem būs jāsaskaras, lai telpas būtu piemērotas arī bibliotekāro procesu veikšanai, kā nekļūdīties mēbeļu iegādē utt. Blakus intensīvam darbam ar lasītājiem un krājumu, bibliotekāre ir radoša krājuma norakstītāja – savā prezentācijā viņa demonstrē vairākus patiešām oriģinālus veidus, kā izmantot norakstītās grāmatas. Tāpat viņa rosināja domāt par to, kas patiesībā šodien ir skolas bibliotekārs, kādas jomas viņam jāpārzina un kā pasaulē, kur viss rit un mainās arvien straujāk, nepazaudēt profesionālo harmoniju.

Baibas Blumfeldes prezentācijas nosaukums bija “Mazas bibliotēkas lielie mērķi”. Ventspils Augstskolas bibliotēka ir dibināta 1997. gadā. Visas bibliotēkā pieejamās datubāzes bibliotēkas lietotājiem ir pieejamas attālināti, tiek nodrošinātas lietotāju informācijpratības nodarbības un organizēti citi pasākumi (diskusijas, dzejas dienas, muzikāli pasākumi, mākslas izstādes utt.). No 2017. gada septembra līdz 2018. gada martam bibliotēkā darbojās brīvprātīgā no Itālijas, kuras lielākais ieguldījums bija dažādu pasākumu organizēšana (“Aklais randiņš ar grāmatu”, “Itāliešu kultūra un tradīcijas”, “Spocīgi omulīgais šausmu vakars” u. c.). Bibliotēka aktīvi sadarbojas ar citām bibliotēkām, Ventspils domi un citām institūcijām, kā arī pilnveido bibliotēkas darbu iedvesmojoties no dažādiem nozares pasākumiem, piemēram, konferences “Modernu bibliotēku pakalpojumi un tehnika” Klaipēdā.

LBB biedru kopsapulce. Foto: Kristians Luhaers

Konferenci noslēdza LBB biedru kopsapulce, kuras laikā tika apstiprināts LBB 2017. gada pārskats, tika nobalsots par LBB valdes ierosinātajām LBB statūtu un biedru naudas izmaiņām, kā arī, nobalsojot par trīs LBB Goda biedru kandidātiem, tika atjaunota LBB Goda biedru tradīcija. Par LBB Goda biedriem ievēlēja: ilggadējo biedrības atbalstītāju un starptautisko sakaru veicinātāju Inesi Auziņu-Smitu, divkārtējo biedrības priekšsēdētāju, nerimstošo bibliotēku jomas attīstītāju un bibliotekāru iedvesmotāju Annu Mauliņu un ilggadējo biedrības Vidzemes nodaļas vadītāju, Vidzemes bibliotekāru saliedētāju Guntu Romanovsku. Apsveicam un lepojamies!

Gada balvas 2017 pasniegšanas pasākums. Foto: Kristians Luhaers

Vakarā notika Gada balvas 2017 pasniegšana. Pasākumu vadīja Uldis Timma, par pasākuma muzikālo noformējumu rūpējās vinyl DJ Mareks Ameriks. Pasākums tika atklāts ar dziesmu “Skaista mana tēva sēta”, īpašo bibliotekāru “aplausu kopdziesmu” un LBB priekšsēdētājas Māras Jēkabsones uzrunu. Ceremonijas laikā tika godināts “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2017”Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas diennakts lasītavas atvēršana, pasniegta LBB Gada balva un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības Gada balva, kā arī sveikti “Vikipēdijas” kampaņas “1Lib1Ref” jeb “1 bibliotekārs – 1 atsauce” laureāti.

LBB Gada balva šogad izvērtās par īstu sensāciju. Bija plānots pasniegt LBB Gada balvu divās nominācijās – “Gada bibliotekārs” un “Gada bibliotēka”. Tā kā visi Gada bibliotekāra balvai iesūtītie pieteikumi neatbilda nolikuma prasībām, bet Gada bibliotēkas nominācijā pieteikto iesniegumu vidū izvirzījās divi spēcīgi līderi, LBB Gada balvas komisija šogad nolēma Gada bibliotekāra balvu nolikuma prasību neievērošanas dēļ nepasniegt, tādējādi dodot iespēju godināt abus līdzvērtīgos Gada bibliotēkas balvas pretendentus. Līdz ar to LBB gada balvu nominācijā “Gada bibliotēka 2017” ieguva divas bibliotēkas – Jelgavas pilsētas bibliotēka un Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Kuldīgas Galveno bibliotēku sveica Kultūras ministre Dace Melbārde un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. LBB Gada bibliotēkas 2017 balvu Kuldīgas Galvenā bibliotēka ieguva par inovatīvu, modernu, radošu un oriģinālu darbu, ar savu piemēru iedvesmojot visas Latvijas bibliotēkas un bibliotekārus. Bibliotēka aktīvi darbojas virtuālajā un digitālajā vidē un var tikt uzskatīta par moderna un inovatīva novadpētniecības darba flagmani. Jelgavas pilsētas bibliotēku sveica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis un Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. LBB Gada bibliotēkas 2017 balvu Jelgavas pilsētas bibliotēka ieguva par aktīvu un pārdomātu izglītojošo darbību, intensīvu darbu sociālajos medijos un atraktivitāti un oriģinalitāti ne tikai strādājot bibliotēkas telpās, bet arī piedaloties pilsētas un novada norisēs. Pamatoti bibliotēkai var tikt piešķirts tituls “sadarbības un projektu lauva”. Apsveicam un lepojamies ar abām LBB Gada bibliotēkām 2017!

Dziesma “Mazā bilžu rāmītī” aizvadīja pie skolu bibliotekāriem un skolu bibliotēkām, ko sveica Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Baiba Ervalde un Tukuma 2. vidusskolas bibliotekāre Raita Kopiņa. Balvu “Gada skolas bibliotekārs 2017” par aktīvu darbību Latvijas skolu bibliotēku attīstības un sadarbības veicināšanā ieguva Rīgas 47. vidusskolas bibliotekāre Līva Pakalna, bet balvu “Gada skolas bibliotēka 2017” – Līvānu 1. vidusskolas bibliotēka par radošu domu un pieeju jaunās paaudzes izglītošanā, ieinteresētību skolu bibliotēku izaugsmē, publicitātē un attīstībā. Apsveicam!

LBB valde: Dace Ūdre (no kreisās), Daiga Puķīte, Daina Girvaite, Māre Jēkabsone, Elīna Sniedze, Krista Annija Lauberga, Ilona Skorodihina. Foto: Kristians Luhaers

Gada balvas pasniegšanas ceremonijas noslēgumā atkārtoti tika sumināta LBB Goda biedre – “Vidzemes zvaigzne”, kādreizējā LBB Vidzemes nodaļas vadītāja – Gunta Romanovska, kura vēl joprojām iedvesmo ne vien Vidzemes nodaļu, bet arī pārējās LBB reģionālās nodaļas. LBB priekšsēdētāja teica paldies vārdus arī valdes locekļiem, reģionālo nodaļu vadītājiem un LBB sekretārei par 2017. gadā paveikto. Festivāla pirmo dienu noslēdza Bibliotekāru diskotēka ar vinyl DJ Mareku Ameriku.

Gada balvas 2017 pasniegšanas pasākuma dalībnieki. Foto: Kristians Luhaers

Latvijas Bibliotēku festivāla otrajā dienā Latvijas bibliotekāri pulcējās Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva ātrijā, lai pieskandinātu bibliotēku ar Bibliotēku ideju tirgus aktivitātēm – “pirktas un pārdotas” tika visdažādākās idejas, sākot no puzlēm un dažādām citām galda spēlēm līdz bibliotēku rallijam, audiogidam, robotiem, grāmatu mākslai un nozīmīšu gatavošanai.

Bibliotēku ideju tirgus 2018. Foto: Kristians Luhaers

Ideju tirgu ievadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrības informēšanas un izglītošanas projekta “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” prezentācijas pasākums. Paralēli ideju tirgus norisei LBB valde organizēja LBB sekciju sapulces, lai pārrunātu katras sekcijas līdzšinējo darbību un plānotu nākotnes aktivitātes. Kā viens no sekciju sapulču rezultātiem ir tas, ka tika izveidota jauna sekcija – Bibliotēku attīstības sekcija, kurā tiks apvienots līdzšinējās Publisko bibliotēku sekcijas, Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas darbs. Pateicoties pagājušajā gadā iesāktajai sadarbībai ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociāciju, festivāla otrajā dienā bibliotekāriem bija iespējams apmeklēt un iepazīt trīs Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas bibliotēku darbu. Plašāks ideju tirgus apskats vēl tiek gatavots un būs pieejams LBB tīmekļvietnē.

Pavisam kopā Latvijas Bibliotēku festivālu apmeklēja gandrīz 400 bibliotekāri un bibliotēku draugi no visas Latvijas. Tie patiešām bija bibliotēku svētki divu dienu garumā!

Plašāku informāciju par festivālu, tajā skaitā konferences prezentācijas un festivāla fotogrāfijas sk. LBB tīmekļvietnē http://www.bibliotekari.lv/?page_id=4352.

Paldies festivāla atbalstītājiem: Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Kultūras ministrijai, Valsts kultūrkapitāla fondam, Rīgas Tehniskajai universitātei, izdevniecībai “liels un mazs”, sabiedrībai “Tilde”, dizaina projektam “Kokmaizītes” un uzņēmumam “NIC Ozols”.

Aicinām LBB aktualitātēm sekot gan biedrības tīmekļvietnē www.bibliotekari.lv, gan biedrības “Facebook” lapā: https://www.facebook.com/latvijas.bibliotekaru.biedriba.

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone, LBB priekšsēdētāja
Krista Annija Lauberga, LBB valdes locekle
Ārija Geidāne, Latvijas Bibliotēku festivāla 2018 brīvprātīgais palīgs, Rundāles novada Svitenes bibliotēkas vadītāja
Aiga Pīķe, Latvijas Bibliotēku festivāla 2018 brīvprātīgais palīgs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studente

LBB Vidzemes nodaļas 21. saiets-konference “Bibliotēkas pamatvērtības un nākotnes izaicinājumi” 2018. gada 18.–19. jūlijā Alūksnē

2018. gada 18.–19. jūlijā Alūksnes Kultūras centrā, Alūksnē, Brūža ielā 7, notiks Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Vidzemes nodaļas 21. saiets-konference “Bibliotēkas pamatvērtības un nākotnes izaicinājumi”.

Konferenci organizē LBB Vidzemes nodaļa sadarbībā ar Alūksnes pilsētas bibliotēku. Mūs atbalsta Alūksnes novada pašvaldība, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Europe Direct informācijas centrs Gulbenē un Eiropas Savienības Erasmus+ programma.

Konferencē aicināti piedalīties Latvijas bibliotēku speciālisti un blakusnozaru profesionāļi.

Aicinājuma vēstule / Pieteikuma forma / Programma (Word)

Darba kārtība:

18.07.2018.

19.07.2018.

Fotogrāfijas (Flickr)

 

Ziņu sagatavoja:
Alūksnes pilsētas bibliotēkas direktore
Iveta Ozoliņa

Kontaktinformācija:
tālrunis 64250838, e-pasts olga.kronberga@vcb.valmiera.lv

LBB sekciju aktualitātes

2018. gada 18. aprīlī Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) biedriem Latvijas Bibliotēku festivāla laikā tika piedāvātas telpas un laiks, lai pārrunātu līdzšinējo sekciju darbību un lemtu par nākotnes plāniem. Līdz šim LBB biedriem ir bijusi iespēja darboties 7 profesionālo interešu sekcijās:

  • Bērnu un skolu bibliotēku sekcijā,
  • Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijā,
  • Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijā,
  • Jauno speciālistu sekcijā,
  • Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijā,
  • Novadpētniecības sekcijā,
  • Publisko bibliotēku sekcijā.

Jāņem vērā, ka laika gaitā nepieciešamība pēc kopīgas darbošanās kādā no nozares sfērām var mazināties, aktualizējas jauni darba virzieni vai gluži otrādi – apzināmies, ka divas vai vairākas darbības jomas skatāmas tik ciešā saskarē, ka rodas nepieciešamība pārskatīt sekciju darbības pamatus.

LBB valdes pienākums ir dot sekcijām iespēju darboties pēc brīvas iniciatīvas, piedāvājot tikties, pieņemt pašiem savus lēmumus, risināt aktuālus nozares jautājumus, tādējādi iesaistoties biedrības darbā un sekmējot nozares un bibliotēku attīstību. Mēs varam atbalstīt, mudināt, bet nevaram pārņemt sekciju darbu.

Piedāvājums rīkot sekciju sanāksmes sasaucās ar šī gada Bibliotēku festivāla moto: “Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība”. Vairāku gadu garumā sekciju darba vadīšanu bija uzņēmušies sava darba entuziasti, un, kā jau zināms, pārmaiņas rada attīstību. Redzot, ka gandrīz visu sekciju darbā jau kādu laiku iestājusies stagnācija, aicinājām sekciju vadītājus pārskatīt savas prioritātes un iespējas darboties sekciju darbā, kas kalpoja par impulsu lielākām un mazākām izmaņām.

Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas sanāksmē piedalījās 14 biedri. Sekcijas vadītāja Silvija Tretjakova informēja biedrus par vadības maiņas nepieciešamību, par līdzšinējiem sekcijas darbības virzieniem un sekcijas darbības iespējām nākotnē. Arī sekcijas biedri izteica vērtīgas idejas un priekšlikumus turpmākajai sekcijas darbībai, piemēram, izstrādāt kvalitātes vadlīnijas skolu bibliotēku attīstībai, integrēt darbu ar bērniem citu profesionālo pasākumu programmās, aktīvāk izmantot sociālos tīklus, iekļaut informāciju par sekcijas darbību biedrības tīmekļvietnē u. c. Lai arī sekcijas sanāksmes laikā jauns vadītājs netika ievēlēts, biedri vienojās izvirzīt sekcijas kodolu 5 cilvēku sastāvā, no kuru vidus vēlāk ievēlēt nākamo sekcijas vadītāju.

Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Silvija Tretjakova

Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas sanāksmes dalībnieki

Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas sanāksmē piedalījās 12 biedri. Sekcijas vadītāja Jana Dreimane prezentēja nelielu ekspresaptauju par biedru vēlmēm un interesēm grāmatniecībā un bibliotēku vēsturē. Tika secināts, ka bibliotēku vēsture un novadpētniecība ir cieši saistītas jomas, jo bibliotēku vēstures izzināšana ir viens no bibliotekāra-novadpētnieka darba virzieniem. Abām sekcijām – Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijai un Novadpētniecības sekcijai – būtu vēlams sadarboties un, iespējams, konsolidēties vienā sekcijā, taču lēmuma pieņemšana pagaidām tiek atlikta, kamēr nebūs skaidra Novadpētniecības sekcijas un Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas turpmākā stratēģija un biedru intereses. Sekcijas biedri izteica vēlmi izveidot sekcijas ziņu vēstkopu* noderīgas informācijas apmaiņai, kā arī nepieciešamību dokumentēt bibliotēku un LBB vēsturi, ierakstot intervijas ar LBB biedriem un valdes locekļiem. Tika uzsvērta nepieciešamība pēc konsultācijām, padoma bibliotēku vēstures izpētē. Sapulcē nolemts: sekcijas vadīšanu turpina J. Dreimane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece.

Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas vadītāja Jana Dreimane

Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas sanāksmes dalībnieki

Jauno speciālistu sekcijas sanāksmē piedalījās 10 biedri. Sekcijas vadītāja Elīna Sniedze iepazīstināja klātesošos ar sekcijas mērķiem, paveikto un 2018. gada iecerēm – “4CanGurus” 24. maijā Jelgavā un “LibdayLV” šī gada rudenī. E. Sniedze informēja, ka sakarā ar darbu LBB valdē, vēlas atteikties no sekcijas vadītājas amata un piedāvā rīkot jauna vadītāja vēlēšanas šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Sekcijas dalībniekiem tika dots uzdevums uzrakstīt ideju, kuru vēlētos īstenot ar sekcijas palīdzību, kā arī norādīt trīs lietas, ko pats var izdarīt, kam nepieciešama palīdzība, kā arī nepieciešamo atbalstu (finanses, tehnoloģijas utt.). Uzdevuma izpildei tika dotas 10 minūtes, kam sekoja darbs grupās, lai izdomātu, kā viens otram var palīdzēt, un izveidotu iespējamās darba grupas idejas realizēšanai. Sanāksmē tika aktualizēts arī sekcijas biedru motivācijas jautājums. Plašāks atskats uz sekcijas sanāksmi Jauno speciālistu sekcijas vietnē.

Jauno speciālistu sekcijas vadītāja Elīna Sniedze

Jauno speciālistu sekcijas sanāksmes dalībnieki

Novadpētniecības sekcijas sanāksmē piedalījās 20 biedri. Sanāksmes mērķis bija pieņemt lēmumu par turpmāko sekcijas darbību, jo ir saņemts līdzšinējās vadītājas Gintas Zalcmanes iesniegums par atteikumu turpināt sekcijas vadīšanu. Sanāksmes dalībnieki nobalsoja par to, ka Novadpētniecības sekcijas darbs ir atjaunojams, turklāt tās darbība turpināma paralēli Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas darbam. Par jauno sekcijas vadītāju vienbalsīgi tika ievēlēta Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga. Sanāksmes dalībnieki aktīvi iesaistījās viedokļu apmaiņā par turpmāko sekcijas darbu. Tika secināts, ka jāveido cieša sadarbība ne tikai ar Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekciju, bet arī ar Latvijas bibliotēkām. Sekcijas jēga ir ideju un pieredzes apmaiņā un jaunu zināšanu iegūšanas iespējā. Šobrīd novadpētniecības darbā aktuāla ir novadpētniecības datubāzu, digitālo kolekciju un citus resursu attīstība. Nepieciešams pilnveidot novadpētniecības resursu lietojamību, draudzīgumu lietotājiem, interaktivitāti un lietotāju iesaistīšanos resursu veidošanā.

Novadpētniecības sekcijas sanāksmes dalībnieki

Ļoti aktīva diskusija noritēja Publisko bibliotēku sekcijas sanāksmē, kurā piedalījās 29 biedri. Arī šī sekcija, tāpat kā Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcija un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcija ir palikusi bez vadītāja. Publisko bibliotēku sekciju vadīja Antra Sprudzāne, Bibliotēku pētniecības un attīstības sekciju – Kristīne Pabērza, bet Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekciju – Daiga Rokpelne. Sanāksmes dalībniekiem tika uzticēts nolemt, vai Publisko bibliotēku sekciju ir nepieciešams likvidēt vai pārstrukturizēt, kā arī pozitīva lēmuma gadījumā vienoties par turpmākās darbības mērķiem. Sanāksmei nolēma pievienoties arī dalībnieki, kuri interesējās par Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas darbu, tāpēc visu trīs sekciju darbība tika skatīta saistīti. Sanāksmes dalībnieki saskatīja līdzīgus darbības virzienus kā Publisko bibliotēku sekcijas, tā arī Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas darbā, turklāt arī Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas uzdevumi tiešā mērā skar publisko bibliotēku darbu. Klātesošie nolēma balsot par visu trīs sekciju konsolidēšanu. Lēmums: apvienojot visas trīs sekcijas, izveidot jaunu sekciju – Bibliotēku attīstības sekciju. Tika arī nolemts informēt līdzšinējo sekciju biedrus par sanāksmes laikā nolemto, piedāvājot viņiem iespēju pievienoties jaunajai sekcijai. Bibliotēku attīstības sekcijas fokusā būs tādi jautājumi kā pētniecība, bibliotēku pakalpojumi un resursi, infrastruktūra, mārketings un interešu aizstāvība. Tiks veidota ātrās reaģēšanas komanda un darba grupas aktuālu jautājumu risināšanai. Tā kā klātesošajiem dalībniekiem neizdevās vienoties par jauna vadītāja izvirzīšanu, turklāt nepieciešams apzināt arī pārējo biedru domas, par jaunā vadītāja kandidātiem tiks lemts virtuāli.

Apvienotās Publisko bibliotēku sekcijas, Bibliotēku pētniecības un attīstības sekcijas un Bibliotēku ēku rekonstrukcijas un būvniecības sekcijas sanāksmes dalībnieki

Atgādinām, ka saskaņā ar biedrības statūtiem, ikvienam biedram ir tiesības saņemt informāciju par biedrības darbību, tajā skaitā iepazīties ar biedrības protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem. Aicinām LBB biedrus būt proaktīviem un izvērtēt savu dalību sekcijās un dot mums ziņu, ja vēlaties mainīt savu dalību vai pievienoties kādai no sekcijām, vai izveidot paši savu sekciju.

* LBB valdes izveidotā biedrības vēstkopa paredz iespēju sekciju vadītāju vārdā sūtīt ziņas arī atsevišķu sekciju biedriem.

 

Ziņu sagatavoja:
LBB valdes priekšsēdētājas vietniece
Dace Ūdre

Foto: Dace Ūdre

 

Latvijas Bibliotekāru biedrība