Tika atzīmēta Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēkas 170 gadu jubileja

2018. gada 26. aprīlī Ēdoles kultūras namā notika Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēkas 170 gadu jubilejas svinības. Ēdoles pagasta bibliotēka ir pirmā pašu latviešu dibinātā bibliotēka, kura pēc sabiedriski politiskā darbinieka, jaunlatviešu kustības aizsācēja Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma tika atvērta Ēdoles luteriskās baznīcas ģērbkambarī 1848. gada Lieldienās (23. aprīlī).

26. aprīļa svinīgo pasākumu ievadīja Ēdoles bibliotēkas dibināšanas piemiņas plāksnes atklāšana Ēdoles baznīcā. Piemiņas plāksne ir Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) dāvana Ēdolei un visām Latvijas bibliotēkām.

Ēdoles bibliotēkas jubilejas pasākumā pulcējās gan ēdolieši, gan tuvāki un tālāki ciemiņi. Ēdoles pagasta bibliotēkas vadītāja Aira Celma iepazīstināja ar Ēdoles bibliotēkas vēsturi un Krišjāņa Valdemāra dzīves posmu Ēdolē, LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone akcentēja bibliotēku nozīmi pirms 170 gadiem un tagad – 21. gadsimtā, savukārt LBB Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas vadītāja Jana Dreimane stāstīja gan par Krišjāņa Valdemāra idejām latviešu tautas izglītošanā un lasīšanas veicināšanā, gan šo ideju īstenotājiem – izcilo bibliotekāru, bibliogrāfu Jāni Misiņu un bibliotēku nozares entuziastu, pirmo Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāju Teodoru Līventālu.

Uzrunu teica arī Ēdoles pagasta pārvaldes vadītāja Anda Upleja un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore Laima Mirdza Ostele, kā arī sabiedriskais darbinieks, politiķis un dzejnieks Arvīds Ulme. Apsveikuma vārdus dziesmās un citos priekšnesumos ietērpa Ēdoles pamatskolas folkloras kopa un Alsungas mūzikas skolas Ēdoles filiāles audzēkņi.

Pasākuma viesi varēja aplūkot veselas divas izstādes par Krišjāni Valdemāru: sienas izstādi ar galvenajiem Krišjāņa Valdemāra dzīves datiem un viņa nozīmi bibliotēku vēsturē un Ēdoles pamatskolas skolēnu grafikas izstādi “Ciemos pie Valdemāra”.

Ēdoles bibliotēkas jubilejas pasākums bija koša norise Bibliotēku nedēļas kaleidoskopā un spilgti apliecināja bibliotēku nozīmi sabiedrībā.

Māras Jēkabsones runa “Bibliotēku nozīme pirms 170 gadiem un tagad – 21. gadsimtā” (PDF)

Fotogalerija (Facebook)

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja

Latvijas Nacionālās bibliotēkas konference “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram” 2018. gada 16. maijā Rīgā

2018. gada 16. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centrā notiks konference “Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram”.

Konferencē ar priekšlasījumiem piedalīsies vadošās literatūrzinātnes pētnieces, kas klausītājus iepazīstinās ar mūsdienu daiļliteratūras tendencēm. Dr. philol. Ieva Kalniņa stāstīs par latviešu jaunāko literatūru, tostarp inovācijām, tradicionalitāti un izklaidi. Fantāzijas un šausmu literatūras žanrus un to pārstāvniecību latviešu literatūrā atklās Dr. philol. Bārbala Simsone, Dr.­ philol. Eva Eglāja-Kristsone pievērsīsies literatūras procesa fiksācijai un pieejamībai digitālajā vidē. Ar Baltijas vēstures mazāk zināmo notikumu interpretāciju rakstniecībā iepazīstinās Dr. philol. Zanda Gūtmane, un konferences noslēgumā par procesiem jaunākajā literatūrā stāstīs Dr. philol. Maija Burima.

Konferences programma (PDF).

Pieteikties konferencei lūdzam tiešsaistē: https://ej.uz/16_05_zinasanas līdz 2018. gada 10. maijam.

Konferences norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Evija Vjatere
LNB Bibliotēku attīstības centra vadītāja

Vai bibliotēkas piedalās sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā? Jā!

2018. gada 12.–13. aprīlī Ļvovā, Ukrainā, norisinājās 3. Starptautiskais jauno bibliotekāru forums “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība” (“Libraries and Sustainable Development of Society”), kuru organizēja Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļa. Šī gada forums bija veltīts ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un bibliotēku iesaistei ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā. Forumā piedalījās apmēram 100 dalībnieki no Ukrainas, kā arī viesi no Baltkrievijas, Kipras, Latvijas, Slovēnijas, Turcijas, Rumānijas un Katalonijas. Latviju šajā forumā pārstāvēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Latvijas Bibliotēku portāla redaktore, Latvijas Bibliiotekāru biedrības (LBB) sekretāre Kristīne Deksne.

Jauno bibliotekāru foruma galvenais mērķis bija apkopot labākos bibliotēku projektus Ukrainā un ārvalstīs, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķus. Šajā forumā tikās jaunie bibliotēku profesionāļi no dažādām valstīm, lai sasniegtu vienu kopīgu mērķi – dalītos savā redzējumā un pieredzē par lietām, kas veido modernu, inovatīvu bibliotēku.

3. Starptautiskā jauno bibliotekāru foruma “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība” dalībnieki. Foto no Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļas arhīva

Forumu atklāja Ukrainas Bibliotēku biedrības prezidente Iryna Shevchenko un Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļas vadītāja Oksana Boiarynova, kam sekoja Ukrainas jaunatnes un sporta ministra vietnieka Oleksandr Yarema video uzruna.

Iryna Halaiko, UNDP (United Nations Development Programme) ilgtspējīgas attīstības mērķu koordinatore Ļvovas apgabalā, akcentēja bibliotēku un vietējo kopienu mijiedarbības un sadarbības nozīmīgumu ilgtspējīgā sabiedrības attīstībā, kā arī uzsvēra bibliotēku rīcībā esošos resursus, zināšanas un prasmes, lai veidotu partnerību šajā jomā.

No kreisās: Maja Jelen, Stavroulla Pitta, Ayse Korkmaz, Gisela Ruiz, Kristīne Deksne, Ionela Panait. Foto no Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļas arhīva

Ārvalstu nozaru speciālisti savos ziņojumos koncentrējās uz bibliotēku līdzdalību ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā savās valstīs, kā arī pauda savu redzējumu par dažādiem mūsdienu bibliotēku darbības aspektiem. Piemēram, Aisha Korkmaz (Atilim University, Turcija) stāstīja par mūsdienu bibliotēku iespējām kopienas dzīves uzlabošanā un bibliotēku aktivitātēm, kas saistītas ar informācijas saglabāšanu un inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, balstoties uz lietotāju aptaujām. Maja Jelen (University of Maribor Library, Slovēnija) akcentēja bibliotēku nozīmi lietotāju pašmācības prasmju attīstīšanā un iedzīvotāju izglītības veicināšanā. Stavroulla Pitta (University of Cyprus Library, Kipra) pastāstīja par interesantām idejām darbā ar bērniem akadēmiskajās bibliotēkās. Gisella Ruiz (Library Elisenda of Montcada, Katalonija) runāja par bibliotēku sociālajām programmām, kuru mērķis ir jauniešu adaptācija sabiedrībā, kā arī jauniešu lasītprasmes uzlabošana un pašrealizācijas iespēju meklēšana. Ionela Panait (“Dinucu Golescu” County Library, Rumānija) dalījās pieredzē par bibliotēku līdzdalību brīvprātīgo projektos, kuru mērķis ir paaugstināt izglītības līmeni un kvalitāti kā vienu no ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

LNB Latvijas Bibliotēku portāla redaktore, LBB sekretāre Kristīne Deksne sniedz priekšlasījumu “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība: Latvijas bibliotēku piemēri”. Foto no Ukrainas Bibliotēku biedrības Jaunatnes nodaļas arhīva

Latvijas ziņojumā “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība: Latvijas bibliotēku piemēri” (“Libraries and Sustainable Development of Society: Examples from Libraries of Latvia”) tika uzsvērta doma, ka mūsdienās bibliotēka ir vieta un telpa komunikācijai, kas ir cieši saistīta ar augstas kvalitātes visaptverošas izglītības nodrošināšanu, kas, savukārt, ir viena no nozīmīgākajām attīstītas sabiedrības iezīmēm. Latvijas piemēri – 3 projekti, kas tiek realizēti Latvijas bibliotēkām sadarbojoties ar ārvalstu bibliotēkām un citām iestādēm:

  • Biznesa bibliotēku potenciāla attīstība uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās (BUSINESS BAG)”;

Projekta mērķis: Bibliotēku infrastruktūras uzlabošana un to darbinieku kapacitātes celšana ar mērķi nodrošināt inovatīvu uzņēmējdarbības atbalsta centra vidi, kā arī nodrošināt bibliotēkās kvalitatīvus biznesa atbalstošus pakalpojumus, attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku tīkla potenciālu un iespējas.

Projekta partneri: Bauskas novada pašvaldība, Pasvales rajona pašvaldība

  • “Interaktīvās izglītības telpa – efektīvs nelabvēlīgu ģimeņu bērnu sociālās integrācijas veids (OPEN UP)”;

Projekta mērķis ir radīt atbilstošus apstākļus Ludzas, Rokišķu un Jēkabpils bibliotēkās mazaizsargātu ģimeņu bērnu sociāli-ekonomiskās aktivitātes sekmēšanai, tādējādi veicinot dzīves apstākļu uzlabošanos Latvijas un Lietuvas pierobežas reģionā.

Projekta partneri: Ludzas novada pašvaldība (vadošais partneris), Rokišķu rajona pašvaldības bibliotēka (Lietuva) un Jēkabpils pilsētas dome.

  • “Ģimenes digitālo aktivitāšu centru tīkla izveide, dzīves kvalitātes un izglītības atbalstam Austrumaukštaitijā un Dienvidlatgalē (Network DigiHubs)”.

Projekta mērķis ir pielāgot projekta partneru esošās prakses un izmantot tās kā bāzi, lai divās Latvijas un divās Lietuvas bibliotēkās izveidotu jaunu sabiedrisko pakalpojumu – ģimenes digitālo aktivitāšu centrus, kuros ģimenēm un visiem interesentiem būs iespēja izglītoties un saturīgi pavadīt brīvo laiku ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotās telpās.

Projekta partneri: Utenas A. un M. Mišķina publiskā bibliotēka, Zarasu publiskā bibliotēka, Latgales Centrālā bibliotēka, Preiļu Galvenā bibliotēka un Lietuvas reģionālo bibliotēku asociācija.

Nozīmīgs notikums foruma laikā bija sadarbības līguma parakstīšana starp Ukrainas Bibliotēku biedrību un Kipras, Slovēnijas un Turcijas bibliotēku biedrībām. Memorands paredz ciešāku bibliotekāro saišu veidošanu, lai organizētu un realizētu kopīgus pasākumus un projektus nākotnē un veicinātu dažādu kultūru mijiedarbību pasaulē. Jāpiemin, ka Ukrainas Bibliotēku biedrības un Latvijas Bibliotekāru biedrības sadarbības līgums ir parakstīts jau 2015. gada 13. oktobrī.

3. Starptautiskais jauno bibliotekāru forums “Bibliotēkas un ilgtspējīga sabiedrības attīstība” bija nozīmīgākais šī gada pasākums jaunajiem bibliotekāriem Ukrainā. Tas deva iespēju meklēt un apzināties savu vietu profesionālajā pasaulē, veidot kontaktus ar kolēģiem un saņemt vērtīgu profesionālo informāciju.

Dažas idejas no pieredzes stāstiem:

  • Prasība augstskolu studentiem vasaras brīvlaikā nostrādāt konkrētu stundu skaitu bibliotēkā kā brīvprātīgajiem;
  • “Problem books” – bibliotēka par simbolisku samaksu pārdod grāmatas ar defektiem (izplēsta kāda lapa vai citi bojājumi);
  • Plauktos starp grāmatām ievietoti “viltus vāciņi” ar grāmatu nosaukumiem, kuras nav atgrieztas bibliotēkā vai ir pazudušas – ja lasītājam mājās ir kāda no šīm grāmatām un viņam tā nav vajadzīga, ir iespēja uzdāvināt bibliotēkai;
  • Bērns savā pirmajā pediatra apmeklējumā saņem bibliotēkas sagatavotu dāvanu – maisiņu ar pirmajām bērnu grāmatiņām;
  • Bērni ar īpašām vajadzībām kā brīvprātīgie bibliotēkā – piesaistīti mentori un speciālisti, kas palīdz bērniem izprast savas sajūtas un emocijas caur grāmatu lasīšanu;
  • Nosacījums bērniem – ierodoties bibliotēkā pirms sērfošanas internetā, spēlēm un citām brīvā laika aktivitātēm 15 minūtes jāvelta mācībām;
  • Programmēšanas klubi bērniem un jauniešiem;
  • “Zinātniskais rings” – studenti, jaunie zinātnieki visiem saprotamā veidā stāsta par savām idejām un izgudrojumiem, notiek balsošana;
  • Bezmaksas valodu kursi un medijpratība;
  • Dažādas aktivitātes (spēles, radošās darbnīcas, video klipi), kas māca bērniem šķirot atkritumus.

Infrastruktūra, personāls, iesaistīšanās sociālajā dzīvē padara jebkuru bibliotēku par vienu no svarīgākajām iestādēm ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Bibliotēkām ir nepieciešamā kapacitāte un visas iespējas veicināt ilgtspējīgu sabiedrības attīstību, tomēr izpratnes un informācijas trūkums par labas prakses piemēriem rada šķēršļus plašākai un sistemātiskākai iesaistei ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

3. Starptautiskais jauno bibliotekāru forums bija lieliska iespēja uzzināt vairāk par jauno profesionāļu iespējām, kā arī par dažādiem bibliotēku projektiem, apmainīties ar idejām un uzzināt par bibliotēku iniciatīvu rezultātiem. Tāpat tikai nodibināti jauni kontakti ar dažādu valstu bibliotēku pārstāvjiem, kas nākotnē varētu kļūt par partneriem dažādos projektos un aktivitātēs. Katru gadu forums kļūst aizvien lielāks un kvalitatīvāks un turpina iedvesmot jaunos speciālistus strādāt radoši.

Foruma programma (PDF)
Fotogrāfijas no foruma (Facebook)

 

Ziņu sagatavoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Latvijas Bibliotekāru biedrības sekretāre

Pagarināta reģistrācija konferencei “4CanGurus 2018” un plakātu konkursam

Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija (LBB JSS) jau ceturto reizi pulcēs bibliotēku un informācijas zinātnes jaunos speciālistus no visas Latvijas! Šoreiz par norises vietu izvēlēta Jelgavas pilsētas bibliotēka – vienmēr pretimnākoša jaunajiem speciālistiem un radošām idejām.

Jauno speciālistu rīkotā konference “4CanGurus 2018” notiks 24.–25. maijā Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Aicinām reģistrēties dalībai līdz 14. maijam (reģistrācijas anketa), kā arī aicinām atzīmēties “Facebook” pasākuma lapā, lai sekotu līdzi jaunumiem par konferences norisi. Programma (PDF).

Konkurss

Katru gadu Jelgavas pilsētas bibliotēka piedalās dažādās dzīvespriecīgās un netradicionālās aktivitātēs, lai lauztu sabiedrībā valdošos stereotipus par klusām, tumšām bibliotēkām un dusmīgām bibliotekārēm. Jelgavas sauklis ir: “Bibliotēka – labo sajūtu vieta.” Lai popularizētu un attīstītu sabiedrības izpratni par bibliotēku lomu personības izaugsmē, piedāvājam īpašu iespējudalību Jelgavas pilsētas svētku gājienā! Lai piedalītos gājienā, nepieciešamas īpašas pazīšanās zīmes un plakāti, kas pievērstu uzmanību, tāpēc esam nolēmuši veidot plakātu konkursu. Visu plakātu autori aicināti piedalīties gājienā, bet trim labākajiem plakātu autoriem būs iespēja viesoties mājīgajās apgāda “Mansards” telpās, saņemt darbinieku konsultāciju un izvēlēties grāmatas 20 eiro vērtībā! Konkursa nolikums (PDF).

Plašāka informācija: https://lbbjss.wordpress.com/4cangurus/4cangurus-jelgava/

 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Sniedze
LBB valdes locekle
LBB JSS vadītāja
“4CanGurus 2018” organizatore

 

“4CanGurus 2018” atbalsta:

     

Latvijas Bibliotekāru biedrība