Izsludināta reģistrācija konferencei “4CanGurus 2018” un plakātu konkurss

Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija (LBB JSS) jau ceturto reizi pulcēs bibliotēku un informācijas zinātnes jaunos speciālistus no visas Latvijas! Šoreiz par norises vietu izvēlēta Jelgavas pilsētas bibliotēka – vienmēr pretimnākoša jaunajiem speciālistiem un radošām idejām.

Jauno speciālistu konference “4CanGurus 2018” notiks 24.–25. maijā Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Aicinām jaunos speciālistus reģistrēties dalībai līdz 23. aprīlim (reģistrācijas anketa), kā arī aicinām atzīmēties “Facebook” pasākuma lapā, lai sekotu līdzi jaunumiem par konferences norisi. Programma (PDF).

Konkurss

Katru gadu Jelgavas pilsētas bibliotēka piedalās dažādās dzīvespriecīgās un netradicionālās aktivitātēs, lai lauztu sabiedrībā valdošos stereotipus par klusām, tumšām bibliotēkām un dusmīgām bibliotekārēm. Jelgavas sauklis ir: “Bibliotēka – labo sajūtu vieta.” Lai popularizētu un attīstītu sabiedrības izpratni par bibliotēku lomu personības izaugsmē, piedāvājam īpašu iespēju – dalību Jelgavas pilsētas svētku gājienā! Lai piedalītos gājienā, nepieciešamas īpašas pazīšanās zīmes un plakāti, kas pievērstu uzmanību, tāpēc esam nolēmuši veidot plakātu konkursu. Visu plakātu autori aicināti piedalīties gājienā, bet trim labākajiem plakātu autoriem būs iespēja viesoties mājīgajās apgāda “Mansards” telpās, saņemt darbinieku konsultāciju un izvēlēties grāmatas 20,00 eiro vērtībā! Konkursa nolikums (PDF).

“4CanGurus” vēsture jeb kas tas par ķenguru?

Konferences nosaukums veidots atbilstoši konferences specifikai. Tulkojumā no angļu valodas “4CanGurus” nozīmi var skaidrot šādi: “can” – varēt; “guru” (sanskritā गुरू) – guru, skolotājs, speciālists; skaitlis “4” var tikt skaidrots divos veidos – tiešā nozīme “četri”, bet pārnestā nozīmē kā angļu valodas prepozīcija “for”. Līdz ar to konferences nosaukumā ir ietverta tās galvenā pamatdoma: tā ir konference, kurā piedalās savas jomas lietpratēji – lektori,  un gan esošie, gan topošie nozares speciālisti, kurus vieno mērķis apgūt aktuālus un praktiskus darba procesus un to meistarīgu pielietojumu bibliotēku ikdienā.

Bibliotēku un informācijas nozares jauno speciālistu konference “4CanGurus” pēc LBB JSS iniciatīvas notiek jau kopš 2012. gada, un 2018. gadā tā notiks ceturto reizi. 2012. gadā konference tika rīkota Rīgā, tā pulcēja ap 40 jauno nozares speciālistu, bet, apkopojot statistikas datus, organizatori secināja, ka no Latgales reģiona bija ieradies tikai viens dalībnieks, rezultātā radās nepieciešamība plānot reģionālās “4CanGurus” konferences. Šī prakse veiksmīgi tiek īstenota kopš 2014. gada, kad konference notika Preiļu Galvenajā bibliotēkā un pulcēja ap 60 speciālistu. 2016. gadā priekšroka tika dota jaunajiem bibliotēku un informācijas nozares speciālistiem no Kurzemes reģiona, kad “4CanGurus” tika īstenots Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kur pulcēja 30 interesentus. 2018. gadā konferences norises vieta ir izvēlēta Jelgava, lai vienotu ne tikai Zemgales reģiona speciālistus, bet arī būtu izdevīga gan Latgales, gan Kurzemes, gan Vidzemes reģiona speciālistiem.

Plašāka informācija: https://lbbjss.wordpress.com/4cangurus/4cangurus-jelgava/

 

Informāciju sagatavoja:
Elīna Sniedze
LBB valdes locekle
LBB JSS vadītāja
“4CanGurus 2018” organizatore

 

“4CanGurus 2018” atbalsta:

     

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Popes muižā

Ceturtdien, 22. martā, Popes muižas svētku zālē norisinājās pasākums “Fon Bēru dzimtas bibliotēka Popes muižā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Pasākumu ievadīja biedrības “Popes muiža” pārstāvja Roberta Grinberga vadīta ekskursija pa Popes muižas vēsturisko apbūvi. Kuplais pasākuma apmeklētāju pulks ielūkojās senākajā no Popes muižas celtnēm, 1635. gadā celtajā Medību pilī, apskatīja biedrības “Popes muiža” aprūpēto, pēc arhitekta Teodora Zeilera veidoto Popes muižas Zirgu stalli, izstaigāja Popes muižas kungu māju, kuru par savu sauc Popes skola.

Pasākuma turpinājums norisinājās skolas zālē, ar skatu uz kādreizējo fon Bēru dzimtas bibliotēkas telpu, tagad – zēnu darbmācības kabinetu. Pasākuma dienā tur tika izstādītas divas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā atrastas grāmatas no fon Bēru bibliotēkas, ko starplaikos ar pietāti un baltiem cimdiem rokās pāršķirstīja pasākuma dalībnieki.

Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, stāstīja par minētajām grāmatām un privātbibliotēku, no kuras tās nāk, priekšlasījumā “Skrejošam lācim pa pēdām: biogrāfiski motīvi Popes muižas bibliotēkas stāstos” apspēlējot fon Bēru ģerbonī ietverto ejošā lāča tēlu – tik noslēpumainu un nenotveramu, ka dzimtas izpētes darbs līdzinās aizraujošai pēdu dzīšanai. Pētniece vairāk pievērsās Karla Johana Ulriha fon Bēra (1836–1909) dzīves laikam, kad Popes kungu mājā glabājās aptuveni 4000 sējumu liela dzimtas bibliotēka. Zināms, ka 20. gadsimta 70. gados tās lielākā daļa krājuma atradās Kopenhāgenā. Mūsdienās daži muižas grāmatu krājuma eksemplāri glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Tartu Universitātes bibliotēkā.

Tā kā pasākuma apmeklētāji galvenokārt bija Ventspils novada bibliotēku darbinieki, vērtīgs bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāres Marlēnas Krasovskas sniegtais ieskats 2017. gada nogalē iznākušajā izdevumā “Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba vadlīnijās”, kas iezīmē bibliotēku veidošanos par lokāliem novadpētniecības centriem, kuru darbības pamatā ir sadarbība, partnerība un koordinācija. Savā ziņā projekts “Neredzamā bibliotēka” var kalpot kā uzskatāms piemērs bibliotēkas īstenotai pētniecībai tandēmā ar citām institūcijām un privātpersonām.

Pasākumu noslēdza Irēnas Lakšes, Popes pamatskolas bioloģijas skolotājas un Ugāles Mākslas studijas dalībnieces, izstādes “Baronu fon Bēru dzimtas muižu atveidojums pasteļu gleznās” atklāšana. Izstādē apkopotas gleznas, kas tapušas no plenēros Popes un Zlēku muižās tapušām skicēm.

Sk. arī Aivara Ķestera fotogrāfijas portālā ventasbalss.lv.

Šis ir sestais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā, bet piektais pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā” 21. martā notika Iecavā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” aktualitātes. Tikšanās Iecavas mūzikas un mākslas skolā

Trešdien, 21. martā, Iecavas mūzikas un mākslas skolā norisinājās pasākums “Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka Lieliecavas muižā”, turpinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu ciklu.

Pasākums Iecavā no līdzšinējiem atšķīrās ar to, ka tas notika tieši fon der Pālenu muižas bibliotēkas ēkā, kurā šobrīd sadzīvo Iecavas mūzikas un mākslas skola, Jauniešu un Senioru centri. Fon der Pālenu dzimtas bibliotēka un arhīvs bijuši tik apjomīgi, ka tiem uzcelta atsevišķa ēka, ko ar kungu māju savienoja divstāvu gleznu galerija. Pils tika 1924. gada saspridzināta, taču bibliotēkas korpuss palika un joprojām kalpo izglītojošiem mērķiem.

Pirmā pasākumā uzstājās Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, ar priekšlasījumu “Patstāvība un degsme: liecības par Lieliecavas muižas bibliotēku”. Pētniece atklāja, ka Lieliecavas muižas pils bibliotēka ir galvenokārt saistīta ar Leonīda fon der Pālena (1834–1908) vārdu un tā savulaik minēta starp desmit bagātākajām privātajām bibliotēkām bijušās Krievijas impērijas teritorijā. Likumsakarīgi, ka ģimene ir pievērsusi īpašu uzmanību kā cienīgiem kolekcijas glabāšanas apstākļiem, tā lasīšanas tradīciju izkopšanai. Kādreizējās bibliotēkas eksemplāri, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, izceļas ar grezniem vai īpaši grezniem iesējumiem un tikai šim krājumam raksturīgām ekslibru ielīmēm.

Pasākuma galvenā rīkotāja Anda Rācenāja, Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkas vadītāja, prezentācijā “Veidojam Neredzamo bibliotēku” apkopoja projekta gaitā savāktos atmiņu stāstus un attēlus no iecavnieku personīgajiem arhīviem un Iecavas vidusskolas muzeja. Tā kā skatītāju vidū bija liela daļa liecību un  materiālu sniedzēju, pasākums dabiski pārauga sarunās un pat apņēmībā turpināt jaunu materiālu pievienošanu jau apkopotajiem. Īpašs paldies Zandai Zīvārtei, kura uz digitalizēšanas laiku Latvijas Nacionālajai bibliotēkai uzticēja pagaidām vienīgo projekta radošajai komandai zināmo fotogrāfiju, kurā no upes puses redzama vēl nenopostītā pils kopā ar jaunuzcelto bibliotēku.

Šis ir piektais pasākums Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” reģionu norišu cikla ietvaros. Pirmais pasākums “Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā” 1. martā notika Braslavā, Vilzēnu pamatskolā, otrais pasākums “Grāfu fon den Borhu bibliotēka laikmetu griežos” 9. martā notika Varakļānos, Varakļānu novada muzejā, trešais pasākums “Mihaila fon Līvena bibliotēka Pelču muižas kungu mājā” 16. martā notika Pelčos, Pelču pagasta pārvaldes ēkā “Pagastlejas”, bet ceturtais pasākums “Haralda Georga Gideona fon Loudona bibliotēka Lizdēnu muižas kungu mājā” 17. martā notika Lizdēnos, Rencēnu pagasta 2. bibliotēkā.

Projekta norisi atbalsta:

       

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Surgunte, LNB Grāmatniecības muzeja vadītāja

Foto: Inga Surgunte, LNB

Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēkai – 170

2018. gada 26. aprīlī Ēdoles kultūras namā (Dārza ielā 6, Ēdolē, Ēdoles pag., Kuldīgas nov.) notiks Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēkas 170 gadu jubilejas svinības. Pasākums ir viens no centrālajiem šī gada Bibliotēku nedēļas pasākumiem un ir īpašs ne tikai bibliotēku nozares kontekstā, bet ieņem svarīgu vietu arī Latvijas simtgades norišu kaleidoskopā.

Ēdoles pagasta bibliotēka ir pirmā pašu latviešu dibinātā bibliotēka, kuru 1848. gada 23. aprīlī Ēdoles baznīcas ģērbkambarī atvēra izcilais latviešu sabiedriski politiskais darbinieks, jaunlatviešu kustības aizsācējs Krišjānis Valdemārs. Gan jaunlatviešu kustībai, gan bibliotēkām bija nenovērtējama ietekme uz latviešu nacionālās pašapziņas celšanu un valstiskuma idejas nostiprināšanos.

26. aprīļa svinīgajā pasākumā gūsim ieskatu Ēdoles bibliotēkas dzīvē no šūpuļa līdz mūsdienām, skatīsim izstādi par Krišjāni Valdemāru, pārrunāsim bibliotēku vietu, lomu un nozīmi vēsturē un mūsdienās un baudīsim svētku koncertu.

Plkst. 13.00 pasākumu ievadīs Ēdoles bibliotēkas dibināšanas piemiņas plāksnes atklāšana Ēdoles baznīcā.

Pasākuma programma Ēdoles kultūras namā:

  • Ēdoles pagasta pārvaldes vadītājas Andas Uplejas apsveikums;
  • Ēdoles pagasta bibliotēkas vadītāja Aira Celma “Ar stipru pamatu zem kājām”;
  • Arvīda Ulmes veltījums Ēdoles bibliotēkai;
  • Ēdoles pamatskolas folkloras kopas apsveikums;
  • Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktores Laimas Mirdzas Osteles uzruna;
  • LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone “Bibliotēku nozīme pirms 170 gadiem un tagad – 21. gadsimtā”;
  • Alsungas mūzikas skolas Ēdoles filiāles audzēkņu apsveikums;
  • LBB Grāmatniecības un bibliotēku vēstures sekcijas vadītāja Jana Dreimane “K. Valdemāra ideju īstenotāji bibliotēku nozarē”;
  • Vārds apsveicējiem;
  • Izstādes par Krišjāni Valdemāru atklāšana Ēdoles bibliotēkā;
  • Ēdoles pamatskolas skolēnu grafikas izstāde “Ciemos pie Valdemāra”.

Pasākuma norisi nodrošina Kuldīgas novada pašvaldība, savukārt piemiņas plāksne ir LBB dāvana Ēdolei un visām Latvijas bibliotēkām.

IELŪGUMS (PDF)

Tiekamies Ēdolē!

 

LBB valdes priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

 

Pasākumu atbalsta:

    

Latvijas Bibliotekāru biedrība