LBB izsludina nomināciju “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2017”

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) izsludina pieteikumu pieņemšanu nominācijā “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2017”. Kas iedvesmojošs un spēcīgs noticis Latvijas bibliotēku dzīvē 2017. gadā? Ko esam sasnieguši? Ar ko varam lepoties? Kurš ir 2017. gada veiksmes stāsts? Kas jums bija vissvarīgākais 2017. gadā Latvijas bibliotēku dzīvē?

Ikviens Latvijas bibliotekārs ir aicināts iesniegt pieteikumu, aizpildot tiešsaistes formu. Nominēt var gan valsts mēroga, gan reģionāla līmeņa, gan vietējas nozīmes notikumus. Pieteikumu skaitam no katra bibliotekāra vai bibliotēkas nav ierobežojumu, un pieteikt var jebkuru notikumu no jebkuras bibliotēkas vai nozares kopumā. Piesakiet visu, ko redzat kā “Gada notikumu Latvijas bibliotēkās 2017”.

Gada notikuma pieteikumi tiks pieņemti līdz 2018. gada 20. februārim, tad tie tiks apkopoti sarakstā un nodoti tiešsaistes balsošanai. Atbilstoši balsojumam tiks izveidots nozīmīgāko notikumu saraksts un godināts visvairāk balsis ieguvušais notikums.

 

Informāciju sagatavoja:
LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone

LBB aicina iesaistīties “#1Lib1Ref” kampaņā

Šogad tīmekļa enciklopēdija “Vikipēdija” (Wikipedia) svin savu 17. gadadienu. Kā dāvanu ikviens bibliotekārs var veltīt 15 minūtes laika un pievienot vienu atsauci “Vikipēdijas” rakstam. No 15. janvāra līdz 3. februārim notiks ikgadēja starptautiska kampaņa “Wikipedia’s #1Lib1Ref Campaign”, kurā aicināts piedalīties ir ikviens bibliotekārs. Plašāka informācija par akciju un rakstu rediģēšanu lasāma LBB Jauno speciālistu sekcijas blogā, kā arī vaicājama akcijas koordinatorei Latvijā Elīnai Sniedzei.

Atsaucoties akcijas organizatoru aicinājumam, LBB uzrunā ikvienu Latvijas bibliotekāru sniegt ieguldījumu “Vikipēdijas” uzlabošanā. Lai izceltu Latvijas bibliotekāru dalību šajā kampaņā, lūdzam reģistrēties, aizpildot šo anketu.

Latvijas bibliotekāri, iesaistoties akcijā, cīnīsies par šādiem tituliem:

  • Viki-redaktors,
  • Viki-novadpētnieks,
  • Viki-guru.

Idejas, ko dalībai kampaņā piedāvā LBB Jauno speciālistu sekcija:

  • veltīt 15 minūtes laika un pievienot vienu atsauci,
  • sarīkot “kafijas stundu” vai “Vikipēdijas dienu” un aicināt gan darbiniekus, gan bibliotēkas apmeklētājus pievienot atsauces, rediģēt, tulkot un veidot jaunus rakstus,
  • organizēt sacensības kolēģu starpā, piemēram, bibliotekārs, kurš pievieno visvairāk atsauču, iegūst “Vikipēdijas guru” titulu uz gadu līdz nākamajai “#1Lib1Ref” kampaņai,
  • akcijas laikā katru dienu pievienot vienu atsauci – 22 dienās izveidojot 22 atsauces,
  • sagatavot rakstu par savu bibliotēku, pagastu, ievērojamu novadnieku (iespēja popularizēt novadpētniecības darbu).

 

Informāciju sagatavoja un Latvijas dalību “#1Lib1Ref” kampaņā koordinē:
Elīna Sniedze
LBB valdes locekle
LBB Jauno speciālistu sekcijas vadītāja
E-pasts: lbbjss@gmail.com
Tālr.: 25436687

Bijušajai Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājai Annai Mauliņai piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija

2017. gada 21. decembra sēdē Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padome nolēma piešķirt mūža stipendiju ilggadējai Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) darbiniecei, nozares pētniecības veicinātājai, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētājai (2002–2007) Annai Mauliņai. Kopumā šajā VKKF sēdē tika piešķirta 21 mūža stipendija par izcilu ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā.

 

Foto: Ligita Ieviņa, LNB

A. Mauliņa darbam LNB veltījusi 42 mūža un radošā darba gadus. Vairāk nekā desmit gadus vadījusi Pētniecības nodaļu (1989–2001), pēc tam Bibliotēku attīstības institūtu (2002–2011). Savas profesionālās darbības laikā A. Mauliņa ir sniegusi atzīstamu un augstu vērtējamu ieguldījumu ne vien LNB, bet arī visas Latvijas bibliotēku nozares darbā un latviešu kultūrā kopumā.

A. Mauliņa ir pazīstama kā nozares terminoloģe, pētniecības projektu un konferenču iniciatore un organizatore, lektore, bibliotēkzinātnes un grāmatniecības diskusiju kluba “Gūtenberga galaktika” ierosinātāja, Latvijā vienīgā nozares profesionālā žurnāla “Bibliotēku Pasaule” galvenā redaktore un rakstu autore. Viens no A. Mauliņas darbības rādītājiem – aptuveni 100 publikāciju Latvijas un ārzemju izdevumos.

2008. gadā A. Mauliņas devums Latvijas bibliotekārajai sabiedrībai un bibliotēku lietotājiem tika novērtēts ar Valsts apbalvojumu – Atzinības krusta V šķiru.

Apsveicam un lepojamies!

Latvija Serbijas Bibliotekāru biedrības 14. konferencē

Šī gada 13.–15. decembrī Belgradā (Serbija) notika Serbijas Bibliotekāru biedrības (Библиотекарско друштво Србије, Serbian Library Association) 14. konference ar tēmu – bibliotēku interešu aizstāvība: “Ko es saku, kad runāju par bibliotēkām: aizstāvība, popularizēšana un lobēšana” (What I talk about when I talk about libraries: advocacy, promoting and lobbying). Konferencē Latviju, Latvijas bibliotekārus, Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un Latvijas Bibliotekāru biedrību (LBB) pārstāvēja LBB valdes priekšsēdētāja, LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone, kas konferencē piedalījās ar referātu “Latvijas bibliotēku interešu aizstāvības normatīvais un sociālais ietvars” (Legal and social framework of library advocacy in Latvia). Referātā galvenokārt tika stāstīts par bibliotēku akreditāciju, taču tika akcentēta arī bibliotēku nozares nevalstisko organizāciju loma un iespējas bibliotēku interešu aizstāvībā, kā arī demonstrēta LNB jaunā ēka.

Konferencē izskanēja vairāki nozīmīgi referāti par bibliotēku interešu aizstāvības tēmu, piemēram, Amerikas Bibliotēku biedrības (American Library Association) prezidentes Loida Garcia-Febo prezentācija un Vācijas Bibliotekāru biedrības (Deutscher Bibliotheksverband, ‎German Library Association) pārstāves Barbara Schleihagen priekšlasījums. Interesanta pieredze gūta, klausoties serbu kolēģu prezentācijas.

Dažas konferencē gūtās atziņas:

  • Bibliotēku interešu aizstāvībā svarīga ir komanda. Vienam veikt interešu aizstāvību ir ļoti grūti, tāpēc jāveido komanda, kas to dara kopā;
  • Jārunā ar visiem un visur – ar visu sabiedrību visos līmeņos, un jāizmanto dažādi komunikācijas kanāli;
  • Svarīgi ir piesaistīt plašsaziņas līdzekļu interesi – lai plašsaziņas līdzekļiem ir interese par bibliotēkām, lai bibliotēkas parādās plašsaziņas līdzekļos;
  • Ietekmīgs bibliotēku interešu aizstāvības veids ir video filmēšana: gan video par to, ko dara bibliotēka, gan, piemēram, video, kur iedzīvotāji stāsta par to, kas viņiem ir bibliotēka, ko viņi tur dara, ko tā viņiem nozīmē;
  • Bibliotēku interešu aizstāvībā ir mazāk jāsūdzas, jāžēlojas, jālūdz vai jāpieprasa, bet jāpamato, kā bibliotēka var palīdzēt atrisināt kādu problēmu, piemēram, ka bibliotēka var samazināt nabadzību vai bezdarbu par 5 %, uzlabot iedzīvotāju prasmes kādā jomā;
  • Interešu aizstāvībai ļoti labi noder statistika un skaitļi, bet ļoti svarīgi ir arī veiksmes stāsti par to, kā bibliotēka ir palīdzējusi uzlabot kādu situāciju, atrisināt kādu problēmu, nesusi kādus augļus;
  • Lai veiksmīgi īstenotu bibliotēku interešu aizstāvību, ir jādefinē bibliotēku un bibliotekāru pamatvērtības – lai ikvienam ir skaidrs, kas ir bibliotēka un ko tā dara, par ko tā iestājas. Bibliotēku vērtības ir jānoformulē kā jēdzieni, kā spilgti un uzmanību piesaistoši saukļi;
  • Katrs bibliotekārs veic bibliotēku interešu aizstāvību ikdienā darot savu darbu;
  • Bibliotēku interešu aizstāvībā ir jāiesaista visa sabiedrība;
  • Bibliotēkā ir jāiekļauj visi, tad būs lielāks atbalsts;
  • Viena no aktivitātēm, kas var kļūt par gadskārtēju tradīciju ir Bibliotēku interešu aizstāvības diena;
  • Lai palielinātu bibliotēku ietekmi un izceltu bibliotēku nozīmi, ir vērts paplašināt sadarbības partneru loku;
  • Jāpalielina bibliotēku redzamība – lai bibliotēkas, to nozīme un vērtība top redzamākas;
  • Jāmeklē partneri un domubiedri savai problēmai – ar ko kopā cīnīties par sava jautājuma atrisināšanu. Turklāt šie domubiedri var būt arī no citām jomām, ne tikai no bibliotēku jomas;
  • Vislabākā interešu aizstāvība ir labs darbs un spilgti stāsti par to.

Plašāku informāciju par konferenci sk. konferences tīmekļa vietnē.

Konferences foto: LBB “Facebook” lapā un Serbijas Bibliotekāru biedrības “Facebook” lapā.

 

Ziņu sagatavoja:
LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone

12
Latvijas Bibliotekāru biedrība