Ceļu pie lasītājiem sāk jaunā Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata

Šodien viesojāmies Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmatas atvēršanas svētkos.

Šī ir jau divpadsmitā gadagrāmata, kurā Rīga Centrālā bibliotēka apkopojusi spilgākos iepriekšējā gada notikumus gan pasaulē, gan pašu mājās.

Sadaļā “Aktuālie bibliotēku attīstības virzieni pasaulē” gadagrāmatas veidotāji iekļāvuši dokumentu „Lionas deklarācija par pieeju informācijai un attīstībai”. Bez tam interesentiem būs iespēja iepazīties ar atziņām, kas gūtas pasaules bibliotekāru profesionālajā saietā – IFLA ģenerālkonferencē Lionā, kā arī gūt priekšstatu par jauno publisko bibliotēku, kas par godu 2014. gada kultūras galvaspilsētas titulam atvērta Ūmeo (Zviedrija). Sadaļā “Pasaules un Latvijas apritē” Rīgas Centrālās bibliotēkas darbinieki dalās arī ar saviem iespaidiem, viesojoties mūsu kaimiņu bibliotēkās Pērnavā un Utenā (Lietuvā), un piedzīvotājumiem velobraucienā par bibliotēkām “Baltic Star 2014“, kura laikā vairāki drosmīgi un aktīvi bibliotekāri un bibliotēku draugi pieveica vairāk kā 330 km garo distanci no Preiļiem Latvijā līdz Kauņai Lietuvā.

IMG_5752
Piekrītam Rīgas Centrālās bibliotēkas Dzidras Šmitas teiktajam – “RCB un filiālbibliotēkām ir ar ko lepoties arī pašu mājās!”. Gadagrāmatas sadaļā “Pašu mājās” iespējams tuvāk iepazīt renovēto RCB filiālbibliotēku “Avots” un tās lasītavā izvietoto Helmara Rudzīša izdoto grāmatu kolekciju, kuru papildina RCB Bibliotēku dienesta speciālistu sastādītais bibliogrāfiskais rādītājs “Helmars Rudzītis un izdevniecības “Grāmatu Draugs” darbība trimdā”.

2014. gads Rīgas pilsētas bibliotēkām aizritēja Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmē. Gadagrāmatā ir iespējams uzzināt vairāk par akciju “Bibliotēka Rīgai”, kas visa gada garumā noritēja RCB un tās filiālbibliotēkās. Tāpat gadagrāmatas lasītāji var iepazīties ar pieredzi, kas gandrīz desmit gadus krāta RCB ārējā apkalpošanas punktā „Saulaino dienu bibliotēka” Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Gadagrāmatas sadaļā “Metodika” tās veidotāji iekļāvuši gan RCB gan citu bibliotēku darbiniekiem noderīgus metodiskos ietikumus. Palīgs profesionāļiem būs ieteikumi par to, kā kārtojams krājums bērniem un kā uzlabot bibliotekārās apkalpošanas darbu un saskarsmi ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Sava vieta gadagrāmatā ir arī bibliotekāru atmiņām un populārajai interviju sadaļai “Stāsti un sarunas gada garumā”, kas saista ar dzīvu un nepastarpinātu RCB darbinieku skatījumu uz bibliotēku, dzīvi  un pasauli kopumā.

Grāmatu tradicionāli noslēdz RCB svarīgāko notikumu hronika un bibliogrāfija, kā arī kopsavilkums angļu valodā. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta.

Grāmata elektroniskā veidā drīzumā būs pieejama RCB mājas lapā sadaļā “Publikācijas“.

Latvijas Bibliotekāru biedrības paziņojums par skolu bibliotekāru atalgojumu un amata likmēm

Rīgā, 2015. gada 13. oktobrī

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB), kas pārstāv vairāk kā tūkstoti Latvijas bibliotēku speciālistu, tai skaitā skolu bibliotekārus, asi iebilst pret Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma modelī, kas ne tikai nostādītu skolu bibliotekārus nevienlīdzīgā stāvoklī attiecībā pret citiem pedagogiem, bet būtiski vājinātu skolu bibliotēkas un to iespējas pilnvērtīgi atbalstīt mācību procesu kopumā.

LBB uzskata, ka jaunajā IZM piedāvātajā pedagogu atalgojuma modelī plānotais skolu bibliotekāru atalgojums ir nesamērīgs un netaisnīgs attiecībā pret pārējiem pedagogiem. Mums nav saprotams, kāpēc bibliotekāru darbs, un līdz ar to arī atalgojums, tiek vērtēts zemāk kā psihologu, sporta organizatoru un karjeras konsultantu darbs. Jaunajā atalgojuma modelī skolu bibliotekāriem noteiktais atalgojums par vienu amata likmi ir 550 eiro par 40 stundu darba nedēļu, savukārt pārējiem šajā amatu grupā iekļautajiem pedagogiem vienas likmes atalgojums ir 760 eiro par 36 stundu darba nedēļu. Piedāvātais skolu bibliotekāra atalgojums ir ne tikai diskriminējošs, bet arī neatbilstošs skolu bibliotekāriem izvirzītajām profesionālajām prasībām, kas nebūt nav zemākas kā citiem pedagogiem – no skolu bibliotekāriem tāpat tiek prasīta augstākā izglītība, nepārtraukta profesionālā pilnveide un atbilstošas kompetences.

Vēl vairāk, skolu bibliotekāriem ne vien noteikts zemāks atalgojums kā citiem pedagogiem, bet arī plānots krasi samazināts amata likmju skaits. Kā absurda vērtējama situācija, ka viena bibliotekāra amata likme paredzēta tikai skolās ar 500 izglītojamajiem, it īpaši ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo, ka Latvijā ir vien 50-60 šādu skolu. Tas nozīmē, ka pārējās apmēram 750 Latvijas skolās bibliotekāri strādās ar likmi no 0.1 līdz 0.9, vairumā gadījumu – ar likmi no 0.1 līdz 0.4. Mēs uzskatām, ka ar šādu likmi nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu bibliotēkas funkciju izpildi. Pieņemot, ka bibliotekāra pienākums ir tikai lasītāju apkalpošana – kas tā nebūt nav – tas nozīmētu, ka bibliotēka skolēniem un skolotājiem būtu pieejama tikai 4 līdz 16 stundas nedēļā.

2015. gada pavasarī Starptautiskā Bibliotēku Asociāciju Federācija (IFLA) apstiprināja jaunās Skolu bibliotēku vadlīnijas. Laikā, kad tādas valstis kā Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna, Francija, Norvēģija, Itālija, Nīderlande, Indija, Nigērija, Malaizija, Filipīnas, Austrālija, Dienvidāfrika, Jaunzēlande, Austrija, Jamaika, Turcija, Singapūra, Ungārija un citas vadlīniju radīšanā iesaistītās valstis uzsver skolas bibliotēkas un kompetenta skolas bibliotekāra nozīmīgo lomu izglītības procesā, mēs Latvijā ejam pretējā virzienā un praktiski iznīcinām Latvijas skolu bibliotēkas.

Uzskatām, ka šāda rīcība ir ne tikai krasā pretrunā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam izvirzītajiem mērķiem par skolu bibliotēku un skolu bibliotēku informācijas sistēmas attīstību, bet arī ignorē Izglītības likumā noteiktās izglītojamo tiesības saņemt līdztiesīgus kvalitatīvus bibliotekāros un informācijas pakalpojumus, neatkarīgi no tā, kādā skolā skolēns mācās. Mūsuprāt skolu bibliotēku vājināšana laikā, kad aizvien biežāk tiek atzīta lasītprasmes izšķirošā loma izglītības procesos un informācijas lietošanas prasmju nozīme zināšanu sabiedrībā, ir tuvredzīga un var atstāt ārkārtīgi nelabvēlīgu ietekmi uz izglītības kvalitāti Latvijā.

Tāpēc LBB aicina Izglītības un zinātnes ministriju pārskatīt nepārdomātās un netālredzīgās izmaiņas pedagogu atalgojuma modelī, un turpināt dialogu ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociāciju (LIZDA) un citiem sociālajiem partneriem, tai skaitā Latvijas Bibliotekāru biedrību un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrību, lai atrastu optimālāko pedagogu atalgojuma modeli.

Šo paziņojumu vienbalsīgi atbalstīja 250 Latvijas bibliotekāru 17. konferences dalībnieki 2015. gada 13. oktobrī Rīgā.

Baltijas valstu bibliotekāru paziņojums par bibliotēku pakalpojumiem bēgļiem

Rīgā, 2015. gada 13. oktobrī

Mēs esam bibliotekāri. Mēs nevaram apturēt visus šīs pasaules karus, nemierus un konfliktus. Mēs nevaram atlīdzināt cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest savas mājas, par visām tām ciešanām un šausmām, kuras viņiem ir nācies pieredzēt. Tas, ko mēs varam darīt, ir tas, ko mēs mākam darīt vislabāk – atvērt mūsu bibliotēku durvis ikvienam.

Šobrīd pasaulē 60 miljoniem cilvēku nākas dzīvot prom no savām mājām. Eiropa ir saskārusies ar lielāko humanitāro krīzi kopš Otrā pasaules kara, vairāk kā 4 miljoniem bēgļu no Sīrijas meklējot drošību ārpus savas dzimtenes.

Mēs nevaram paredzēt kā šī krīze attīstīsies. Mēs ceram, ka mūsu valdības atradīs veidu kā atrisināt konfliktus, kas liek miljoniem cilvēku pamestu mājas. Bet mums jābūt gataviem arī tam, ka situācija kara plosītajās valstīs pasliktināsies, bēgļu krīze Eiropā aizvien samilzīs, un Baltijas valstīm, kas līdz šim ir relatīvi maz bijušas iesaistītas bēgļu jautājumu risināšanā, būs jāsaskaras ar pieaugošu skaitu cilvēku, kas meklēs drošību starp mums.

Mums, Baltijas valstu bibliotekāriem, jābūt gataviem pieņemt šos cilvēkus savās lasītavās.

Mēs saprotam, ka 20. gadsimta vēsture ir atstājusi sāpīgas rētas mūsu cilvēku apziņā. Mēs apzināmies, ka šī iemesla dēļ mūsu sabiedrība var negribīgi uzņemt bēgļus savā vidū, un mēs saprotam, ka aizvien pieaugošs bēgļu skaits var novest pie spriedzes veidošanās starp bēgļiem un to uzņēmējiem.

Taču mēs esam stingri pārliecināti, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācija mums sniedz ļoti skaidru morālu platformu mūsu attieksmei pret bēgļiem. “Katram cilvēkam ir tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs un izmantot šo patvērumu”. Tas nozīmē, ka tas ir mūsu pienākums – uzņemties atbildību par bēgļiem, un attiekties pret viņiem cilvēcīgi un iekļaujošā veidā.

“Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus; šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām”. Šis ir vēl viens pants no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, kas ir kalpojis par vaduguni bibliotēku darbam pēdējās desmitgadēs.

UNESCO Publisko bibliotēku manifests saka: “Publisko bibliotēku pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem, neatkarīgi no viņu rases, dzimuma, reliģiskās piederības, tautības vai sociālā statusa.” Tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu morāls pienākums ir pieņemt bēgļus mūsu bibliotēkās, kad viņiem būs nepieciešama mūsu palīdzība. Mēs augstu vērtējam mūsu principus attiecībā uz starpkultūru dialogu un kultūras daudzveidību. Mums jānodrošina, ka bibliotēkas ir atvērtas un iekļaujošas, un jābūt gataviem nodrošināt specifiski pielāgotus pakalpojumus bēgļiem, ļaujot viņiem kaut nedaudz vairāk sajusties kā mājās.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, mēs aicinām visus Baltijas bibliotekārus:

  • Mācīties no citu Eiropas valstu bibliotēku pieredzes, kas jau šobrīd praktiski strādā ar bēgļiem;
  • Savlaicīgi un pārdomāti attīstīt un plānot pakalpojumus bēgļiem, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības;
  • Attīstīt konsultāciju un atbalsta pakalpojumus bēgļiem, palīdzot viņiem labāk saprast kā darbojas mūsu sabiedrības un sociālie pakalpojumi;
  • Palīdzēt bēgļiem apgūt nepieciešamās valodu prasmes;
  • Īpašu uzmanību pievērst bērniem bēgļu vidū, palīdzot viņiem dziedēt bēgļu gaitās gūtās morālās traumas;
  • Informēt sabiedrību par bēgļu dzīves reālijām, viņu kultūru un iemesliem, kāpēc viņi ir kļuvuši par bēgļiem;
  • Veidot bibliotēkas kā dialoga un pārdomu vietas, un strādāt pie sabiedrības saliedētības.

Mēs aicinām mūsu valstu lēmumu pieņēmējus:

  • Ņemt vērā bibliotēku īpašo lomu, gatavojot plānus bēgļu integrācijai mūsu sabiedrībā.

 

Šo paziņojumu sagatavoja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bibliotekāru biedrības, un vienbalsīgi pieņēma un atbalstīja 85 Baltijas bibliotekāru 10. kongresa un 250 Latvijas bibliotekāru 17. konferences dalībnieki Rīgā, 2015. gada 13. oktobrī.

Statement of Librarians of Baltic States on Library Services for Refugees

Riga, 13 October 2015

We are librarians. We cannot stop all the war, unrest and conflict on our planet. We cannot make up for all the suffering and horror the people who have been forced to leave their homes have had to endure. What we can do is what we do the best – to open the doors of our libraries for everyone.

There are currently 60 million displaced people worldwide. Europe is now facing the biggest humanitarian crisis since the World War II, with more than 4 million Syrian refugees seeking safety abroad.

We cannot predict how this crisis will unfold. We hope that our governments will find a way to eradicate the conflicts which are driving millions people away from their homes. But we have also to consider a scenario where humanitarian situation in the war ravaged countries keeps deteriorating, the pressure on Europe to deal with the refugees crisis mounts, and the Baltic states, who have been relatively little involved with refugee crisis so far, will have to face increasing numbers of people looking for safe place away from their homes among us.

We, librarians of the Baltic States, have to be ready to welcome those people in our reading rooms.

We recognize that the brutal events of the 20th century have left painful scars in the minds of our people. We realise that for this reason our local communities might be vary to welcome refugees among them, and we are aware that an increased influx of refugees in our communities might lead to some tensions between refugees and their host communities.

But we strongly believe that the Universal Declaration of Human Rights provides very clear moral ground for approaching current refugee crisis. “Everyone has the right to seek and to enjoy in other countries asylum from persecution”. This means that it is our obligation to take responsibility of refugees, and treat them in a humane and inclusive manner.

“Everyone has the right to freedom of opinion and expression; this right includes freedom to hold opinions without interference and to seek, receive and impart information and ideas through any media and regardless of frontiers”. This is another line from the Universal Declaration of Human Rights, which has been a guiding light for libraries for last decades.

UNESCO Public Library Manifesto states: “The services of the public library are provided on the basis of equality of access for all, regardless of age, race, sex, religion, nationality, language or social status.” Therefore we recognise that it is our moral obligation to welcome the refugees in our libraries, whenever they will need our assistance. We have to hold in high regard our principles of inter-cultural dialogue and cultural diversity. We have to make sure libraries are welcoming, inclusive spaces, and to be ready to provide specifically tailored services for refugees and to help them to feel at least a bit more at home.

Taking this into account we urge all the libraries of Baltic States:

  • To draw on the best practice developed in libraries of other European countries already dealing with refugees first-hand;
  • To develop and plan in a timely and well informed manner services for refugees, taking into account their specific needs;
  • To develop consultation and outreach services for refugees, helping them understand how do our societies and social services work;
  • To help refugees to develop the necessary language skills;
  • To specifically target the children audience, helping to heal the traumas of displacement;
  • To disseminate information to our local communities about the realities of refugees lives, their cultures and reasons why they have become refugees;
  • To open libraries as spaces for dialogue and reflection, and work towards community cohesion.

We urge policymakers of our states:

  • To consider the role of libraries when drawing up plans for integrating refugees in our communities.

 

This statement was prepared by Librarians Associations of Latvia, Estonia and Lithuania and unanimously adopted and endorsed by 85 participants of the 10th Congress of Baltic Librarians and 250 participants of the 17th Conference of Latvian Librarians in Riga, October 13, 2015.

LNB pasākumu ciklā “Tiekamies bibliotekāru stāvā” dalīsies iespaidos par IFLA ģenerālkonferenci

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz kārtējo pasākumu cikla “Tiekamies bibliotekāru stāvā” sarunu LNB Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā (Rīgā, Mūkusalas ielā 3, 8.stāvā).

Trešdien, 2015. gada 30. septembrī plkst. 11.00, diskusijas tēma būs veltīta vienam no nozīmīgākajiem pasaules bibliotekāru starptautiskajiem forumiem – gadskārtējai Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library associations and Institutions – IFLA) ģenerālkonferencei.

IFLA 81. ģenerālkonference “Dynamic Libraries: Access, Development and Transformation” (“Dinamiskas bibliotēkas: piekļuve, attīstība un transformācija”) notika no 2015. gada 15. augusta līdz 21. augustam Keiptaunā (Dienvidāfrikā). Latviju šajā prestižajā starptautiskajā forumā pārstāvēja trīs dalībnieki – LNB direktors Andris Vilks, LNB Bibliogrāfijas institūta direktore Anita Goldberga un Rīgas Centrālās bibliotēkas direktora vietniece Doloresa Veilande.

Pasākumu ievadīs teorētisks ieskats IFLA publikāciju sērijās u.c. ar IFLA saistītos nozares izdevumos, būs aplūkojama arī neliela lasītavā pieejamo IFLA izdevumu izstāde.

Pasākuma otrajā daļā IFLA konferences apmeklētāji dalīsies informācijā par apmeklētajām vietām un pasākumiem, nozares aktualitātēm un profesionālajiem atzinumiem, kā arī rosinās diskusiju. Īpaši saistoši būs uzklausīt ar vizuālo informāciju papildinātus stāstījumus par Dienvidāfrikā redzēto un piedzīvoto, piemēram, apmeklējot vietējās publiskās bibliotēkas. Dienvidāfrikas bibliotēkas ir nenovērtējamas, jo sniedz atbalstu, kā atzīst paši valsts iedzīvotāji, visnevienlīdzīgākajai sabiedrībai pasaulē.

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina visus interesentus – gan publisko, gan akadēmisko bibliotēku darbiniekus, kā arī LNB kolēģus – uz profesionāli bagātinošu tikšanos Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā!

Informāciju sagatavoja:
Anda Saldovere
Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anda.saldovere@lnb.lv

Sākas reģistrācija Latvijas bibliotekāru 17. konferencei

Latvijas bibliotekāru 17. konference (LATBIB17) “Dinamiskas bibliotēkas: piekļuve, attīstība un pārmaiņas” š.g. 13. oktobrī notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā.

Konferenci sāksim ar bibliotēku ideju tirgu, kur katram no mums būs iespēja gan uzzināt par kolēģu paveikto, gan dalīties savā pieredzē un pastāstīt par saviem projektiem, izstādēm, veiksmes stāstiem un citiem gadījumiem un atgadījumiem mūsu bibliotēkās.

Dienas otrajā daļā atvēlēsim laiku iesaistošām, interaktīvām un radošām nodarbībām, darbnīcām un diskusijām par aktuāliem bibliotēku darbības jautājumiem. Tajās konferences dalībniekiem būs iespēja iesaistīties pieredzes apmaiņā, dalīties ar savām idejām un gūt iedvesmu jaunām aktivitātēm.

Konferences noslēgumā atskatīsimies uz Latvijas Bibliotekāru biedrības paveikto un ieskatīsimies tās nākotnes vīzijās.

biblioteku nedela 3
Latvijas bibliotekāru 17. konference notiks vienlaikus ar Baltijas bibliotekāru 10. kongresu “Bibliotēkas sabiedrībā”, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks š.g. 12.-13. oktobrī. Tā būs lieliska iespēja satikt un dalīties pieredzē ar mūsu kolēģiem no Igaunijas, Lietuvas un citām valstīm.

Informāciju par reģistrāciju lasiet sadaļā “Reģistrācija“.

Reģistrācija konferencei tiks slēgta š.g. 9. oktobrī.

1236
Latvijas Bibliotekāru biedrība