Pieejams IFLA Globālās vīzijas ziņojuma kopsavilkuma tulkojums latviešu valodā

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) ir sagatavojusi Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) Globālās vīzijas ziņojuma kopsavilkuma (Global Vision Report Summary) tulkojumu latviešu valodā.

Dokumentā ir apkopoti galvenie secinājumi no visām pagājušajā gadā īstenotajām IFLA Globālās vīzijas aktivitātēm­ – reģionālajiem semināriem un tiešsaistes balsojuma. Kā rakstīts ziņojuma kopsavilkumā: “Vissvarīgākais secinājums ir tas, ka visu veidu bibliotēkām visos reģionos neatkarīgi no pieredzes ilguma ir cieša apņemšanās stiprināt bibliotēku vērtību un lomu”. Lai to īstenotu, bibliotēkām ir efektīvi jāsadarbojas kā globālā, tā vietējā līmenī. Reģionālo īpatnību un vajadzību apzināšanās būs svarīga bibliotēku nozares vienotības stiprināšanā un kopīgo izaicinājumu risināšanā.

Ziņojuma pilnteksts tiks izziņots šī gada augustā IFLA 84. ģenerālkonferencē Kualalumpurā, Malaizijā.

Dokuments ir pieejams IFLA Globālās vīzijas tīmekļvietnē.

Tulkojums veikts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja

Sensācija! LBB Gada balvas nominācijā “Gada bibliotēka 2017” – divi laureāti

Jau trešo gadu Latvijas Bibliotēku festivāla laikā tika pasniegta Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Gada balva. Šogad bija iecerēts balvu pasniegt divās nominācijās: “Gada bibliotekārs” un “Gada bibliotēka”. Balvas mērķis ir izteikt atzinību LBB biedriem, izceļot vispārliecinošāko, aktīvāko un sekmīgāko bibliotekāru un bibliotēku sniegumu, kas devis labumu ne tikai lasītājiem un iedzīvotājiem, bet arī spējis iedvesmot citus bibliotekārus un bibliotekāro sabiedrību kopumā.

Diemžēl visi iesūtītie Gada bibliotekāra balvas pieteikumi neatbilda nolikuma prasībām. Taču Gada bibliotēkas nominācijā iesūtīto pieteikumu vidū īpaši izcēlās divi līdzvērtīgi pieteikumi. LBB Gada balvas komisijas locekļu domas par uzvarētāju dalījās, kā arī visi komisijas locekļi uzsvēra, ka ir patiešām grūti izvēlēties vienu uzvarētāju, jo abi pieteikumi ir vienlīdz spēcīgi. Tika nolemts Gada bibliotekāra balvu nolikuma prasību neievērošanas dēļ nepasniegt, tādējādi dodot iespēju godināt abus līdzvērtīgos Gada bibliotēkas balvas pretendentus.

Rezultātā 2018. gada 17. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Gada balvas ceremonijā LBB balvu nominācijā “Gada bibliotēka 2017” saņēma divas bibliotēkas – Jelgavas pilsētas bibliotēka un Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Bibliotēkas sveica Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Kopā ar atzinības rakstu katra laureāte saņēma naudas balvu 140 eiro apmērā.

“Gada bibliotēka 2017” – Jelgavas pilsētas bibliotēka

2017. gadu Jelgavas pilsētas bibliotēka sauc par izaugsmes gadu. Daudz cilvēku iedvesmots, sniedzot bibliotekāros pakalpojumus un piedaloties pilsētas kultūras un izglītības dzīvē, nopietni strādājot novadpētniecības, kopkataloga kvalitātes izaugsmes laukā, kā arī esot aktīviem dalībniekiem dažādos pilsētai svarīgos notikumos. Radoši tiek strādāts ar ikvienu darbu un procesu. Sociālajos tīklos izveidotas jaunas rubrikas: “No jaunumu plaukta” un “E-grāmatu pirmdiena”, kurās ik nedēļu tiek piedāvāts kāds jauns un interesants izdevums. Bibliotēkas ēkā ierīkots slēpnis slēpņošanas (Geocaching) spēlei, kuru atraduši 447 slēpņotāji.

Jelgavas pilsētas bibliotēkas mērķis ir virzīties uz izcilību, kas lieliski arī izdodas! Izveidota veiksmīga sadarbība ar biedrībām un uzņēmumiem. Bibliotēkas vārds skan daudzos pilsētas pasākumos: Jelgavas pilsētas svētku gājienā, Muzeju naktī, Metāla svētkos, Piena, maizes un medus svētkos, “ZinīBUMS” pasākumā, kurš veltīts Zinību dienai. Bibliotēka organizējusi Dzejas dienas pilsētā, devusies Lāčplēša dienas lāpu gājienā, organizējusi Baltā galdauta svētkus 4. maijā, bijusi Jelgavas novada Grāmatu svētku organizatore – 2017. gadā tie notika Sesavā.

2017. gadā Jelgavas pilsētas bibliotēka veiksmīgi strādājusi daudzos virzienos. Ir bijuši nozīmīgi restaurācijas darbi un remontdarbi, atjaunota un restaurēta K. Barona zāle ar unikāliem mākslinieka A. Zvejnieka gleznojumiem. Veidotas augstvērtīgas publikācijas par bibliotēkas krājumu, pasākumiem un pakalpojumiem, popularizēts novadpētniecības krājums, kā arī publicētas daudzas publikācijas par bibliotēkas darba aktualitātēm nozares informācijas resursos. No projektiem nozīmīgākais ir “Interreg V-A” Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts “Inovatīvu risinājumu attīstība bibliotēkās dažādu paaudžu apmeklētājiem pierobežas reģionā”.

2017. gada prioritāte Jelgavas pilsētas bibliotēkā bija bibliotēkas vārda nešana pasaulē. Bibliotekāres bijušas dalībnieces gan starptautiskajā kongresā “International Summit of The Book 2016” Īrijā, gan “Erasmus+” projekta “Andragoģija: virtuālā tālmācības sistēma bibliotekāriem” mācību interneta platformas novērtēšanā Nikolā Furnadžijeva Reģionālajā bibliotēkā Pazardžikā, Bulgārijā, gan Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) satelītkonferencē “The Challenge of Multiple Identities. Multiethnicity in Genealogy, Local History and Regional Memory – Challenges and Opportunities for Libraries and Other Memory Institutions”, Lietuvas Nacionālajā Martīna Mažvīda bibliotēkā Viļņā. IFLA 83. ģenerālkonferencē “Libraries. Solidarity. Society”, kas no 18. līdz 25. augustam notika Vroclavā, Polijā, Jelgavas pilsētas bibliotēka piedalījās konferences plakātu sesijā ar stenda referātu “4D bibliotēka – apzinātība un klātbūtne”.

Jelgavas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs Paulis Rēvelis: “Bibliotēka iesaistās daudzpusīgās aktivitātēs. Izjūtam savu bibliotēku kā atbalsta punktu gan tīri praktisku darbu risināšanā, gan arī kā vietu, kur atrast atbildes uz daudziem jautājumiem. Augstu novērtējam izcilās izstādes novadpētniecības jomā un veiksmīgo sadarbību ar daudzām iestādēm, biedrībām un nozīmīgiem cilvēkiem Jelgavā”.

SIA “Jelgavas tipogrāfija” valdes loceklis Rodijs Trankalis: “Jelgavas pilsētas bibliotēkas darbs pārsteidz ar radošu un interesantu pieeju lasīšanas popularizēšanā. Redzam bibliotekāres visos lielakajos pilsētas svētkos ar pavisam trakām idejām. Piena, maizes un medus svētkos viņas brauc ar Bibliolaivu, kura taisīta no piena pakām, Metāla svētkos piedāvā šīs nozares lasāmvielu, veido izstādes, piedāvā radošus darbiņus. Ļoti patīk veselīgā humora klātbūtne un vieglums meiteņu darbībā. (..) Un kur nu vēl Dzejas dienas Jelgavā, kur bibliotēka iegulda lielu darbu, lai pilsēta elpotu dzeju, redzētu un dzirdētu to.”

Arī Latvijas Bibliotekāru biedrība lepojas ar “Gada bibliotēku 2017” – Jelgavas pilsētas bibliotēku!

“Gada bibliotēka 2017” – Kuldīgas Galvenā bibliotēka

Kuldīgas Galvenā bibliotēka organizē savu profesionālo darbību, sekojot profesionālās jomas attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē. Līdztekus daudzpusīgam darbam ar bērniem bibliotēka ievieš jaunas darba metodes arī darbā ar novadpētniecības materiāliem, kas ir būtisks ieguldījums vietējās kopienas dzīvās vēstures – stāstu, fotogrāfiju, dokumentu, pastkaršu un publikāciju – apkopošanā. Bibliotēka izveidojusi novadpētniecības krātuvi “Digitālā Kuldīga”. Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā pieejamas vairākas novadpētniecības materiālu kolekcijas, piemēram, “E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas koris “Cantus””, “Amatiermāksla Kuldīgas novadā”, “Latvijas Tautas fronte. Kuldīgas nodaļa”, kā arī elektroniskais katalogs un novadpētniecības datubāze. Veicot novadpētniecības darbu, izveidojusies sadarbība ar Kuldīgas iedzīvotājiem, kas piedāvā fotogrāfijas no privātajiem albumiem vēsturisku notikumu ilustrēšanai, kā arī ar Kuldīgas novada muzeju, kas palīdz pētniecībā.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka novadpētniecības darbā izmanto jaunas metodes un var lepoties ar novadpētniecības datubāzi, kurā šobrīd ir 38 168 ieraksti par dažādām tēmām, turklāt 67 % ierakstu ir pievienotas anotācijas, kurās ir iespējama meklēšana pilntekstā. Kā alternatīva fiziskajām novadpētniecības mapēm tiek veidota novadpētniecības krātuve “Digitālā Kuldīga”, kurā šobrīd ir 33 466 faili, 1603 mapes ar kopējo apjomu 124 GB. Bibliotēkā digitalizēti 9517 dokumenti, 18 018 lappuses un 3922 attēlizdevumi, ko kuriem 1408 vienības ir Kuldīgas iedzīvotāju atnestās fotogrāfijas un 1293 apsveikuma kartītes par dažādām tēmām, kas tiek izmantotas virtuālo izstāžu veidošanā un noskaņas radīšanai svētku laikā.

Kuldīgas Galvenā bibliotēka sadarbojas arī ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūtu, regulāri eksportējot kvalitatīvus ierakstus. 2017. gadā eksportēti 1678 ieraksti. Tiek rīkoti arī virtuālie konkursi. 2017. gadā novadpētniecības materiālu popularizēšanai izgatavotas 22 fragmentu mīklas (puzles) ar agrāko gadu Kuldīgas skatiem fotogrāfijās, kas tiek izmantotas dažādos pasākumos, piemēram, Muzeju naktī, Senioru veselības dienā, bibliotekārajās stundās un semināros Kuldīgas reģiona bibliotēku darbiniekiem kā palīgs informācijas meklēšanas mācībām novadpētniecības datubāzē.

Tā kā bibliotēka ir drošs un uzticams sadarbības partneris skolām, tad, palīdzot Kuldīgas 2. vidusskolai ēkas remonta laikā, skolēni vienu nedēļu mācījās Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā. Šai nedēļai tika izstrādātas nodarbības trīs klašu grupām, izmantojot puzles izglītojošām spēlēm un novadpētniecības datubāzi atbilžu meklēšanai par salikto attēlu. 2017. gadā Kuldīgas Galvenās bibliotēkas virtuālais apmeklējums ir pieaudzis par 41 %, un to veicinājusi arī novadpētniecības materiālu popularizēšana.

Kuldīgas pamatskolas direktore Jana Jansone: “Kuldīgas pamatskolai ir cieša sadarbība ar Kuldīgas Galveno bibliotēku. Bibliotēka sagatavo bibliotekārās stundas dažādām klašu grupām atbilstoši vecumposmam un par dažādiem aktuāliem tematiem, piemēram, par Kuldīgas un Kuldīgas novada vēsturi, elektroniskā kataloga izmantošanas iespējām, datubāzēm (“Letonika”, “EBSCO”, “Britannica”, “Lursoft”), bibliotēkas attālinātajiem pakalpojumiem (grāmatu rezervācija, lietošanas termiņa pagarināšana), drošību internetā, pareizu informācijas atlasi un apstrādi pētniecisko darbu izstrādei u. c. Tādējādi skolēniem veidojas prasmes strādāt ar informācijas avotiem digitāli un viņi gūst komplicētu informāciju par savas pilsētas un novada vēsturi”.

“Tieto Latvija” tirdzniecības vadītāja Baiba Mūze: “Kuldīgas Galvenā bibliotēka ir viena no Latvijas bibliotēkām, kurai ir ne tikai vislielākā pieredze digitālo kolekciju veidošanā, bet arī to kvalitāte ir augstu novērtēta. Pētījumā “Nacionālā identitāte digitālajā vidē” Kuldīgas Galvenās bibliotēkas veidotās digitālās kolekcijas ieguva visaugstāko novērtējumu. Jāatzīmē Kuldīgas Galvenās bibliotēkas speciālistu prasme digitālo kolekciju veidošanā ne tikai sadarboties ar citām iestādēm, bet iesaistīt arī iedzīvotājus.”

Latvijas Bibliotekāru biedrība lepojas ar “Gada bibliotēku 2017” – Kuldīgas Galveno bibliotēku!

 

Informāciju sagatavoja:
LBB valdes locekle Daina Girvaite un
LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone

Mūžībā aizgājusi Baiba Tormane

Maija otrā puse iesākusies ar sēru vēsti – mūžībā aizgājusi ilggadējā Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore, aktīva Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) atbalstītāja Baiba Tormane (1949–2018).

Latvijas bibliotēku nozare zaudējusi spēcīgu un enerģisku, nerimstoša optimisma un patiesas drosmes apveltītu personību. Baiba ir iedvesmojusi daudzus bibliotekārus ne tikai Zemgalē, bet arī visā Latvijā. Bijusi daudzu bibliotekāru iedrošinātāja un darbaudzinātāja, kaislīga inovatīvu ideju un netradicionālu pakalpojumu ieviesēja, nenogurdināma vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma popularizētāja. To apliecina arī 2015. gadā saņemtais Atzinības krusts, kas Baibai Tormanei piešķirts par nopelniem bibliotēku nozares darbā, lielo personīgo un profesionālo ieguldījumu bibliotēku tradicionālās lomas attīstībā, kultūras un zinātnes vērtību apkopošanā, saglabāšanā un popularizēšanā.

Baiba bija arī aktīva LBB biedre – ilgus gadus darbojusies biedrības valdē un Zemgales nodaļā, ar personīgu līdzdalību sekmējusi daudzu biedrības ideju, projektu un norišu īstenošanu, bijusi atbalsts un padomdevējs biedrības darbā un daudzu bibliotekāru profesionālajā dzīvē. Nozares profesionāļiem visvairāk žēl, ka Baibai savas dzīves laikā tā arī neizdevās savām acīm skatīt ilgi loloto un auklēto ideju par jaunu Bauskas Centrālās bibliotēkas ēku. Taču Baiba savas dzīves laikā ir uzcēlusi citu lielu un stipru bibliotēku – tas ir lepnums par bibliotekāra profesiju, profesionālā pašcieņa un pārliecība, uzdrīkstēšanās lauzt stereotipus un īstenot pavisam trakas idejas. Mēs visi atcerēsimies Baibu kā spēcīgu profesionāli, kas drosmīgi un atklāti iestājas par bibliotēkām un to attīstību, nepārtraukti ceļ bibliotēku darba kvalitātes latiņu un paplašina profesijas horizontu.

Izsakām līdzjūtību un skumstam kopā ar Baibas radiem, draugiem un kolēģiem. Taču vienlaikus lepojamies, ka ir bijis gods pazīt un strādāt plecu pie pleca ar tik profesionālu, atsaucīgu un iedvesmojošu kolēģi.

Baiba Tormane Latvijas Bibliotekāru 15. konferencē 2012. gada 11. aprīlī. Foto: Ligita Ieviņa

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja

Noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Bibliotekāru biedrību un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrību

2018. gada 17. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Bibliotēku festivāla laikā tika noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Bibliotekāru biedrību (LBB) un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrību (LSBB). Līgumu parakstīja LBB priekšsēdētāja Māra Jēkabsone un LSBB priekšsēdētāja Baiba Ervalde.

Parakstot līgumu, LBB un LSBB vienojās par sadarbību savu biedru un citu bibliotēku nozares speciālistu saliedēšanā, profesionālās pilnveides pasākumu organizēšanā, bibliotēku un bibliotekāru prestiža celšanā un interešu aizstāvībā valsts un starptautiskā mērogā, bibliotēku nozares attīstībā un bibliotēku darba pilnveidē atbilstoši LBB un LSBB statūtiem.

Pirmā LBB un LSBB sadarbības aktivitāte bija LSBB Gada balvas pasniegšana Latvijas Bibliotēku festivāla laikā, kad kopā ar LBB Gada balvu divās nominācijās tika pasniegta arī LSBB Gada balva. LSBB balvu “Gada skolas bibliotekārs 2017” par aktīvu darbību Latvijas skolu bibliotēku attīstības un sadarbības veicināšanā ieguva Rīgas 47. vidusskolas bibliotekāre Līva Pakalna, bet LSBB balvu “Gada skolas bibliotēka 2017” – Līvānu 1.­ vidusskolas bibliotēka par radošu domu un pieeju jaunās paaudzes izglītošanā, ieinteresētību skolu bibliotēku izaugsmē, publicitātē un attīstībā.

LBB un LSBB sadarbības līgums ir jau otrais uz sadarbību un nozares saliedēšanu vērstais LBB solis. 2017.­ gada 22. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas akadēmisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru 2017. gada rudens sanāksmes laikā tika parakstīts LBB un Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) sadarbības līgums.

LBB sadarbība ar LSBB un LATABA bija redzama arī citās Latvijas Bibliotēku festivāla norisēs: ar pieredzes stāstiem festivāla pirmajā dienā – Latvijas bibliotekāru 19.’konferencē – uzstājās LSBB biedre, Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotekāre Dace Balode un LATABA biedres – Ventspils Augstskolas bibliotēkas – vadītāja Baiba Blumfelde, kā arī festivāla otrajā dienā bija iespējams apmeklēt un iepazīt vairāku LATABA bibliotēku darbu.

 

Informāciju sagatavoja:
Māra Jēkabsone
LBB valdes priekšsēdētāja

12331
Latvijas Bibliotekāru biedrība