Latvijas Bibliotēku festivāla 2019 pirmā diena – Latvijas bibliotekāru 20. konference “Bibliotēkas – dialogs ceļā uz pārmaiņām”

2019. gada 16. aprīlī Latvijas Bibliotēku festivālu 2019 un Latvijas bibliotekāru 20. konferenci ar uzrunu atklāja Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, kura, atsaucoties uz neseno Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēku Parīzē, Francijā, uzsvēra: ikdienā bieži pieņemam, ka kultūras vērtības ir pašas par sevi saprotamas, taču šis gadījums ir kā sāpīgs atgādinājums, cik būtiski tās ir sargāt. Pat tad, ja domājam, ka tās būs blakus vienmēr. Nākamā svinīgo uzrunu teica Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, pēc tam – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Svinīgās uzrunas noslēdza Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Konferenci apmeklēja vismaz 300 bibliotekāri no visas Latvijas un visu veidu Latvijas bibliotēkām.

2019. gada Latvijas Bibliotēku festivālu atklāj LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Foto: Kristians Luhaers

Uzrunu Latvijas bibliotekāriem saka Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde. Foto: Kristians Luhaers

Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda pārstāvis Valdis Zatlers prezentācijā “Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds: aicinājums un informācija Latvijas bibliotekāriem” informēja klātesošos par fonda idejas tapšanu un vīziju. Fonda pārstāve Rūta Dimanta piebilda, ka bibliotekāri ir kā tilti, jo tie ļauj šo ideju pārnest dažādām paaudzēm.

Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda pārstāvji – Valdis Zatlers un Rūta Dimanta. Foto: Kristians Luhaers

Fonda ideja ir izgaismot mūsu valsts simbolu – Brīvības pieminekli. Foto: Kristians Luhaers

Par bibliotēku darbu pieaugušo izglītošanā Paikspīkas reģiona bibliotēkā, ASV (Pikes Peak Library District, Colorado Springs, CO) dalījās Teona Shainidze Krebs, Paikspīkas reģiona bibliotēkas Pieaugušo izglītošanas nodaļas vadītāja. Viņa stāstīja par bibliotēkas piedāvātajām iespējām pieaugušo izglītošanā. Viens no centrālajiem izglītošanas virzieniem ir angļu valodas mācīšana tiem, kam tā nav dzimtā valoda. Valoda tiek apgūta gan neformālās sarunās, gan nodarbībās, un to apgūt palīdz gan brīvprātīgie, gan skolotāji. Vēl bibliotēka piedāvā digitālās pratības klases, kurās var apgūt darbu ar dažādām programmām, absolvēt vidusskolu neklātienē, kā arī dažādas tiešsaistes klases, kuras beidzot var iegūt diplomu. Bibliotēkas aktivitāšu mērķis ir parādīt, ka sabiedrība sastāv no dažādām kultūrām un sabiedrībām, kas runā dažādās valodās un ka ikviens no šiem cilvēkiem ir gaidīts bibliotēkā. Tiek veidotas dažādas programmas, kas ietver darba devēju aptauju par prasmēm, kas nepieciešamas, lai cilvēks tiktu pieņemts darbā, kā arī projekti, kuru īstenošanai speciālisti tiek pieaicināti nevis no malas, bet no pašu bibliotēkas darbinieku vidus.

Viens no galvenajiem Latvijas bibliotekāru 20. konferences referātiem bija Paikspīkas reģiona bibliotēkas (ASV) Pieaugušo izglītošanas nodaļas vadītājas Teona Shainidze Krebs priekšlasījums. Foto: Kristians Luhaers

Teona dalījās savas bibliotēkas pieredzē par pieaugušo izglītošanas darbu. Latvijas bibliotekāri guva daudz vērtīgu atziņu un ideju. Foto: Kristians Luhaers

Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Šcerbinskis stāstīja, ka Nacionālo enciklopēdiju, kas ir lietpratēju veidots augstticams saturs, izmanto dažādas mērķauditorijas, sākot no skolēniem līdz vienkāršiem interesentiem. Enciklopēdijai ar katru dienu aug lasītāju skaits, un līdz ar to ir novērojamas dažādas tendences. Enciklopēdijas digitālā versija ik dienu turpina savu attīstību, jo tiek papildināta ar jauniem šķirkļiem.

Par jaunākajām Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas iespējām pastāstīja Jana Ķikāne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā mantojuma centra vadītāja. Viņa iepazīstināja ar jau paveikto vērienīgā digitalizēšanas projekta 1. kārtā un to, ko plānots digitalizēt projekta 2. kārtā. Lielākā daļa no digitalizētajiem materiāliem ir ievietoti un pieejami lietotājiem vietnē https://lndb.lv. Lektore uzsvēra, ka digitālā mantojuma veidošana ir izaicinājums, tāpēc ir svarīgi izvērtēt prioritātes.

Festivāla pirmo dienu apmeklēja vismaz 300 bibliotekāri no visu veidu bibliotēkām. Foto: Kristians Luhaers

Konferences programma bija bagātīga un piesātināta. Foto: Kristians Luhaers

Par Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) īstenotajā Erasmus+ projektā “Latvijas bibliotekāru – pieaugušo izglītotāju profesionālo IKT kompetenču paaugstināšana” gūto pieredzi stāstīja 8 projekta dalībnieki: Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas vadītāja Inta Kušnere, Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore Lana Augule, Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītāja Ilona Skorodihina, Madonas novada bibliotēkas metodiķe Daiga Puķīte, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste Itija Vespere, Jelgavas pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre Viktorija Agafonova, Rīgas Juridiskās augstskolas bibliotēkas juridiskā konsultante Zane Linde un Saldus novada Kursīšu pagasta bibliotēkas-informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons (projekta vadītāja – Daina Girvaite, LBB valdes locekle, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vadītājas vietniece darbā ar pagastu bibliotēkām).

LBB īstenotā Erasmus+ projekta “Latvijas bibliotekāru – pieaugušo izglītotāju profesionālo IKT kompetenču paaugstināšana” dalībnieki. Foto: Kristians Luhaers

Projektā gūtās atziņas tiks nodotas bibliotekāriem visā Latvijā. Foto: Kristians Luhaers

Projekta ietvaros tā dalībnieki no 2019. gada 2. līdz 8. martam piedalījās mācībās Spānijā, Alkala de Enaresas pilsētā. Tās bija gan informatīvas lekcijas, gan praktiskas nodarbības. Pēc projekta dalībnieku domām, šis projekts bija lieliska iespēja, lai apgūtu jaunas prasmes un zināšanas, kas palīdzēs ikdienas darbā, kļūtu savstarpēji saliedēti un iepazītu citas kultūras.

Valmieras integrētās bibliotēkas jauniešu organizācijas (VIBJO) “Sudraba ZIRG’s” dalībnieki Ričards Edijs Štibe, Unda Barisa, Kristiāna Federa, Patrīcija Gudina un Laura Airisa Didžus stāstīja par to, kā viņi veido dialogu ar bibliotēku. Sadarbība notiek dažādu pasākumu ietvaros, kurus organizē paši jaunieši. Tādējādi tiek veicināta jauniešu iesaiste bibliotēkā notiekošajos procesos, kā arī savstarpēja komunikācija starp jauniešiem un bibliotēkas darbiniekiem.

Aktīvie un atraktīvie Valmieras integrētās bibliotēkas jauniešu organizācijas “Sudraba ZIRG’s” dalībnieki. Foto: Kristians Luhaers

Akadēmisko bibliotēku sesija

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās pētniecības attīstības projekta vadītāja Anda Baklāne pastāstīja par jēdziena “tekstizrace” nozīmi un saistību ar citiem šīs tēmas terminiem, kā arī ieskicēja, ar ko “tekstizrace” atšķiras no “datizraces”, demonstrējot praktiskus piemērus.

Latvijas Datu skolas vadītāja Nika Aleksejeva ierādīja, kā informāciju var vizualizēt, lai cilvēki to varētu labāk uztvert, ilustrējot arī “sliktos” piemērus, kad neveiksmīgi vizualizēta informācija iegūst pretēju efektu. Sesijas dalībniekiem tika dots uzdevums – konkrētu informāciju vizualizēt vairākos veidos.

Skolu bibliotēku sesija

Skolu bibliotēku sesija bija veltīta bibliotekāru, izglītotāju, vecāku un lasītāju izaicinājumiem, riskiem un iespējām digitālajā vidē. Pirmā sesijas priekšlasījuma “Digitālie bērni un jaunieši. Aktuālais medijpratībā” autore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO medijpratības katedras vadītāja Guna Spurava iezīmēja medijpratības un informācijpratības attīstības tendences Latvijā, aktualizējot bērnu un jauniešu digitālo mediju lietojuma kompetences, kā arī iepazīstināja ar veikto pētījumu medijpratībā un informācijpratībā. Pētījums liecina, ka zināšanas, kuras bērni un pusaudži iegūst skolā un kuras viņiem spēj sniegt vecāki un skolotāji, nav pietiekamas, lai attīstītu prasmes un iemaņas, kādas šobrīd nepieciešamas, lai droši un prasmīgi darbotos dažādās platformās digitālajā vidē. Skolā tiek maz mācītas tādas iemaņas, kas var būt noderīgas ikdienā interneta lietošanā, un gandrīz vispār netiek mācīta sociālo mediju un dažādu citu platformu lietošana, kas ikdienā aizņem nozīmīgu bērnu un pusaudžu dzīves laika daļu. Pētījuma autore G. Spurava iezīmēja skolu bibliotekāru un pedagogu profesionālos izaicinājumus un iespējas medijpratības izglītībā.

Sesijas darbu turpināja profesore, Tartu Universitātes komunikāciju zinātnes eksperte Kadri Ugur. Profesore māca plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi Tartu Universitātē un šajā jomā strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Viņas profesionālās intereses ir saistītas ar mediju izglītību kā starpdisciplināru tematu ģimnāzijās, vidusskolās un pamatskolās. Uzstājoties ar priekšlasījumu “Cilvēki informācijas vidē – pārvarot izpratnes un saziņas robežas”, lektore uzsvēra, ka mūsdienās kritiska un aktīva pieeja digitālajiem medijiem ir daļa no pilsoniskajām prasmēm un tam ir arī nozīme ekonomiskās attīstības kontekstā, tāpēc tai jāpievērš jo īpaša uzmanība, izglītojot bērnus un jauniešus jau skolā, līdz ar to svarīga ir pedagogu un skolu bibliotekāru medijpratības apmācība. Pētniece arī norādīja, ka šī joma neizbēgami saistīta ar nopietniem digitālās komunikācijas riskiem, propagandu, dezinformāciju un naida runas izplatību.

Eksperte ar lieliskiem piemēriem aktualizēja to, ka bibliotēkas un skolas komunikācija ar lasītāju un jaunieti vairs nav vienvirziena. Tas ir ļoti svarīgi – saprast, kā bibliotekāriem un pedagogiem sadzirdēt un uzklausīt jauno paaudzi, starp kuriem daudzi patiesībā ir ļoti zinoši un gudri. Kadri asprātīgi un pašironiski iezīmēja vidējās un vecākās paaudzes skolotāju un bibliotekāru salīdzinoši vājās tehnoloģiskās prasmes, kas arī rada profesionālu diskomfortu, komunicējot digitālajā vidē.

Sesiju noslēdza lektores no Ungārijas Skolu bibliotekāru asociācijas – Ungārijas Skolu bibliotekāru biedrības viceprezidente Andrea Dömsödy un Ungārijas Skolu bibliotekāru biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Marianna Pataki. Viņu priekšlasījums “Ungārijas skolu bibliotekāru pilsoniskās aktivitātes un iesaiste” skaidri iezīmēja skolu bibliotekāru sabiedrības problēmas un pilsoniskās gribas spēku.

Ungārijas Skolu bibliotekāru asociācija ir nevalstiska organizācija, kura pārstāv skolu bibliotekāru intereses. Ungārijā skolu bibliotekāri ir bibliotēkpedagogi. Skolu bibliotekāri Ungārijā netiek pietiekami novērtēti gan no skolu vadības, gan valsts vadības puses, jo tiek regulāri samazināts atalgojums, nav pietiekamu finanšu līdzekļu krājuma iegādei, kā arī tiek īstenota skolu bibliotēku centralizācija. 2015. gadā Ungārijas izglītības sistēmā un arī skolu bibliotekāru sabiedrībā notika tā sauktā lietussargu revolūcija, kuras laikā Ungārijas Skolu bibliotekāru asociācija pierādīja sevi kā nopietnu partneri pārrunās ar valdību, iestājoties “par”, nevis “pret”. Ungārijas skolu bibliotekāru vēstījums Latvijas kolēģiem ir – mēs ticam, ka labas skolu bibliotēkas ir labas izglītības pamats.

Par savu pieredzi Rīgā ungāru kolēģes dalījušās vietnēs: http://www.ktep.hu/Riga2019 un

https://konyvtarostanar.wordpress.com/2019/04/17/rigaban-konyvtaroskent-2-iskolai-konyvtar.

Publisko bibliotēku sesija

Par to, kāds ir Latvijas publisko bibliotēku tīkls šodien un kāds tas prognozējams nākotnē, stāstīja Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas eksperte Linda Langenfelde. 1969. gadā – Latvijas Padomju sociālistiskajā republikā – darbojās 1002 publiskās bibliotēkas, 92 no tām bija bērnu bibliotēkas. 2019. gada statistika mums rāda par 214 bibliotēkām mazāk – tikai 788 publiskās bibliotēkas Latvijā. Iemesli bibliotēku skaita kritumam ir dažādi: iedzīvotāju skaita samazināšanās, migrācija, izglītības tīkla reforma, nesakārtotā ceļu infrasturuktūra, teritoriālā reforma u. c. Šodienas bibliotēku identitāte – plašais krājums, digitālie resursi, e-grāmatas. Ļoti svarīga ir bibliotekāra profesionalitāte – bibliotekāram jāspēj iesaistīties kopienas dzīvē, jāzina, kas notiek kopienā un apkārtnē. Bibliotēkai jābūt iedzīvotājiem pieejamai, jāzina savu lietotāju vēlmes un vajadzības un jābūt labam palīgam savas pašvaldības mērķu īstenošanā.

Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja, Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita aicināja padomāt par to, ko iedzīvotāji sagaida no bibliotēkas un kas ir tas, ko mēs reāli piedāvājam, kā arī salīdzināt šos divus lielumus. Reģionālās reformas rezultātā, protams, varētu notikt bibliotēku skaita samazināšanās. Tā kā Latvijas Bibliotēku padomes lēmumiem ir tikai konsultatīvs raksturs, mūsu visu kopīgais uzdevums – sadarbības rezultātā atrast kompromisu.

Mūziķis, biedrības “Drustu acs” pārstāvis Klāvs Kalnačs dalījās domās par lasītāju un sabiedrības atbalstu mazajām lauku bibliotēkām. Viņš pastāstīja par biedrības rosināto tūri pa mazajām lauku bibliotēkām. Tūre tika rīkota mazo lauku bibliotēku atbalstam, un tajā kopā ar Klāva muzikālās apvienības “Nielslens Lielsliens” koncertiem notika arī Latvijas jauno dzejnieku dzejas lasījumi. Kā zināms, daudzviet Latvijā mazās lauku bibliotēkas ir palikušas vienīgās sabiedriskās vietas, jo skolas, kultūras nami un veikali ir likvidēti. Taču pēdējos gados arī pār bibliotēkām savelkas arvien tumšāki mākoņi, jo tās pārveido par lielāku iestāžu filiālēm vai ārējās apkalpošanas punktiem, samazinot to darba laiku. Uzskatot, ka nedrīkstam pazaudēt šīs pēdējās tik ļoti svarīgās lauku kultūras saliņas, Klāvs kopā ar saviem domubiedriem vienojās projektā mazo lauku bibliotēku atbalstam.

Klāvam ir stāsts par katru mazo lauku bibliotēku, kurā notika šie pasākumi. “Gatartas bibliotēka ir man ir īpaši tuva – par to turu rūpi, lai vietējie aktīvi nāktu, lasītu un atgādinātu par tās eksistenci. Tās nākotne šobrīd rādās droša, cik nu esmu runājis ar bibliotekāri,” labprāt atklāj Klāvs un stāsta, ka ideja par vairāku mazo bibliotēku apmeklēšanu sākotnēji nākusi no Stienes bibliotēkas Limbažu novada Skultes pagastā, kuras bibliotekārei pērn uz pusi samazināta slodze. Lasītājiem tas nozīmē, ka bibliotēkai būs īsāks darba laiks. Līkupēnos, savukārt, bibliotekāres slodze ir 0,4, taču diemžēl ir plāns to samazināt uz 0,2… Tātad atkal tiks samazināts darba laiks, lai gan lasītāji ir kā Stienē, tā Līkupēnos. Savukārt Umpārtes bibliotēka, kas atrodas bijušā Vecumnieku cietuma teritorijā, sevi sauc par veiksmes stāstu. Tāpat ir arī Vecumu bibliotēkā Viļakas novadā, kur finansējuma pietiek, un nekādas “apgriešanas” tuvākajā laikā nav paredzamas.

Tajā pašā laikā visas bibliotēkas izjūt vajadzību pēc lasītāju aktivizēšanās – lai ļaudis nāk biežāk un izmanto visu to labo, kas tur atrodams. Situācija ir mainīga un atkarīga no katras konkrētās apdzīvotās vietas un pašvaldības – statistikas datos labi redzams grāmatu izsniegumu un aktīvo lasītāju skaits, tāpēc ir ļoti svarīgi tās apmeklēt!

Par 3td e-grāmatu bibliotēku – iespēju, kas jānovērtē un jāizmanto – saistošā un atraktīvā veidā pastāstīja Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone un Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga. Publisko bibliotēku sesijā bija ļoti svarīgi uzsvērt šī projekta detaļas, jo tieši no Latvijas publisko bibliotēku darbinieku aktivitātes un attieksmes lielā mērā atkarīga e-bibliotēkas nākotne. Sesijas dalībnieki, klausoties gan jokus no bibliotekāru dzīves, gan nopietnu projekta gaitas izklāstu, uzzināja daudzas svarīgas šī jaunā pakalpojuma detaļas: par lasītāju reģistrāciju savā bibliotēkā, piereģistēšanos e-grāmatu portālā, lasīšanas noteikumiem un priekšrocībām. Izspēlējot situācijas no bibliotēku ikdienas, visiem tapa skaidrs: e-grāmatas – tā ir iespēja lasīt citādi, lasīt jaunāko literatūru bez rindas un sekot līdzi jaunumiem.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Eiropas savienības Izglītības programmu departamenta vecākā eksperte Baiba Sermuliņa mēģināja bibliotekārus iedrošināt Erasmus+ projektu izmantošanā bibliotekāru profesionālajā pilnveidē. Uzzinājām par pieaugušo izglītošanas un mobilitātes projektiem un Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmu Erasmus+ 2014.–2020. gadam. Saņēmām aicinājumu bibliotekāriem vairāk iesaistīties apmaiņas programmās un starptautiskos projektos. Erasmus+ programmas stratēģiskās partnerības atbalsta inovatīvas prakses attīstību, nodošanu un/vai īstenošanu, kā arī kopīgu iniciatīvu realizēšanu, lai atbalstītu sadarbību, mācīšanos no līdzbiedriem un pieredzes apmaiņu Eiropas līmenī.

LBB biedru kopsapulce un Gada balvas ceremonija

Konferences sastāvdaļa bija arī LBB biedru kopsapulce. Konferences noslēgumā notika LBB Gada balvas ceremonija, kuras laikā tika pasniegta LBB Gada balva: Gada bibliotēka 2018, Gada bibliotekārs 2018 un Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2018. Latvijas Bibliotēku festivāla 2019 pirmo dienu noslēdza burvīgs Mārupes Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestra koncerts pedagoga Pētera Pētersona vadībā.

Konferences prezentācijas sk. LBB tīmekļvietnē, fotogalerija drīzumā tiks ievietota LBB “Facebook” lapā un “Flickr” kontā.

Latvijas Bibliotēku festivālu organizēja LBB ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Baltijas-Amerikas brīvības fonda (Baltic-American Freedom Foundation, BAFF), Valsts kultūrkapitāla fonda, Erasmus+ programmas un “BaibaBooks ” finansiālam atbalstam.

            

 

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja:
LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas 1. kursa studente
Sandra Laizāne
Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas valdes priekšsēdētāja
Inga Znotiņa
LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja
Aija Jankava
Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre
Inese Erdmane
LBB valdes priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

 

LBB biedru kopsapulce 2019. gada 16. aprīlī

2019. gada 16. aprīlī Latvijas Bibliotēku festivāla un Latvijas bibliotekāru 20. konferences laikā notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) biedru kopsapulce. Galvenais kopsapulces uzdevums bija apstiprināt LBB darbības pārskatu par 2018. gadu. Kontekstā ar gada pārskatu tika sniegti daži biedrības darbu un pozīciju bibliotēku nozarē raksturojoši ziņojumi.

Lasīt tālāk

LBB Gada bibliotekārs 2018 – Kuldīgas novada Vārmes pagasta bibliotēkas vadītāja Iveta Okmane

Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) balvai “Gada bibliotekārs 2018” šogad tika pieteikti 5 aktīvi, pašaizliedzīgi un rosīgi pretendenti – Baiba Īvāne-Kronberga (Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja), Iveta Okmane (Kuldīgas novada Vārmes pagasta bibliotēkas vadītāja), Vilhelmīne Jakimova (Preiļu Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja), Lāsma Vasmane-Mašina (Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja) un Agita Lapsa (Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre). Balva tika piešķirta Kuldīgas novada Vārmes pagasta bibliotēkas vadītājai Ivetai Okmanei.

Lasīt tālāk

LBB Gada bibliotēka 2018 – Valmieras integrētā bibliotēka

Latvijas Bibliotēku festivāla laikā, 2019. gada 16. aprīlī, Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Gada balvas ceremonijā LBB balvu nominācijā “Gada bibliotēka 2018” saņēma Valmieras integrētā bibliotēka.

2018. gads Valmieras integrētajai bibliotēkai noritējis Latvijas simtgades un Eiropas Kultūras mantojuma gada zīmē un bijis īpaši bagāts ar ilgtermiņa mērķtiecīga darba rezultātiem. Bibliotēka var lepoties gan ar bibliotēkā ieviestām inovācijām, gan oriģinālu projektu realizāciju. Tā pierādījusi arī izcilību pakalpojumu sniegšanā.

Lasīt tālāk

Pasniegta LBB Gada balva nominācijā “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2018”

2019. gada 16. aprīlī, Latvijas Bibliotēku festivāla 2019 laikā, Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) svinīgā sarīkojumā pasniedza Gada balvu vairākās kategorijās, tostarp nominācijā “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2018”.

Nominācijai tika izvirzīti
47 notikumi, par kuriem tiešsaistes balsojumā atdotas 1752 balsis no 511 balsotājiem. Diemžēl balsotāju lokā tika atklāti 15 gadījumi, kad nominācijas nolikuma neievērošanas dēļ organizatoriem nācās šos balsojumus anulēt. Tātad kopā par “Gada notikumu Latvijas bibliotēkās 2018” atdotas 1653 balsis no 496 balsotājiem (balsojuma rezultāti PDF).

Lasīt tālāk

LBB dalība Krievijas bibliotekāru sesijā “Veidojot bibliotēku nākotni”

Pēc Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkas kolēģu ielūguma 2019. gada 25. aprīlī Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) valdes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone piedalījās un pārstāvēja Latvijas bibliotēkas Krievijas bibliotekāru sesijā “Veidojot bibliotēku nākotni” (Shaping up the Future of Libraries). Sesija notika Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkā Maskavā, un tajā piedalījās bibliotekāri no visas Krievijas, īpaši lielākajām un redzamākajām Krievijas bibliotēkām. Tā kā Krievija ir plaša valsts, un lielā attāluma dēļ daudzi nevar regulāri piedalīties nozares pasākumos, lielākajai daļai nozares pasākumu tiek nodrošināta tiešraide tiešsaistē. Vairāki tūkstoši skatītāju ir vidējs šo tiešraižu rādītājs. 25. aprīļa tiešraidi noskatījās teju 3000 bibliotekāru no visas Krievijas.

Lasīt tālāk

12330
Latvijas Bibliotekāru biedrība