Notika LBB Zemgales reģiona bibliotekāru seminārs “Bibliotēkas simts gados”

2018. gada 7.­ novembrī Penkules kultūras namā notika Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Zemgales reģiona bibliotekāru seminārs “Bibliotēkas simts gados”, kuru ar Dobeles novada pašvaldības, LBB un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu rīkoja LBB Zemgales nodaļa un Dobeles novada Centrālā bibliotēka (DNCB).

LBB Zemgales reģiona bibliotekāru semināra “Bibliotēkas simts gados” dalībnieki. Foto: Evita Zute

Semināru atklāja viesmīlīgais kultūras nama saimnieks Normunds Smiltnieks. Uzrunās klātesošos sveica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa, DNCB direktore Lana Augule un LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Pēc oficiālajām uzrunām muzikālu sveicienu visiem klātesošajiem veltīja muzikālā apvienība “Māsas Legzdiņas”.

Pirmo lekciju “Latvijas vietvārdi un bibliotekāru līdzdalība to vākšanā” vadīja Sanda Rapa, LU Latviešu valodas institūta pētniece, direktores vietniece. Lekcijā tika stāstīts par Latvijas vietvārdu vienreizīgumu, savdabību un skaistumu. Pēc vēstures datiem, vietvārdu vākšanā agrāk lielu ieguldījumu ir devuši daudzi bibliotekāri. Lektore mudināja semināra dalībniekus būt aktīviem – iesaistīties vietvārdu vākšanā, glabāšanā un popularizēšanā.

Seminārā ar lekciju “Mainīgais bibliotekāra tēls” uzstājās novadniece, dzejniece, publiciste un žurnāliste Inese Zandere. Lekcijā viņa runāja par bibliotekāra lomu vēsturiski mainīgajā situācijā – kā bagātību glabātāju, iznīcinātāju, slēpēju, atklājēju un izplatītāju. I. Zandere lika pievērst uzmanību tam, ka līdzi laikam mainās gan cilvēku priekšstati un stereotipi par bibliotekāriem, gan viņu attiecības un komunikācija ar sabiedrību, gan vizuālais tēls.

Pasākuma turpinājumā ar iespaidīgu prezentāciju uzstājās Dr.arch.h.c., KM eksperts, RISEBA augstskolas Arhitektūras programmas direktors Jānis Dripe. Semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas īpašos arhitekta Gunāra Birkerta radītos arhitektūras knifus, kuri bibliotēkas apmeklētājam rada interesantas ilūzijas. Lektors prezentācijā parādīja un pastāstīja arī par citām arhitekta G. Birkerta projektētajām bibliotēkām, kas atrodas ASV, kā arī deva ieskatu par citām ievērojamu arhitektu radītajām unikālajām bibliotēkām pasaulē.

Kā pēdējā seminārā uzstājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā speciāliste, LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone, kas dalījās gūtajos iespaidos no IFLA 84. ģenerālkonferences Kualampurā, Malaizijā. Kā konferences odziņa bijusi bibliotekāru modes skate, tāpēc arī M. Jēkabsone savu uzstāšanos beidza ar aicinājumu visus klātesošos piedalīties modes skatē turpat uz Penkules kultūras nama skatuves. Drosmīgākās un atsaucīgākās bibliotekāres ļāvās aicinājumam un demonstrēja savu tērpu.

Pēc latviskajām pusdienām, ikvienam bija iespēja apskatīt pie Penkules kultūras nama esošo “runājošo akmeni “, kas uzstādīts piemiņai represētajiem pagasta iedzīvotājiem. Uz pieminekļa ir attēlots sainītis, kādu izsūtījumā uz Sibīriju līdzi paņēmusi pagasta nabagmājas iemītniece un pieejot pie akmens, atskan Penkules iedzīvotāja zinātņu doktora Astrīda Freimaņa balss. Labai un radošai idejai, bibliotekāriem bija iespēja arī izcept katram savu mīklas rullīti uz ugunskura, kurš tika uztīts uz lazdas kociņa.

Fotogalerija: DNCB “Facebook” lapā un LBB “Facebook” lapā.

 

Ziņu sagatavoja:
Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore
Lana Augule

 

Pasākumu atbalstītāja:

 

 

 

 

 

 

Eiropas kultūras identitātes un pilsoniskuma konstruēšana Erasmus+ programmas projektu ietvaros

Laikā no 2018. gada 26. septembra līdz 28. septembrim Itālijas Erasmus+ nacionālā aģentūra organizēja Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas Erasmus+ starptautiskās sadarbības pasākumu (TCA) – konferenci “Ceļā uz pilsonisko apziņu izmantojot Eiropas kultūras mantojumu” (Paths towards Citizenship through European Cultural Heritage) Palermo, Itālijā.

Konferencē piedalījās 130 pārstāvji no 20 Eiropas valstīm un 500 Itālijas skolu, universitāšu, pieaugušo izglītības iestāžu, Nacionālo aģentūru, Izglītības ministriju un pašvaldību pārstāvji.

Konference bija daļa no 1268 Itālijas realizētajām iniciatīvām Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros. Konferences darbs ritēja četros tematiskos blokos: Kultūras mantojums Eiropas identitātes stiprināšanā; Izglītība un kultūra radikālisma apkarošanai; Mantojums pieder visiem; Vidusjūras kultūra kā tilts uz citām kultūrām.

Konferences paneļdiskusijas, priekšlasījumi un labās prakses piemēri Erasmus+ projektu gaismā iezīmēja Eiropas kultūras identitātes un modernā pilsoniskuma konceptu, balstītu uz brīvību un demokrātiju.

Konferences formālais mērķis bija iepazīt un svinēt Sicīlijas kultūras mantojumu. Tomēr, tematisko bloku provokatīvais uzstādījums aicināja atbildēt uz izglītotājiem, māksliniekiem, bibliotekāriem, dažādu līmeņu vadītājiem neērtiem jautājumiem: kas ir pilsoniskums, pilsoniskā piederība, aktīvais pilsoniskums, kultūras pilsoniskums, pasaules pilsoniskums, pilsoniskuma ideoloģiskā bagāža? Vai tāda Eiropas identitāte vispār eksistē? Vai un kā iespējams sajust piederību kolektīvās identitātes konceptam? Kāda ir cena, ko maksājam par Eiropeisko identitāti?

Aptuveni 160 konferences dalībnieku vidū biju vienīgā bibliotekāre. Jāatzīst, mani ikreiz pārsteidz izglītības un kultūras sektora profesionāļu izbrīns par bibliotekāru klātbūtni Erasmus+ apmācībās, projektos un semināros: ko skolu bibliotekārs saredz un sadzird un gūst starptautiskos tālākizglītības pasākumos?

21. gadsimta skolas bibliotēkas atslēgvārdi ir sociālā līdzdalība, sociālā tīklošana un viedokļu apmaiņa. Šodienas bibliotēka sen nav tikai kultūras mantojuma novietne, bet mācību vide un izziņas cikla posms. Būtiski, lai šajā posmā kultūras mantojuma resursi tiktu ne vien gūti, bet sintezēti zināšanās.

Mana ikdienas darba lielais izaicinājums ir rast sinerģiju starp mūsdienu izglītības procesu un kultūras mantojuma resursiem.

Rietumu sabiedrībai šobrīd ir divi izaicinājumi: kultūras mantojuma marginalizācijas tendence un kultūras mediācija transkulturālā sabiedrībā. Būtībā, mēs piedzīvojam eiropeiskās identitātes krīzi. Izrādījies, ka identitāte nav tikai piederība un iekļaušanās, identitāte ir arī apzināta vēlme neiekļauties un izstāties.

Eiropas kultūras identitāte ir ne vien pētnieciski interesants jautājums, bet arī politisks: teju 60 gadus pēc Romas līguma parakstīšanas (šodien to sauc Līgums par Eiropas Savienības darbību). Eiropas Savienība ir ierobežots, nepabeigts un ekonomiskā racionālismā balstīts projekts, kuru raksturo demokrātijas un kultūras integrācijas deficīts.

Šeit ir adrenalīna pilns aspekts skolu bibliotēku darbā: no vienas puses, bibliotēka ir kultūras mantojuma mediators transkulturālā sabiedrībā, kura veidojas daļēji stihiski. No otras puses, bibliotekāriem pieder intelektuāla vara veidot šodienas sabiedrības satvaru, veicinot kultūras un mediju pratības formas.

Konferencē dzirdētie labās prakses piemēri rāda, ka Erasmus+ projekti ir mehānisms ceļā uz Eiropas kolektīvo identitāti, kura nebūt nekontrastē ar dažādajām nacionālajām identitātēm, bet gan pauž lojalitāti kultūras vērtībām: cilvēktiesībām, izteiksmes brīvība, demokrātijai un tiesiskumam.

Daudzie izglītības, mākslas un kultūras projekti patiesībā var būt rīks, kas pārvērš nacionālās vērtības, simbolus un uzskatus par kopējām sociālajām un politiskajām normām.

Konferencē dzirdētais vairoja apziņu, ka kultūras mantojums ir spēcīga pilsoniskās piederības komponente un bibliotekāru proaktīva iesaiste var nodrošināt kultūras mantojuma ilgtspēju un vērtību pieejamību.

No Palermo atvedu pārliecību, ka kultūrizglītība nefokusējas uz artefaktiem, bet uz dzīvo kultūru un pati izglītība ir kultūras mantojuma daļa. Ir skaidrs, ka mūsdienu Eiropa ir daudzveidību Eiropa, kurā kultūras mantojuma kodu neparastās realitātes gan konfliktē, gan sadarbojas vienlaikus. Kopējā Eiropas identitāte nav kolektīvās atmiņas ideālu iekonservēšana, bet gan atvērtu un dinamisku projektu realizēšana.

Novēlu kolēģiem Latvijas skolu bibliotēkās iesaistīties un realizēt projektus, kuri rada vienotu kultūras telpu!

 

Informācija par konferenci: http://culturalheritage.erasmusplus.it/

#EuropeForCulture

 

Aija Jankava
LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja
Olaines 1. vidusskolas bibliotekāre

Notika Starptautiskais Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs Viļņā

Starptautiskajā Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārā (International Seminar for Young Librarians from Baltic Countries), kurš norisinājās 20.–21. augustā Viļņā, Lietuvā, Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekciju pārstāvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 3. kursa studente un Rīgas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Aiga Pīķe un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vecākā bibliotekāre darbā ar interneta pakalpojumiem Itija Vespere. Šī gada seminārs bija veltīts darba motivācijas tēmai.

Semināra pirmajā dienā, 20. augustā, Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā Baltijas valstu jaunie speciālisti prezentēja savus referātus un pētījumus. Latvija pārstāvēta ar prezentāciju “Latvian Libraries: Through Eyes of Young Librarians. The Case Study of Riga Central Library and Kuldiga Main Library”, kurā salīdzinātas pilsētu un reģionālo bibliotēku priekšrocības, trūkumi un nākotnes iespējas. No citu prezentācijām iegūti priekšstati par sava sapņu darba radīšanu, izaicinājumu meklēšanu, Igaunijas Bibliotekāru biedrības Jauno profesionāļu kluba aktivitātēm (Estonian Librarians Associations Young Professionals Club) un citām tēmām. Jaunajiem speciālistiem no Igaunijas un Latvijas bija iespēja doties apskatīt Lietuvas Nacionālās bibliotēkas krāšņumu, kā arī apmeklēt Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji filiāli.

Lietuvas Nacionālā bibliotēka ir atvērta ikvienam apmeklētājam, tā piedāvā dažādas iespējas – grāmatu izsniegšanu uz mājām, speciālu darbnīcu bērniem un jauniešiem, darba telpu īri par samaksu, kurām piekļuve nav pat bibliotēkas personālam, kinoteātri un vēl daudzas citas.

foto 01

Lietuvas Nacionālā bibliotēka

foto 02

Lietuvas Nacionālo bibliotēku izdaiļo mākslinieces Jolitas Vaitkutes (Jolita Vaitkutė) veiktā mākslas instalācija “Nomodā no grāmatām” (Pabudę iš knygų)

foto 02-1

Grāmatu izsniegšanas un nodošanas pašapkalpošanās automāti

foto 02-2

Grāmatu izsniegšanas un nodošanas pašapkalpošanās automāti

foto 03.jpeg

Darbnīca (makerspace) bērniem un jauniešiem, kurā veidot dažādas lietas

Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji Viļņas (Naujosios Vilnios) filiālē pēc remonta kā savus pirmos viesus pirms atkalatvēršanās uzņēma Baltijas jaunos speciālistus. Šajā bibliotēkā ir izveidota speciāla multisensoru un sajūtu istaba bērniem, kurā iespējams pielietot visas maņas, lai atslābinātos, pārvarētu bailes un mācītos. Bibliotēka bērniem piedāvā datorspēli “Atklātības s@la bērnam un ģimenei” (Atvirumo s@la vaikui ir šeimai), kurā ietverti arī biblioterapijas elementi. Spēlē bērni var izveidot savu virtuālo tēlu kādu vien vēlas un atklāti pārrunāt problēmjautājumus ar vienaudžiem un speciālistu.

foto 04

Atjaunotās Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji filiāles lasītava

foto 05

Īpaši veidotā multisensoru istaba bērniem

Semināra otrajā dienā, 21. augustā, tika apmeklēta Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas (Vilniaus apskrities Adomo Mickevičiaus viešoji biblioteka) esošās telpas un bibliotēkas jaunā ēka (kas atrodas tieši blakus). Tā tiek renovēta jau 15 gadus, bet drīz jaunās telpas būs gatavas un pieejamas lasītājiem. Izcils piemērs kā senā un aizsargājamā ēkā var iekārtot modernu bibliotēku. Savukārt, pirms pieciem gadiem tika atvērta Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas jaunā Bērnu un Jauniešu bibliotēka.

foto 06

Jaunā Viļņas Rajona publiskā bibliotēka

foto 07

Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas jaunā Bērnu un Jauniešu bibliotēka

Pēc bibliotēku apmeklējuma viesojāmies Lietuvas Nacionālajā vēstures muzejā, kur gida pavadībā iepazinām Lietuvas un Viļņas vēsturi.

Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs notika jau 5. ­reizi. Šādu Baltijas semināru ciklu jaunajiem speciālistiem aizsāka LBB Jauno speciālistu sekcija 2014. gadā. Nākamgad šis seminārs paredzēts Igaunijā.

Paldies par atbalstu LBB, Lietuvas bibliotekāru biedrībai un Valsts Kultūrkapitāla fondam!

LBB_logoLBD_logotipas-spaudai    krasainais_logo

 

Ziņu sagatavoja:
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 3. kursa studente,
Rīgas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Aiga Pīķe un
Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vecākā bibliotekāre darbā ar interneta pakalpojumiem Itija Vespere

Fotogrāfijas no autoru privātā arhīva.

Veiksmīgi aizvadīta konference “21. gadsimta bibliotēka”

2018. gada 12. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika konference “21. gadsimta bibliotēka”. Konferenci organizēja LNB Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un Latvijas Bibliotekāru biedrību. Konferences mērķis bija sniegt labākās pieredzes paraugus un iedrošināt Latvijas bibliotekārus ieviest inovatīvus bibliotēku pakalpojumus bibliotēku darbā. Konference pulcēja vairāk nekā 350 bibliotēku nozares speciālistus no visu veidu bibliotēkām – akadēmiskajām, publiskajām un skolu bibliotēkām.

Konference ir sākusies. Priekšplānā – lektori no Vācijas. Foto: Kristians Luhaers

LNB Ziedoņa zāle bija pilna – konferences apmeklētāju skaits pārsniedza 350. Foto: Kristians Luhaers

Konferences pirmā daļa tika veltīta Vācijas bibliotēku pieredzei. Leibnica Ekonomikas un biznesa informācijas centra (Leibniz Information Centre for Economics and Business Studies, ZBW) izpilddirektors Torstens Meiers (Thorsten Meyer) stāstīja par savas bibliotēkas darbu digitālajā vidē un sociālajos medijos. Interesanti, ka bibliotēka ir atteikusies no “Facebook” konta un izmanto citus sociālos tīklus. Inovāciju un mūsdienīga darba piemērus no publiskajām Vācijas bibliotēkām sniedza Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko bibliotēku konsultatīvā centra (Landesfachstelle für das Öffentliche Bibliothekswesen Bayern, Bayerische Staatsbibliothek) vadītāja vietniece Ute Palmere-Horna (Ute Palmer-Horn). Kā atzina konferences klausītāji: “Utes Palmeres-Hornas ieteikums bibliotēkā ieviest frizieri, bija zāli uzspridzinošs!” Vēl viens konferences apmeklētāju secinājums ir tāds, ka “Vācieši izrādās atraktīvi!”

Lektors Torstens Meiers. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Ute Palmere-Horna. Foto: Kristians Luhaers

Vācu lektoriem tika uzdoti arī jautājumi. Foto: Kristians Luhaers

No kreisās: Bavārijas Valsts bibliotēkas Publisko bibliotēku konsultatīvā centra vadītāja vietniece Ute Palmere-Horna, Leibnica Ekonomikas un biznesa informācijas centra izpilddirektors Torstens Meiers, Gētes institūta Rīgā bibliotēkas vadītāja Zigrīda Murovska un LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Māra Jēkabsone. Foto: Kristians Luhaers

Konferences otrā daļa bija veltīta Latvijas bibliotēku stāstiem. LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts stāstīja par mūsdienu bibliotēku aktualitātēm un izaicinājumiem no LNB skatupunkta, taču viņa stāstītais lika aizdomāties par ikvienas bibliotēkas darbu mūsdienu aspektā, piemēram, ka bibliotēkām ir jārīko tādas aktivitātes, kas patīk lasītājiem un iedzīvotājiem, nevis pašiem bibliotekāriem. Ļoti atzinīgi auditorija novērtēja Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītājas Aijas Jankavas stāstu par skolas bibliotēkas telpisko identitāti. Šis stāstījums pilnībā sagrāva visus stereotipus par putekļainu skolas bibliotēku un pelēku skolas bibliotekāru. Arī skolas bibliotēka var būt plaša un moderna, kā arī skolas bibliotekārs – atraktīva un spilgta personība. Latgales Centrālās bibliotēkas direktore Jeļena Šapkova stāstīja par ģimenes digitālo aktivitāšu centru tīkla izveidi dzīves kvalitātes un izglītības atbalstam Austrumaukštaitijā un Dienvidlatgalē. Tas ir projekts, kurš tiek īstenots vairākās bibliotēkās Latgalē un Augštaitijā. Projekta akcents ir jauno tehnoloģiju iegāde un aktīva izmantošana bibliotēkās vietējo iedzīvotāju prasmju un iemaņu attīstīšanā.

Lektors Augusts Zilberts. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Aija Jankava. Foto: Kristians Luhaers

Lektore Jeļena Šapkova. Foto: Kristians Luhaers

Konferences prezentācijas pieejamas LNB tīmekļvietnes sadaļā “Bibliotekāriem”. Konferences fotogalerija ir aplūkojama LNB Bibliotēku attīstības centra “Facebook” lapā un Latvijas Bibliotekāru biedrības “Flickr” kontā.

Atgādinājumam – Gētes institūts Rīgā regulāri tulko bibliotekāriem noderīgus rakstus par Vācijas bibliotēku pieredzi. Lūk, daži pēdējā laikā tapuši rakstu tulkojumi:

Paldies visiem, kas palīdzēja konferences organizēšanā! Paldies dalībniekiem par atsauksmēm un ierosinājumiem nākamo konferenču tematiem! Tiekamies nākamajā modernam bibliotēku darbam veltītā konferencē!

 

Informāciju sagatavoja:
LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre
Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja
Māra Jēkabsone

12316
Latvijas Bibliotekāru biedrība